{"id":312,"date":"2020-09-09T10:30:04","date_gmt":"2020-09-09T10:30:04","guid":{"rendered":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/?page_id=312"},"modified":"2023-07-07T06:36:27","modified_gmt":"2023-07-07T06:36:27","slug":"vesture-un-attistiba","status":"publish","type":"page","link":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/iss-unesco-pieteikums\/vesture-un-attistiba\/","title":{"rendered":"V\u0113sture un att\u012bst\u012bba"},"content":{"rendered":"<p><iframe src=\"https:\/\/www.kuldigasmuzejs.lv\/kuldigas-vesture\" width=\"100%\" height=\"1000\"><span data-mce-type=\"bookmark\" style=\"display: inline-block; width: 0px; overflow: hidden; line-height: 0;\" class=\"mce_SELRES_start\">\ufeff<\/span><span data-mce-type=\"bookmark\" style=\"display: inline-block; width: 0px; overflow: hidden; line-height: 0;\" class=\"mce_SELRES_start\">\ufeff<\/span><\/iframe><\/p>\n<p><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Kuld\u012bgas liec\u012bbas par Kurzemes-Zemgales hercogisti (kopsavilkums)<\/strong><\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kuld\u012bga (Goldingen) pirmo reizi rakstos min\u0113ta 1242.\u00a0gad\u0101. Tom\u0113r uz \u0161o nomin\u0101ciju visvair\u0101k attiecin\u0101m\u0101 pils\u0113tas v\u0113sture aizs\u0101kas 16.\u00a0gadsimta nogal\u0113, l\u012bdz ar Kurzemes- Zemgales hercogistes dibin\u0101\u0161anu. Kuld\u012bgas v\u0113sturiskais centrs ir p\u0101rliecino\u0161s atg\u0101din\u0101jums par hercogistes izaugsmes un tirdzniec\u012bbas periodu, kas aptv\u0113ra 16., 17. un 18.\u00a0gadsimtus, kad \u0161\u012b pils\u0113ta bija paz\u012bstama ar Goldingenas v\u0101rdu. Kurzemes-Zemgales hercogiste bija autonoma vasa\u013cvalsts, kas bija pak\u013cauta Polijas-Lietuvas \u016bnijai un trijst\u016bra form\u0101 sniedz\u0101s no Baltijas j\u016bras piekrastes aptuveni 500\u00a0km uz austrumiem l\u012bdz Daugavas upei, robe\u017eojoties s\u0101kotn\u0113ji ar Lietuvas Di\u017ekunigaitiju, Po\u013cu Livoniju un Zviedrijas Karalisti, bet v\u0113l\u0101k \u2013 ar Krievijas imp\u0113riju. Kurzemes hercogi p\u0101rvald\u012bja \u0161o iev\u0113rojamo Baltijas da\u013cu no 1561.\u00a0gada l\u012bdz 1795.\u00a0gadam un atst\u0101ja mantojumu pla\u0161\u0101k\u0101 \u0123eopolitiskaj\u0101 re\u0123ion\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">P\u0113c hercogistes dibin\u0101\u0161anas 1561.\u00a0gad\u0101 Kuld\u012bga bija Kurzemes hercogistes pirm\u0101 valdnieka Gotharda Ketlera galven\u0101 rezidence un administrat\u012bvais centrs. Gotharda Ketlera mantinieku kop\u012bg\u0101s vald\u012b\u0161anas laik\u0101 Kuld\u012bga bija hercoga Vilhelma Ketlera \u2013 kuram vald\u012b\u0161an\u0101 1596.\u00a0gad\u0101 tika pie\u0161\u0137irta Kurzeme un kur\u0161 vald\u012bja l\u012bdz 1616.\u00a0gadam \u2013 rezidence un administrat\u012bvais centrs. Kuld\u012bga saglab\u0101ja noz\u012bm\u012bgu lomu hercogistes p\u0101rvald\u0113 vis\u0101 t\u0101s past\u0101v\u0113\u0161anas gait\u0101, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 turpin\u0101j\u0101s t\u0101s izaugsme. 1613.\u00a0gada uzskait\u0113 pils\u0113t\u0101 tika fiks\u0113tas 175\u00a0nodok\u013cu maks\u0101t\u0101ju \u0113kas; vec\u0101kaj\u0101 pils\u0113tas kart\u0113, kas tapusi 1797.\u00a0gad\u0101 un saglab\u0101jusies l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m, atz\u012bm\u0113ti 149\u00a0nami. B\u016bvju skaita samazin\u0101\u0161an\u0101s skaidrojama ar vair\u0101kiem ugunsgr\u0113kiem un pl\u016bdiem, kas tolaik bija ierasta par\u0101d\u012bba, k\u0101 ar\u012b ar \u0113ku st\u0101vok\u013ca pasliktin\u0101\u0161anos p\u0113c tam, kad, p\u0113c Liel\u0101 m\u0113ra sar\u016bkot\u00a0 iedz\u012bvot\u0101ju skaitam, daudzi nami palika tuk\u0161i.