{"id":63,"date":"2020-05-19T11:53:39","date_gmt":"2020-05-19T11:53:39","guid":{"rendered":"http:\/\/127.0.0.1:81\/wordpress\/?p=63"},"modified":"2020-09-04T11:40:15","modified_gmt":"2020-09-04T11:40:15","slug":"kuldiga-unesco","status":"publish","type":"post","link":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/kuldiga-unesco\/","title":{"rendered":"Kuld\u012bga ir iek\u013cauta UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacion\u0101laj\u0101 sarakst\u0101"},"content":{"rendered":"\n<p>Pateicoties bag\u0101t\u012bgajam kult\u016bras mantojumam, \u0161\u012b teritorija ir iek\u013cauta <strong>UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacion\u0101laj\u0101 <\/strong>sarakst\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>Apvienoto N\u0101ciju Izgl\u012bt\u012bbas, zin\u0101tnes un kult\u016bras organiz\u0101cijas (UNESCO) Latvijas Nacion\u0101l\u0101 Komisija Latvij\u0101 koordin\u0113 UNESCO Pasaules mantojuma programmas darb\u012bbu un nodro\u0161ina UNESCO Konvencijas par kult\u016bras un dabas mantojuma aizsardz\u012bbu \u012bsteno\u0161anu. UNESCO Latvijas Nacion\u0101l\u0101s komisijas Asambleja 2011. gad\u0101 apstiprin\u0101ja nomin\u0101cijas \u201eKuld\u012bgas vecpils\u0113ta Ventas senlej\u0101\u201d vietu UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacion\u0101laj\u0101 sarakst\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p>UNESCO pasaules mantojuma Latvijas nacion\u0101laj\u0101 sarakst\u0101 iek\u013caut\u0101s nomin\u0101cijas galven\u0101s v\u0113rt\u012bbas ir \u201cKuld\u012bgas vecpils\u0113ta Ventas senlej\u0101\u201d teritorija, \u0113kas, objekti:<\/p>\n\n\n\n<ul class=\"wp-block-list\"><li>Kuld\u012bgas vecpils\u0113ta &#8211; ietverot viduslaiku ciematu Kalnamiestu, apvienojot tos pla\u0161\u0101k\u0101 pils\u0113tvid\u0113, kas veidojusies laik\u0101 no 16. l\u012bdz 18. gadsimtam un v\u0113l\u0101k papla\u0161in\u0101jusies, liel\u0101koties \u0101rpus v\u0113sturisk\u0101&nbsp; centra, 19. un t\u0101l\u0101k 20.&nbsp;gadsimt\u0101. Teritorija aptver pils\u0113tas papla\u0161in\u0101\u0161anos l\u012bdz 19. gadsimtam un t\u0101s noz\u012bm\u012bgo atra\u0161an\u0101s vietu dab\u0101. Vieta \u0161obr\u012bd liel\u0101koties saglab\u0101ta atbilsto\u0161i 18. un 19. gadsimta st\u0101voklim. L\u012bdz ar to t\u0101 ietver piln\u012bgu Kurzemes v\u0113sturisko mantojumu, kas saglab\u0101ts l\u012bdz pat m\u016bsdien\u0101m. \u012apa\u0161i tas redzams neizmain\u012bt\u0101 pils\u0113tvides pl\u0101nojum\u0101, arhitekt\u016bras liec\u012bb\u0101s un b\u016bvgaldniec\u012bbas deta\u013c\u0101s. K\u0101 ar\u012b sarkano daksti\u0146u jumtu ainav\u0101.<\/li><li>arhitekt\u016bras piemineklis Sarkano \u0137ie\u0123e\u013cu velvju tilts (dat\u0113jums: 1874. gads);<\/li><li>Ventas kan\u0101ls (dat\u0113jums: 17. gs.\u201319. gs.);<\/li><li>Alek\u0161up\u012btes \u016bdenskritums \u2013 augst\u0101kais \u016bdenskritums Latvij\u0101 augst. 4,15m (dat\u0113jums:&nbsp; 17. gs.);<\/li><li>Ventas rumba \u2013 plat\u0101kais \u016bdenskritums Eirop\u0101 (pl.240m, augst.1,8-2,2m).