Pasaules mantojums

UNESCO

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aģentūra. UNESCO dibināta 1945. gada 16. novembrī ar mērķi veicināt visā pasaulē miera kultūru, rosināt sadarbību un dialogu starp cilvēkiem un dažādām kultūrām, dot ieguldījumu nabadzības mazināšanā un veicināt ilgtspējīgu attīstību ar izglītības, zinātnes, kultūras un komunikācijas palīdzību.

UNESCO pēc sava juridiskā statusa ir patstāvīga, autonoma starpvaldību organizācija. Šobrīd tajā ir 195 dalībvalstis. Tās ģenerāldirektore kopš 2017. gada rudens ir Francijas pārstāve Odrija Azulē (Audrey Azoulay). UNESCO budžetu veido tās dalībvalstu ikgadējās iemaksas, kā arī īpašas valstu mērķdotācijas kādu noteiktu programmu pilnveidei vai projektu realizācijai.
UNESCO darbības jomas ir: izglītība, dabas zinātnes, sociālās un humanitārās zinātnes, kultūra, komunikācija un informācija. Plašāka informācija šeit: https://www.unesco.org/en

UNESCO Latvijā
Latvija ir UNESCO dalībvalsts kopš 1991. gada 14. oktobra, kad notika oficiālā valsts uzņemšanas ceremonija UNESCO galvenajā mītnē Parīzē. Atbilstoši UNESCO Konstitūcijai 1992. gadā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu tika izveidota UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK).
Nacionālās komisijas ir katras dalībvalsts izveidotas institūcijas sadarbībai ar UNESCO, kuru tiesiskais statuss tiek noteikts, pamatojoties uz katras valsts iekšējo normatīvo aktu sistēmu. Nacionālās komisijas ir unikāls institucionāls orgāns, kuram nav līdzīga nevienā citā ANO sistēmas organizācijā. UNESCO nacionālo komisiju pamatuzdevums ir nodrošināt katras dalībvalsts sadarbību ar UNESCO un pārstāvēt dalībvalsts intereses organizācijas darbā, kā arī īstenot UNESCO programmas un idejas attiecīgā valstī.

UNESCO LNK veicina sekmīgu Latvijas dalību UNESCO, sniedz atzinumus un priekšlikumus par UNESCO kompetences jautājumiem, izstrādā rīcības plānus UNESCO programmu īstenošanai Latvijā, koordinējot to izpildi, piedalās UNESCO un ar to saistīto starpvaldību un starptautisko institūciju darbā, kā arī sniedz informāciju un veido sadarbību Latvijā UNESCO darbības jomās.

UNESCO Pasaules mantojums
Pasaules kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un aizsardzība ir viens no redzamākajiem UNESCO darbības virzieniem. UNESCO uzsver, ka ir nepieciešams radīt vienotu normatīvo sistēmu, kas aicinātu dalībvalstis visā pasaulē aizsargāt un kopt savu vēsturi, atmiņu un kultūru, jo ikviena kultūras izpausme un liecība ir cilvēces kopējais mantojums. Pasaules mantojuma saglabāšanas un aizsardzības pamatā ir 1972. gadā pieņemtā Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Latvija Konvencijai pievienojās 1995. gadā, apliecinot vēlmi sniegt savu ieguldījumu pasaules mantojuma saglabāšanā. Kopš pievienošanās Konvencijai pasaules mantojums ir kļuvis par Latvijas kultūrpolitikā un kultūras mantojuma aizsardzībā nozīmīgu darbības jomu.
Katra Konvencijas dalībvalsts ir atbildīga par tās īstenošanu. Galvenie partneri starptautiskajam dialogam par pasaules mantojuma saglabāšanu ir Pasaules mantojuma centrs, kurš organizē un pārrauga ar Konvenciju saistītos darbus un procesus, un Pasaules mantojuma komiteja, kura pieņem lēmumus par pasaules mantojuma aizsardzības un attīstības jautājumiem. Komiteja arī lemj par vietu iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā, kas ir viens no starptautiski nozīmīgākajiem sarakstiem pasaules kultūras mantojuma jomā. Lai mantojuma vietu varētu nominēt Pasaules mantojuma sarakstam, tai nepieciešams būt UNESCO dalībvalsts nacionālajā sarakstā, tāds ir izveidots arī Latvijā – Pasaules mantojuma Latvijas nacionālais saraksts.
Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/766 
Vairāk informācijas par UNESCO Pasaules mantojumu: https://whc.unesco.org/en/