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kuld\u012bgas ierosin\u0101t\u0101 \u012bpa\u0161as noz\u012bmes univers\u0101l\u0101 v\u0113rt\u012bba izriet no t\u0101s sp\u0113jas p\u0101rst\u0101v\u0113t Kurzemes-Zemgales hercogisti, kurai, neraugoties uz savu nelielo teritoriju un probl\u0113mas raiso\u0161o atra\u0161an\u0101s vietu starp Eiropas lielvalst\u012bm Poliju-Lietuvu, Zviedriju un Krieviju, 17. gadsimt\u0101 hercoga J\u0113kaba vald\u012b\u0161anas laik\u0101 izdev\u0101s k\u013c\u016bt par j\u016bras lielvaru un izveidot starptautisku tirdzniec\u012bbas t\u012bklu no Eiropas l\u012bdz \u0100frikas rietumu piekrastei un pat Amerikai. Kurzemes-Zemgales hercogiste, arvien vair\u0101k iesaistoties starptautiskaj\u0101 tirdzniec\u012bb\u0101 un sakaros, uzplauka, un l\u012bdz ar to uzplauka ar\u012b Kuld\u012bga. Lai nodarbotos ar tirdzniec\u012bbu, \u0161\u012b neliel\u0101 politisk\u0101 vien\u012bba rad\u012bja savu floti, izmantojot starptautisku speci\u0101listu zin\u0101\u0161anas un\u00a0 tehnolo\u0123ijas; \u0161ie speci\u0101listi ierad\u0101s Kurzem\u0113 un nereti apmet\u0101s \u0161aj\u0101 re\u0123ion\u0101 uz dz\u012bvi, nesot l\u012bdzi savu dzimto zemju celtniec\u012bbas un sadz\u012bves trad\u012bcijas. Hercogistei bija tirdzniec\u012bbas kontakti un diplom\u0101tisk\u0101s attiec\u012bbas ar vado\u0161aj\u0101m Eiropas lielvar\u0101m, piem\u0113ram, Franciju, Angliju un Krieviju. \u0160aj\u0101 laik\u0101 daudzi Kurzemes-Zemgales hercogistes tirgot\u0101ji person\u012bgi ku\u0123oja uz t\u0101d\u0101m viet\u0101m k\u0101 V\u0101cija, N\u012bderlande, Francija un Sp\u0101nija, lai tirgotos ar da\u017e\u0101d\u0101m\u00a0 viet\u0113j\u0101m prec\u0113m (Scheffler 1940, 28). L\u012bdz\u0101s Kuld\u012bgas tirgot\u0101jiem, kuri ce\u013coja Baltijas robe\u017e\u0101s un \u0101rpus t\u0101m, pils\u0113tu apmekl\u0113ja tirgot\u0101ji no cit\u0101m zem\u0113m, tostarp no Krievijas Liel\u0101 Zieme\u013cu kara laik\u0101 18. gadsimta s\u0101kum\u0101 (Scheffler 1940, 32). Ce\u013cojo\u0161i tirgot\u0101ji bija ierasti viesi Kurzemes- Zemgales hercogist\u0113, un Sv. Katr\u012bnas bazn\u012bc\u0101 Kuld\u012bg\u0101 vi\u0146iem pat bija sava s\u0113dvietu zona (Scheffler 1940, 28).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Daudzi starptautiskie viesi, pabeigu\u0161i savus dar\u012bjumus, dev\u0101s prom, savuk\u0101rt citi palika un apmet\u0101s Kurzemes-Zemgales hercogist\u0113 uz dz\u012bvi. Kuld\u012bg\u0101 vien hercogistes laik\u0101 ir dokument\u0113ti iece\u013cot\u0101ji no vismaz devi\u0146\u0101m da\u017e\u0101d\u0101m valst\u012bm (sk. Scheffler 1940). Lielu Kuld\u012bgas pilso\u0146u \u012bpatsvaru vienm\u0113r ir veidoju\u0161i v\u0101cie\u0161i, \u012bpa\u0161i no V\u0101cijas zieme\u013cu apgabaliem n\u0101ku\u0161ie, ta\u010du l\u012bdz ar hercogu veicin\u0101to starptautisko attiec\u012bbu izaugsmi iedz\u012bvot\u0101ju sast\u0101vs k\u013cuva daudzveid\u012bg\u0101ks. 17. gadsimt\u0101 tika re\u0123istr\u0113ti jauni pilso\u0146i, kuri bija ieradu\u0161ies no Austrijas, D\u0101nijas, Francijas, N\u012bderlandes, Skotijas, Zviedrijas un \u0160veices. 18. gadsimt\u0101 atsevi\u0161\u0137i iedz\u012bvot\u0101ji ien\u0101ca ar\u012b no It\u0101lijas, k\u0101 ar\u012b no Boh\u0113mijas (Scheffler 1940, 53). L\u012bdz\u0101s migr\u0101cijai no Eiropas kontinenta, k\u0101 ar\u012b no kaimi\u0146u Baltijas zem\u0113m, ir man\u0101ms ar\u012b iek\u0161\u0113j\u0101s migr\u0101cijas pieaugums, Kuld\u012bg\u0101 apmetoties arvien liel\u0101kam skaitam kurzemnieku (turpat). Migr\u0101cijas mode\u013ci, \u012bpa\u0161i 17. un 18. gadsimt\u0101, ilustr\u0113 divus galvenos procesus, kas \u0161aj\u0101 laik\u0101 risin\u0101j\u0101s Kurzemes-Zemgales hercogist\u0113. Pirmk\u0101rt, v\u0101cie\u0161u iece\u013co\u0161ana arvien liel\u0101k\u0101 skait\u0101, k\u0101 ar\u012b imigr\u0101cija no cit\u0101m Eiropas zem\u0113m liecina par Kurzemes-Zemgales hercogistes pieaugo\u0161o noz\u012bm\u012bgumu \u2013 t\u0101 tika uzl\u016bkota k\u0101 vieta, kur ir v\u0113rts apmesties. Otrk\u0101rt, arvien pieaugo\u0161\u0101 iece\u013co\u0161ana no cit\u0101m hercogistes viet\u0101m nor\u0101da uz Kuld\u012bgas k\u0101 Kurzemes- Zemgales hercogistes urb\u0101n\u0101 centra augo\u0161o noz\u012bmi, neskatoties uz to, ka t\u0101 nebija j\u016bras osta.