<\/li><\/ul>\n\n\n\n<p>Konstat\u0113t\u0101 integrit\u0101te un autentiskums, gatavojot materi\u0101lus nomin\u0101cijas Pasaules kult\u016bras mantojuma statusam sa\u0146em\u0161anai, Pasaules kult\u016bras mantojum\u0101 noz\u012bm\u0113 ir:<\/p>\n\n\n\n<p>&#8211;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Pateicoties stingram juridiskajam liegumam v\u0113sturiskaj\u0101 pils\u0113t\u0101, un labi uztur\u0113tai pils\u0113tvides konserv\u0101cijas zonai.<\/p>\n\n\n\n<p>&#8211;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Kuld\u012bgas pils\u0113tvides un arhitekt\u016bras mantojums ir labi saglab\u0101ts gan materi\u0101lu, gan dizaina un izpild\u012bjuma zi\u0146\u0101. Pils\u0113ta turpina funkcion\u0113t viet\u0113j\u0101 kopien\u0101 gan m\u0101jvietu, gan pal\u012bg\u0113ku, gan komercplat\u012bbu vajadz\u012bb\u0101m. Vecpils\u0113ta saglab\u0101jusi autentiskumu ar\u012b apk\u0101rt\u0113j\u0101s vides un vietas zi\u0146\u0101. \u0160eit saglab\u0101ts ne vien pils\u0113tas pl\u0101nojums un apjoms, bet ar\u012b kop\u0113j\u0101 pils\u0113tvides ainava ap Ventas upi.<\/p>\n\n\n\n<p>2020. gada 28. febru\u0101r\u012b Kuld\u012bgas novada pa\u0161vald\u012bba iesniedza UNESCO Latvijas Nacion\u0101l\u0101 Komisij\u0101, atbilsto\u0161i UNESCO Konvencijas par Pasaules kult\u016bras un dabas mantojuma aizsardz\u012bbas \u012bsteno\u0161anu, sagatavotu pieteikumu.&nbsp; Tas sagatavots pamatojoties uz diviem apjom\u012bgiem zin\u0101tniskiem p\u0113t\u012bjumiem: J. Krasti\u0146\u0161 \u201cKuld\u012bga. Arhitekt\u016bra un pils\u0113tb\u016bvniec\u012bba\u201d, A. Melluma \u201cKuld\u012bga. Laiki, cilv\u0113ki, ainava\u201d lai pamatotu Kuld\u012bgas nomin\u0101ciju Pasaules mantojuma l\u012bmen\u012b. &nbsp;UNESCO Pasaules mantojuma centr\u0101 nomin\u0101cija tika akcept\u0113ta ar jaunu nosaukumu \u201cKuld\u012bga (Goldingen)\u201d. Balstoties un zin\u0101tnisko materi\u0101lu datiem, veicot pils\u0113tvid\u0113 unik\u0101lo atrib\u016btu apzin\u0101\u0161anu, un kart\u0113\u0161anu tika secin\u0101ts:<\/p>\n\n\n\n<p>Kuld\u012bga vecpils\u0113ta ir vislab\u0101k saglab\u0101t\u0101 un p\u0113d\u0113j\u0101 atlikus\u012b pils\u0113tvides liec\u012bba, kas atspogu\u013cojas ielu un zemes gabalu pl\u0101nojum\u0101 ar b\u016btiskiem saglab\u0101tiem arhitekt\u016bras rakstura un infrastrukt\u016bras elementiem no Kurzemes un Zemgales hercogistes laikiem. K\u0101 galven\u0101s Pasaules mantojuma v\u0113rt\u012bbas tiek uzsv\u0113rtas \u0161\u0101das:<\/p>\n\n\n\n<p>Kuld\u012bga sniedz unik\u0101lu liec\u012bbu par Kurzemes un Zemgales hercogisti un t\u0101s uzplaukuma laikmetu, starptautiskaj\u0101m tirdzniec\u012bbas attiec\u012bb\u0101m un kult\u016bras apmai\u0146u, gan k\u0101 pirm\u0101 valdnieka rezidence, gan administrat\u012bvais centrs. Kuld\u012bga ir saglab\u0101jusi ne vien pils\u0113tas pl\u0101nojumu, bet ar\u012b t\u0113lu un iev\u0113rojamu arhitektonisko veidolu, kura pirms\u0101kumi mekl\u0113jami galvenok\u0101rt 17. un 18. gadsimt\u0101. Ar to, ka pils\u0113t\u0101 da\u013c\u0113ji vai piln\u012bb\u0101 ir saglab\u0101jies l\u012bdz pat tr\u012bs ceturtda\u013c\u0101m m\u016bra arhitekt\u016bras, kas tapusi l\u012bdz 19. gadsimtam,&nbsp; Kuld\u012bga ir lab\u0101k\u0101 un p\u0113d\u0113j\u0101 atlikus\u012b Kurzemes laikmeta pils\u0113tvides liec\u012bba. Kuld\u012bgas v\u0113sturiskais centrs, kas ir saglab\u0101ts lab\u0101 st\u0101vokl\u012b, ir atg\u0101din\u0101jums par Kurzemes uzplaukumu un tirdzniec\u012bbas att\u012bst\u012bbu 16., 17. un 18. gadsimt\u0101, kad pils\u0113tu pazina k\u0101 Goldingenu. Kuld\u012bga bija Kurzemes pirm\u0101 valdnieka hercoga Gotharda Ketlera galven\u0101 dz\u012bvesvieta un administrat\u012bvais centrs kop\u0161 1561.