Starptautiskā zinātniskā konference „Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē”

Starptautiskā zinātniskā konference „Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē”

Starptautiskā zinātniskā konference „Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē”, kura bija plānota 2. un 3. aprīlī, notiks šīgada 17. un 18. septembrī Kuldīgas kultūras centrā. Ievērojot drošības pasākumus Covid-19 izplatības laikā, vietu skaits klātienē ir ierobežots, tāpēc Kuldīgas novada muzejs aicina konferenci vērot tiešsaistē.

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē piedalīsies 17 zinātnieki no piecām Eiropas valstīm. Ārzemju viesi savus referātus lasīs attālināti. Pētnieki prezentēs referātus par iepriekš nepētītiem Kurzemes un Zemgales hercogistes un 16.–18. gadsimta Kuldīgas vēstures un kultūras aspektiem Eiropas un pasaules kontekstā, kā arī aplūkos iepriekš analizētus jautājumus citā rakursā.

Konference notiks latviešu un angļu valodā, tiks nodrošināts sinhronais tulkojums. Tā kā vietu skaits ir ierobežots un pieteikšanās konferencei klātienē jau noslēgusies, muzejs aicina konferenci vērot tiešsaistē mājaslapā www.kuldigasmuzejs.lv.

Konferenci organizē Kuldīgas novada muzejs sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību, Latvijas Universitāti un Mantojuma pārvaldības institūtu Vācijā. Pasākuma mērķis ir veicināt Kurzemes un Zemgales hercogistes un 16.–18. gadsimta Kuldīgas vēstures un kultūras izpēti un tās rezultātu popularizēšanu sabiedrībā, kā arī sekmēt Kuldīgas nominācijas sagatavošanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Konference ir daļa no plaša pasākumu kopuma, kas saistīts ar Kuldīgas nominācijas virzīšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

Unikālā situācija, kas bija izveidojusies Baltijas jūras reģionā 16. gadsimtā, sekmēja jauna starptautisko attiecību dalībnieka – Kurzemes un Zemgales hercogistes – izveidošanos. Šī nelielā valsts (valstisks veidojums) no 1561. līdz 1795. gadam aizņēma teritoriju no Baltijas jūras piekrastes līdz Daugavai un robežojās ar Lietuvas Lielkņazisti, Poļu Livoniju, Zviedrijas Karalisti un vēlāk – Krievijas Impēriju. Pateicoties pārdomātai pārvaldei, diplomātijai un tirdzniecībai, hercogiste spēja ne vien pastāvēt un vairāk nekā 200 gadu saglabāt savu patstāvību, atrodoties starp savstarpēji naidīgām lielvalstīm, bet arī atstāja savu mantojumu plašākā ģeopolitiskā apgabalā.

Viens no nozīmīgākajiem hercogistes administratīvajiem centriem bija Kuldīga (Goldingen), kura gadsimtiem ilgi atradās tirdzniecības ceļu krustpunktā. Kuldīga ir unikāla liecība par Kurzemes un Zemgales hercogisti un šī laikmeta uzplaukumu, starptautiskajām tirdzniecības attiecībām un kultūras apmaiņu. Tā ir arī vislabāk saglabātā pilsētvides liecība par šo vēstures posmu.

Tiešraide:

PROGRAMMA

lvLatviešu valoda