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kurzemes-Zemgales hercogistes, k\u0101 ar\u012b Kuld\u012bgas pils\u0113tas augo\u0161o noz\u012bmi k\u0101 tirdzniec\u012bbas centram 17. un 18.\u00a0gadsimt\u0101 izce\u013c ar\u012b zi\u0146as par jaunatn\u0101c\u0113ju nodarbo\u0161anos. \u0160\u0101das zi\u0146as ir pieejamas par visu hercogistes past\u0101v\u0113\u0161anas laiku. Uzkr\u012bto\u0161i, ka laik\u0101 no 1569. l\u012bdz 1599.\u00a0gadam Kuld\u012bg\u0101 k\u0101 jaunpien\u0101c\u0113js re\u0123istr\u0113ts tikai viens tirgot\u0101js, kas ir maz\u0101k nek\u0101 1% no visiem iece\u013cot\u0101jiem, savuk\u0101rt turpm\u0101ko gadsimtu gait\u0101 situ\u0101cija radik\u0101li main\u012bj\u0101s. L\u012bdz ar Kurzemes-Zemgales hercogistes tirdzniec\u012bbas aktivit\u0101\u0161u visp\u0101r\u0113jo pieaugumu, laik\u0101 no 1600. l\u012bdz 1649.\u00a0gadam 10% no visiem re\u0123istr\u0113tajiem jaunajiem Kuld\u012bgas pilso\u0146iem bija tirgot\u0101ji. 17.\u00a0gadsimta otraj\u0101 pus\u0113 gandr\u012bz 30% visu jauno pilso\u0146u bija tirgot\u0101ji, \u0161aj\u0101 laik\u0101 ar tirdzniec\u012bbu saist\u012btajai migr\u0101cijai sasniedzot augst\u0101ko punktu; tas ir papildu apliecin\u0101jums tam, ka hercoga J\u0113kaba (1642\u20131682) vald\u012b\u0161anas laiks bija ekonomiski visp\u0101rtiku\u0161\u0101kais. Turpm\u0101kaj\u0101 \u2013 18.\u00a0gadsimt\u0101 \u2013 skait\u013ci bija zem\u0101ki nek\u0101 ziedu laikos 17.\u00a0gadsimta nogal\u0113, bet tirgot\u0101ji joproj\u0101m sast\u0101d\u012bja aptuveni vienu piektda\u013cu no visiem iece\u013cot\u0101jiem un bija visliel\u0101k\u0101 profesion\u0101l\u0101 grupa, kas r\u0101da, ka tirdzniec\u012bbas izaugsme bija atst\u0101jusi palieko\u0161u ietekmi uz sabiedr\u012bbas organiz\u0101ciju (Scheffler 1940, 26).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kuld\u012bg\u0101 viet\u0113jie un \u0101rzemju amatnieki kop\u012bgi att\u012bst\u012bja pils\u0113tas arhitekt\u016bras formu valodu, ko iedvesmoja starptautiskie kontakti, k\u0101 ar\u012b jaunu materi\u0101lu pieejam\u012bba, pateicoties hercoga pasp\u0101rn\u0113 izveidotaj\u0101m tirdzniec\u012bbas attiec\u012bb\u0101m. Kuld\u012bgas v\u0113sturiskais pils\u0113tas audums ietver tradicion\u0101l\u0101s viet\u0113j\u0101s gu\u013cb\u016bves, k\u0101 ar\u012b liel\u0101 m\u0113r\u0101 citzemju iedvesmot\u0101 tehnik\u0101 un stilos celtas m\u016bra un koka karkasa m\u0101jas, kas ilustr\u0113 bag\u0101t\u012bgo apmai\u0146u starp viet\u0113jiem amatniekiem un ce\u013cojo\u0161iem amatniekiem no cit\u0101m Hanzas pils\u0113t\u0101m un centriem ap Baltijas j\u016bru, k\u0101 ar\u012b no Krievijas.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kurzemes-Zemgales hercogistes laik\u0101 Kuld\u012bgai bija b\u016btiska loma amatniec\u012bbas att\u012bst\u012bb\u0101 \u0161aj\u0101 re\u0123ion\u0101, un t\u0101 dr\u012bz apliecin\u0101ja sevi k\u0101 Kurzemes amatniec\u012bbas centrs, liecina Kuld\u012bgas novada muzeja izst\u0101des materi\u0101li, ko sagatavojusi Daina Antoni\u0161ka. Kuld\u012bg\u0101 dibin\u0101to \u0123il\u017eu stat\u016bti bija saisto\u0161i ar\u012b cit\u0101s hercogistes pils\u0113t\u0101s dz\u012bvojo\u0161iem un str\u0101d\u0101jo\u0161iem amatniekiem. K\u0101 2017.\u00a0gad\u0101 ar p\u0101rvietojamu objektu s\u0113rijas pal\u012bdz\u012bbu ilustr\u0113ja Kuld\u012bgas novada muzejs, sen\u0101s amatu \u0123il\u017eu trad\u012bcijas past\u0101v\u0113ja l\u012bdz pat 20.\u00a0gadsimta 30. gadiem (turpat).