&nbsp;gada. Gotharda Ketlera mantinieku l\u012bdzvald\u012b\u0161anas laik\u0101 Goldingena bija hercoga Vilhelma Ketlera, kam 1596. gad\u0101 tika pie\u0161\u0137irta vara p\u0101r Kurzemi un kur\u0161 vald\u012bja l\u012bdz 1616. gadam, valdnieka rezidence un administrat\u012bvais centrs. 1613. gada uzskait\u0113 tika dokument\u0113ts, ka Kuld\u012bg\u0101 ir 175 \u0113kas. Papildus tradicion\u0101laj\u0101m gu\u013cb\u016bv\u0113m Kuld\u012bg\u0101 bija ar\u012b \u0137ie\u0123e\u013cu \u0113kas, koka konstrukcijas \u0113kas, kas bie\u017ei vien bija dekorat\u012bvi apmestas un kr\u0101sotas, k\u0101 ar\u012b ar koka pane\u013ciem ap\u0161\u016btas \u0113kas \u2013 gan dz\u012bvojam\u0101s, gan pal\u012bg\u0113kas. Kuld\u012bgas arhitekt\u016bra uzplauka, pateicoties bag\u0101t\u012bgajai ce\u013cojo\u0161o amatnieku apmai\u0146ai no cit\u0101m Hanzas pils\u0113t\u0101m un centriem ap Baltijas j\u016bru, k\u0101 ar\u012b no Krievijas, kas joproj\u0101m ir redzams pils\u0113tas arhitekt\u016bras stil\u0101, amatniec\u012bb\u0101 un rot\u0101jumos. 2007. gad\u0101 \u201cKuld\u012bgas pils\u0113ta Ventas senlej\u0101\u201d atz\u012bta par Eiropas izcil\u0101ko t\u016bristu galam\u0113r\u0137i, savuk\u0101rt 2008. gad\u0101 Kuld\u012bgas pils\u0113tas v\u0113sturiskajam centram tika pie\u0161\u0137irta Eiropas mantojuma z\u012bme.<\/p>\n\n\n\n<figure class=\"wp-block-embed-youtube wp-block-embed is-type-video is-provider-youtube wp-embed-aspect-16-9 wp-has-aspect-ratio\"><div class=\"wp-block-embed__wrapper\">\n<iframe title=\"Kuld\u012bg\u0101 uzs\u0101kta pieteikuma izstr\u0101de UNESCO\" width=\"999\" height=\"562\" src=\"https:\/\/www.youtube.com\/embed\/a8ZOL-2u-ho?feature=oembed\" frameborder=\"0\" allow=\"accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share\" referrerpolicy=\"strict-origin-when-cross-origin\" allowfullscreen><\/iframe>\n<\/div><\/figure>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Pateicoties bag\u0101t\u012bgajam kult\u016bras mantojumam, \u0161\u012b teritorija ir iek\u013cauta UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacion\u0101laj\u0101 sarakst\u0101.<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":100,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[7,9],"tags":[4,3],"class_list":["post-63","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-articles","category-populari","tag-goldingen","tag-unesco-kuldiga"],"_links":{"self":[{"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/63","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=63"}],"version-history":[{"count":3,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/63\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":217,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/63\/revisions\/217"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/100"}],"wp:attachment":[{"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=63"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=63"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=63"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}