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kurzemes-Zemgales hercogistes mantojumu izsaka ar\u012b da\u017e\u0101das nemateri\u0101l\u0101 mantojuma izpausmes, kas radu\u0161\u0101s Kurzemes-Zemgales hercogistes laik\u0101. Pla\u0161a hercogistes laika ietekme j\u016btama re\u0123iona kulin\u0101raj\u0101 mantojum\u0101, k\u0101 ar\u012b le\u0123end\u0101s, dziesm\u0101s un dzej\u0101. Vien\u0101 no paz\u012bstam\u0101kaj\u0101m le\u0123end\u0101m apgalvots, ka kartupe\u013ci Kurzem\u0113 tika ieviesti hercoga J\u0113kaba laik\u0101. T\u0101 k\u0101 hercogs daudz laika vad\u012bja da\u017e\u0101dos Eiropas valdnieku galmos, vi\u0146\u0161 iepazina \u0161o augu, kas m\u016bsdien\u0101s ir b\u016btiska Latvijas virtuves sast\u0101vda\u013ca. Ir zin\u0101ms, ka hercogs J\u0113kabs s\u0101kum\u0101 \u0161o d\u0101rgo augu pas\u016bt\u012bja savam galmam no Hamburgas, un v\u0113l\u0101k kartupe\u013ci auga hercoga d\u0101rzos. \u0160im popul\u0101rajam latvie\u0161u tautas nost\u0101stam ir velt\u012bta ar\u012b m\u0101kslas instal\u0101cija, ko r\u012bko Imanta Ziedo\u0146a fonds \u201cViegli\u201d sadarb\u012bb\u0101 ar Kuld\u012bgas novada pa\u0161vald\u012bbu \u2013 Ventas upes labaj\u0101 krast\u0101 nomin\u0113t\u0101s mantojuma vietas ietvaros,\u00a0 klausoties \u012bpa\u0161as radio stacijas \u2013 Kartupe\u013cu Lauka Radio \u2013 p\u0101rraides, aug kultur\u0101lie kartupe\u013ci.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Teiku un le\u0123endu st\u0101st\u012b\u0161ana ir b\u016btisks latvie\u0161u kult\u016bras elements, jo \u0161\u012b zeme bija viena no p\u0113d\u0113j\u0101m Eiropas kontinent\u0101, kur le\u0123endas, nost\u0101sti un dziesmas tika dokument\u0113tas rakstiski. Kop\u0161 2004.\u00a0gada Kuld\u012bg\u0101 notiek st\u0101stnieku festiv\u0101ls, kura ietvaros viet\u0113jie iedz\u012bvot\u0101ji un viesi bauda pils\u0113tas mutisk\u0101 mantojuma bag\u0101t\u012bbu, tostarp Kurzemes-Zemgales hercogistes laik\u0101 tapu\u0161us nost\u0101stus. Tas atspogu\u013co latvie\u0161u tautas visp\u0101r\u0113jo sp\u0113c\u012bgo interesi par tautas kult\u016bru. 2008.\u00a0gad\u0101 Baltijas Dziesmu un deju sv\u0113tki tika iek\u013cauto UNESCO reprezentat\u012bvaj\u0101 cilv\u0113ces nemateri\u0101l\u0101 kult\u016bras mantojuma sarakst\u0101. Lai gan \u0161ie sv\u0113tki godina tautas dziesmu un deju mantojumu, tie cie\u0161i savijas ar citu latvie\u0161u kult\u016bras aspektu \u2013 tautast\u0113rpiem, kas tiek valk\u0101ti sv\u0113tku reiz\u0113s, koncertos un uzvedumos. Katr\u0101 pils\u0113t\u0101 un ciem\u0101 ir sava tautast\u0113rpa vari\u0101cija, kas ir da\u013ca no viet\u0113j\u0101s identit\u0101tes. Kuld\u012bg\u0101 valk\u0101tais t\u0113rps satur k\u0101du elementu, kas att\u012bst\u012bj\u0101s Kurzemes-Zemgales hercogistes laik\u0101 un atspogu\u013co neliel\u0101s valsts augo\u0161o p\u0101rtic\u012bbu. Pie tautast\u0113rpiem sievietes valk\u0101 lielas rotaslietas, kas apliecina vi\u0146u statusu. Lai gan \u0161\u012bs rotas nav rakstur\u012bgas tikai Kuld\u012bgai vien, \u0161\u012b pils\u0113ta ir vien\u012bg\u0101 vieta, kur t\u0101s tika gatavotas no sudraba, nevis bronzas, jo t\u0101 bija \u012bpa\u0161a Kuld\u012bgas amatnieku prasme. \u0160is t\u0113rps un zin\u0101\u0161anas par t\u0101 izcelsmi un darin\u0101\u0161anu m\u016bsdien\u0101s ir b\u016btisks elements tautas sv\u0113tkos, tostarp ne tikai jau min\u0113tajos dziesmu un deju sv\u0113tkos, bet ar\u012b individu\u0101l\u0101ka rakstura svin\u012bb\u0101s, k\u0101 saulgrie\u017eos vai k\u0101z\u0101s.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Visbeidzot j\u0101piebilst, ka da\u017eas vispopul\u0101r\u0101k\u0101s Kuld\u012bgas le\u0123endas ir tie\u0161i saist\u012btas ar nomin\u0113t\u0101s mantojuma vietas materi\u0101lo mantojumu. Viena no visslaven\u0101kaj\u0101m le\u0123end\u0101m ir radusi taust\u0101mu izpausmi \u0113k\u0101 Bazn\u012bcas iel\u0101 17. Tiek uzskat\u012bts, ka 1702. gad\u0101 pie pils\u0113tas bir\u0123ermeistara viesoj\u0101s un vi\u0146a m\u0101j\u0101 nak\u0161\u0146oja Zviedrijas karalis K\u0101rlis XII (Dirveiks et al. 2013, 304). \u0160\u012bs le\u0123endas v\u0113st\u012bjumu v\u0113l uzsver \u0161aj\u0101 \u0113k\u0101 patrep\u0113 ieb\u016bv\u0113ta l\u0101de, kas, k\u0101 apgalvots, esot pieder\u0113jusi Zviedrijas karalim (Dirveiks et al. 2013, 306). P\u0113tnieki noraida \u0161\u012bs le\u0123endas patiesumu, ta\u010du \u0161is nost\u0101sts ir popul\u0101rs viet\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju vid\u016b un ilustr\u0113 to, k\u0101 hercogistes ziedu laiki, kad \u0161eit ciemoj\u0101s augstu st\u0101vo\u0161i \u0101rzemju viesi, tiek reproduc\u0113ti viet\u0113j\u0101s le\u0123end\u0101s un nost\u0101stos. Cita \u0113ka, kura joproj\u0101m \u0161odien ir paz\u012bstama ar savu hercogistes laika funkciju, ir unik\u0101l\u0101 da\u013c\u0113ji no koka b\u016bv\u0113t\u0101 \u0113ka Bazn\u012bcas iel\u0101 10, kas l\u012bdz pat \u0161ai dienai bie\u017ei tiek saukta par \u201cHercoga aptieku\u201d (Dirveiks et al. 2013, 304).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Nosl\u0113gum\u0101 j\u0101atz\u012bm\u0113, ka Kuld\u012bga visaptvero\u0161i ilustr\u0113 urb\u0101n\u0101s telpas izple\u0161anos 16.\u201318.\u00a0gadsimta izaugsmes kontekst\u0101 un sniedz materi\u0101lu liec\u012bbu par visu pils\u0113tvides un sabiedr\u012bbas att\u012bst\u012bbas aspektu unik\u0101lu integr\u0101ciju iespaid\u012bgi kompakt\u0101 un liel\u0101 m\u0113r\u0101 nep\u0101rraut\u0101 teritorij\u0101. Tas sniedz spilgtu liec\u012bbu par hercogistes mijiedarb\u012bbu ar attiec\u012bg\u0101m t\u0101 laika politiskaj\u0101m lielvar\u0101m un uzskat\u0101m\u0101 veid\u0101 demonstr\u0113 Kurzemes-Zemgales hercogistes trad\u012bcijas. Kuld\u012bga funkcion\u0113 k\u0101 Kurzemes-Zemgales hercogistes mantojuma galvenais nes\u0113js, jo t\u0101 ir veiksm\u012bgi saglab\u0101jusi j\u0113gpilnu sabiedr\u012bbas att\u012bst\u012bbas pak\u0101pi, kas izpau\u017eas pils\u0113tas arhitekt\u016bras formu valod\u0101, k\u0101 ar\u012b amata prasm\u0113s, kas tiek koptas l\u012bdz pat m\u016bsdien\u0101m. Daudzo karu d\u0113\u013c, kas plos\u012bj\u0101s Latvijas teritorij\u0101 kop\u0161 18.\u00a0gadsimta \u2013 sav\u0101 past\u0101v\u0113\u0161anas laik\u0101 Kurzemes hercogiste pieredz\u0113ja 81 kara gadu ar kaimi\u0146u lielvar\u0101m un 110\u00a0bada gadus (J\u0101kobsone 2013, 32) \u2013, neviena cita vieta nav sal\u012bdzin\u0101ma ar \u0161o mantojuma vietu tur atrodamo \u012bpa\u0161as noz\u012bmes univers\u0101l\u0101s v\u0113rt\u012bbas atrib\u016btu apjoma zi\u0146\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Detaliz\u0113ta hronolo\u0123iska inform\u0101cija par Kuld\u012bgas v\u0113sturi<\/strong><\/span><\/p>\n<p><strong>V\u0113sture pirms perioda, kas saist\u012bts uz \u012bpa\u0161as noz\u012bmes univers\u0101lo v\u0113rt\u012bbu<\/strong><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Sen\u0101k\u0101 zin\u0101m\u0101 apmetne, ko iesp\u0113jams sasaist\u012bt ar m\u016bsdienu Kuld\u012bgu, atrad\u0101s aptuveni tr\u012bs kilometrus lejup pa upi no Vecpils\u0113tas, viet\u0101, kas tiek d\u0113v\u0113ta par Veckuld\u012bgas pilskalnu, kur\u0161 dat\u0113jams jau ar v\u0113l\u0101 dzelzs laikmeta otro pusi (9.\u201312. gadsimts) (Asaris, L\u016bs\u0113ns 2013, 139). \u0160aj\u0101 laik\u0101 re\u0123ionu uz dienvidiem un rietumiem no Daugavas apdz\u012bvoja vair\u0101kas ciltis, kas gadsimtus v\u0113l\u0101k veidoja latvie\u0161u tautas pamatu: kur\u0161i, zemga\u013ci un s\u0113\u013ci (Berkis 1969, 2).<\/p>\n<p><img fetchpriority=\"high\" decoding=\"async\" class=\"alignnone wp-image-806 size-full\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/1att_nodalaB_1.att_.png\" alt=\"\" width=\"1899\" height=\"963\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/1att_nodalaB_1.att_.png 1899w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/1att_nodalaB_1.att_-300x152.png 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/1att_nodalaB_1.att_-768x389.png 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/1att_nodalaB_1.att_-1536x779.png 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/1att_nodalaB_1.att_-18x9.png 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/1att_nodalaB_1.att_-752x381.png 752w\" sizes=\"(max-width: 1899px) 100vw, 1899px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Senkur\u0161u pilskalna lok\u0101cija attiec\u012bb\u0101 pret V\u0101cu orde\u0146a pils vietu. Janas J\u0101kobsones, Alda Orni\u0146a shematisks att\u0113lojums, 2012.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Atbilsto\u0161i visp\u0101r\u0113jai situ\u0101cijai Eirop\u0101 \u0161aj\u0101 Baltijas v\u0113stures period\u0101 domin\u0113ja krist\u012bg\u0101s tic\u012bbas izplat\u012b\u0161an\u0101s uz austrumiem. P\u0113c tam kad s\u0101kotn\u0113jie, kop\u0161 12.\u00a0gadsimta 80.\u00a0gadiem veiktie mierm\u012bl\u012bgas kristianiz\u0101cijas m\u0113\u0123in\u0101jumi izr\u0101d\u012bj\u0101s nesekm\u012bgi, Kato\u013cu bazn\u012bca izl\u0113ma virz\u012bties uz m\u0113r\u0137i ar milit\u0101riem l\u012bdzek\u013ciem (Sarnowsky 2012, 32\u201333). 1202.\u00a0gad\u0101 p\u0101vests Innocents III apstiprin\u0101ja Frates milicie Christi de Livonia orde\u0146a, pla\u0161\u0101k paz\u012bstama k\u0101 Zobenbr\u0101\u013cu ordenis, dibin\u0101\u0161anu, kam bija j\u0101sniedz atbalsts Livonijas b\u012bskapam Baltijas re\u0123iona iekaro\u0161an\u0101. 1237.\u00a0gad\u0101 p\u0113c gadu iepriek\u0161 piedz\u012bvotas smagas sak\u0101ves ar p\u0101vesta Gregora IX r\u012bkojumu \u0161is ordenis tika iek\u013cauts V\u0101cu orden\u012b (Sarnowsky 2012, 33). L\u012bdz 1290.\u00a0gadam V\u0101cu ordenim \u2013 ar sava Livonijas atzara rok\u0101m \u2013\u00a0 izdev\u0101s iekarot teritoriju, ko \u0161odien aiz\u0146em m\u016bsdienu Latvijas valsts. Tom\u0113r visa \u0161\u012b teritorija nepieder\u0113ja Ordenim \u2013 tas to dal\u012bja ar Livonijas b\u012bskapij\u0101m \u2013 Kurzemes b\u012bskapiju un R\u012bgas arhib\u012bskapiju. \u0160is Kurzemes un Zemgales sadal\u012bjums noteica daudzu apdz\u012bvotu vietu un pils\u0113tu att\u012bst\u012bbu un atst\u0101ja palieko\u0161u ietekmi ar\u012b uz Kurzemes-Zemgales hercogisti.<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" class=\"alignnone wp-image-808 size-full\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures3.png\" alt=\"\" width=\"2333\" height=\"1650\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures3.png 2333w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures3-300x212.png 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures3-768x543.png 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures3-1536x1086.png 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures3-2048x1448.png 2048w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures3-18x12.png 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures3-566x400.png 566w\" sizes=\"(max-width: 2333px) 100vw, 2333px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Kalnamiesta teritorija \u2013 pirm\u0101 apdz\u012bvot\u0101 apmetne tagad\u0113j\u0101 Kuld\u012bgas teritorij\u0101. Intas Jansones shematisks att\u0113lojums atbilsto\u0161i p\u0113t\u012bjuma \u201cKuld\u012bga. Pils\u0113tb\u016bvniec\u012bba un arhitekt\u016bra\u201d rezult\u0101tiem, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kuld\u012bg\u0101 divu gadu desmitu garum\u0101 notika arheolo\u0123iskie izrakumi, kuru laik\u0101 tika p\u0113t\u012bti da\u017e\u0101di kult\u016bras sl\u0101\u0146i no V\u0101cu orde\u0146a Livonijas atzara, k\u0101 ar\u012b no hercogistes laika, sekm\u0113jot izpratni par pils\u0113tas att\u012bst\u012bbu. 21.\u00a0gadsimta s\u0101kum\u0101 veiktais radioakt\u012bv\u0101 oglek\u013ca dat\u0113jums apliecin\u0101ja, ka teritorija, kas paz\u012bstama k\u0101 Kalnamiests, ir tikusi apdz\u012bvota kop\u0161 12.\u00a0gadsimta s\u0101kuma un t\u0101d\u0113j\u0101di ir viens no visagr\u0101k apdz\u012bvotajiem m\u016bsdienu Kuld\u012bgas rajoniem (Asaris, L\u016bs\u0113ns 2013, 150). T\u0101 pa\u0161a p\u0113t\u012bjuma ietvaros \u0161\u012b rajona ielu seguma virsma tika dat\u0113ta ar 17.\u00a0gadsimtu, pier\u0101dot, ka viduslaiku miests v\u0113l\u0101k tika integr\u0113ts agr\u012bn\u0101 Kurzemes-Zemgales hercogistes apdz\u012bvot\u0101 viet\u0101 (turpat). Kalnamiests atrodas m\u016bsdienu Kuld\u012bgas centr\u0101. To veido tr\u012bs ielas \u2013 Kalna iela, Rumbas iela un Jelgavas iela, un tam ir sava ori\u0123in\u0101la forma, kas at\u0161\u0137ir to no p\u0101r\u0113j\u0101s pils\u0113tas da\u013cas. V\u0113l \u0161odien \u0161\u012bs ielas sniedz priek\u0161statu par mazo apdz\u012bvoto vietu, k\u0101da toreiz bija Kuld\u012bga. \u0160\u012bm iel\u0101m ir \u012bpa\u0161a ov\u0101la forma, k\u0101da nav atrodama nekur citur pils\u0113t\u0101. Visa Kalnamiesta teritorija atrodas Alek\u0161up\u012btes austrumu krast\u0101, aptuveni 200 metru iek\u0161zemes virzien\u0101 no Ventas Rumbas.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Savas misijas gait\u0101 turpm\u0101ko 200 gadu laik\u0101 V\u0101cu ordenis uzb\u016bv\u0113ja daudzas pilis, lai aizsarg\u0101tu strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bgas vietas un ce\u013cus, piem\u0113ram, tirdzniec\u012bbas ce\u013cu no R\u012bgas uz K\u0113nigsbergu (m\u016bsd. Ka\u013ci\u0146ingradu). \u0160\u012bs pilis daudzviet veidoja kodolu apdz\u012bvot\u0101m viet\u0101m, daudzas no kur\u0101m \u2013 tostarp Kuld\u012bga \u2013 Kurzemes-Zemgales hercogistes laik\u0101 k\u013cuva par pils\u0113t\u0101m.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kuld\u012bgas, kura toreiz tika saukta par Goldingenu, pirms\u0101kumi mekl\u0113jami 1242. gad\u0101, kad p\u0101vesta leg\u0101ts Vilhelms no Mod\u0113nas deva V\u0101cu orde\u0146a Livonijas atzaram at\u013cauju b\u016bv\u0113t pili krist\u012bg\u0101s tic\u012bbas aizsardz\u012bbai, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 tas bija cit\u0101s \u0161\u012b re\u0123iona viet\u0101s \u00a0(Asaris et al. 2013, 17). \u0160\u012b vieta pils b\u016bvei tika izv\u0113l\u0113ta, pateicoties t\u0101s strat\u0113\u0123iskajam novietojumam starp Livoniju un Pr\u016bsiju, kas nodro\u0161in\u0101ja V\u0101cu ordenim nepiecie\u0161amo kontroli p\u0101r tobr\u012bd naid\u012bgajiem politiskajiem sp\u0113kiem (turpat, 11). Pils teritorija atrodas Ventas upes kreisaj\u0101 krast\u0101 uz zieme\u013caustrumiem no Kalnamiesta. Pati pils bija atdal\u012bta no apdz\u012bvot\u0101s vietas ar aizsarggr\u0101vi, un t\u0101s teritoriju norobe\u017eoja ar\u012b Alek\u0161up\u012bte zieme\u013cu pus\u0113 un Venta austrumu pus\u0113. Lielu da\u013cu perioda, kad t\u0101 atrad\u0101s V\u0101cu orde\u0146a pak\u013caut\u012bb\u0101, Kuld\u012bga saglab\u0101ja viduslaiku apmetnes pl\u0101nojumu un apjomu. Pils k\u0101 pils\u0113tas ofici\u0101lais aizs\u0101kums past\u0101v\u0113ja l\u012bdz\u0101s apdz\u012bvotajai vietai.<\/p>\n<p><img decoding=\"async\" class=\"alignnone wp-image-809 size-full\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures4.png\" alt=\"\" width=\"2333\" height=\"1650\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures4.png 2333w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures4-300x212.png 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures4-768x543.png 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures4-1536x1086.png 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures4-2048x1448.png 2048w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures4-18x12.png 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures4-566x400.png 566w\" sizes=\"(max-width: 2333px) 100vw, 2333px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>V\u0101cu orde\u0146a pils teritorija un Kalnamiests \u2013 autonomas apdz\u012bvotas vietas tagad\u0113j\u0101 Kuld\u012bgas teritorij\u0101. Intas Jansones shematisks att\u0113lojums atbilsto\u0161i p\u0113t\u012bjuma \u201cKuld\u012bga. Pils\u0113tb\u016bvniec\u012bba un arhitekt\u016bra\u201d rezult\u0101tiem, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kurzeme pirmo reizi pasaules kart\u0113 tika min\u0113ta V\u0101cu orde\u0146a laik\u0101. M\u016bka Gervasa no Ebstorfas 13. gadsimt\u0101 rad\u012bt\u0101 v\u0113sturisk\u0101 pasaules karte Monialium Ebstorfensium Mappamundi tiek uzskat\u012bta par vec\u0101ko m\u016bsdienu Latvijas teritorijas atainojumu un taj\u0101 min\u0113ta R\u012bga, Kurzeme un Zemgale (Z\u0101l\u012bte, 2020).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Jau 14.\u00a0gadsimt\u0101 Kuld\u012bgas miests iesaist\u012bj\u0101s Hanzas savien\u012bbas aktivit\u0101t\u0113s un s\u0101ka nodarboties ar starptautisko tirdzniec\u012bbu. 1378.\u00a0gad\u0101 \u2013 desmit gadus p\u0113c pievieno\u0161an\u0101s Hanzas savien\u012bbai \u2013 Kuld\u012bga ieguva R\u012bgas pils\u0113tas ties\u012bbas (J\u0101kobsone 2013, 32).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\u0160aj\u0101 laik\u0101 cita citu nomain\u012bja vair\u0101kas urb\u0101n\u0101s ekspansijas f\u0101zes, att\u012bstoties teritorijai uz zieme\u013ciem no pils. \u0160\u012bs att\u012bst\u012bbas gait\u0101 rad\u0101s pirmie elementi, kas ir b\u016btiski organiz\u0113tas pils\u0113tas funkcion\u0113\u0161anai, piem\u0113ram, tirgus laukums un bazn\u012bca (Scheffler 1940, 5). T\u0101 bija pirm\u0101 reize, kad Kuld\u012bga izplet\u0101s \u0101rpus abu upju ierobe\u017eot\u0101s teritorijas. Alek\u0161up\u012bte vairs nebija apdz\u012bvot\u0101s vietas zieme\u013cu robe\u017ea. Tagad t\u0101 pl\u016bda tie\u0161i cauri pils\u0113tas centram, un tika uzb\u016bv\u0113ti pirmie tilti. Otr\u0101 Alek\u0161up\u012btes krast\u0101 pret\u012b ieejai pil\u012b pirm\u0101 Kuld\u012bg\u0101 uzcelt\u0101 dievnama \u2013 Sv.\u00a0Katr\u012bnas Luter\u0101\u0146u bazn\u012bcas \u2013 priek\u0161\u0101 tika izveidots pirmais pils\u0113tas laukums. \u0160aj\u0101 kontekst\u0101 tika izveidota Bazn\u012bcas iela, kas savienoja pils\u0113tas laukumu ar Kalnamiestu uz dienvidiem no bazn\u012bcas, t\u0101d\u0113j\u0101di integr\u0113jot abus rajonus vien\u0101 administrat\u012bvaj\u0101 sist\u0113m\u0101. Zieme\u013cu pus\u0113, par Pilsmiestu d\u0113v\u0113t\u0101 rajon\u0101 tika izveidotas v\u0113l piecas ielas. \u0160odien no \u0161\u012bm iel\u0101m ir saglab\u0101ju\u0161\u0101s \u010detras \u2013 Policijas iela, Ventspils iela, Ka\u013c\u0137u iela un Upes iela.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><strong><span style=\"font-size: 14pt;\">Kurzemes-Zemgales hercogistes dibin\u0101\u0161ana Gotharda Ketlera vad\u012bb\u0101<\/span><\/strong><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">16. gadsimts Eiropas v\u0113stur\u0113 bija lielu satricin\u0101jumu laiks, kas tie\u0161\u0101 veid\u0101 ietekm\u0113ja ar\u012b m\u016bsdienu Latvijas teritoriju. 16. gadsimta 20. gados Livonij\u0101 s\u0101ka izplat\u012bties Reform\u0101cijas idejas, kas strauji ieguva piekrit\u0113jus ne vien pils\u0113tnieku, bet ar\u012b gar\u012bdzniec\u012bbas vid\u016b. Vienlaikus Livonij\u0101 arvien vair\u0101k saasin\u0101j\u0101s c\u012b\u0146a par dominanci abu svar\u012bg\u0101ko Livonijas kungu \u2013 V\u0101cu orde\u0146a Livonijas mestra un R\u012bgas arhib\u012bskapa \u2013 starp\u0101. Livonijas iek\u0161politisko nestabilit\u0101ti steidz\u0101s izmantot apk\u0101rt\u0113j\u0101s valstis, kur \u0161ai laik\u0101 norisa Livonijai pret\u0113ji procesi \u2013 proti, varas centraliz\u0101cija un tieksme p\u0113c hegemonijas re\u0123ion\u0101. Iz\u0161\u0137iro\u0161o impulsu p\u0101rmai\u0146\u0101m re\u0123ion\u0101 deva Livonijas kar\u0161 (1558\u20131582), kuru aizs\u0101ka Krievijas cara Ivana IV (Barg\u0101) iebrukums T\u0113rbatas b\u012bskapij\u0101. T\u0101 k\u0101 Livonija nebija sp\u0113j\u012bga izr\u0101d\u012bt nopietnu pretest\u012bbu Krievijas cara karapulkiem, t\u0101s iedz\u012bvot\u0101ji mekl\u0113ja pal\u012bdz\u012bbu pie tuv\u0101kajiem kaimi\u0146iem, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 1561. gada j\u016bnija s\u0101kum\u0101 Zieme\u013cigaunija ar R\u0113veli (m\u016bsd. Tallinu) padev\u0101s Zviedrijas kara\u013ca \u0112rika XIV virsvarai. Savuk\u0101rt atliku\u0161o Livonijas da\u013cu sav\u0101 pak\u013caut\u012bb\u0101 ieguva Polijas-Lietuvas karalis Sigismunds II Augusts, ta\u010du vi\u0146a jaunajiem vald\u012bjumiem bija da\u017e\u0101da pak\u013caut\u012bbas pak\u0101pe. Diplom\u0101tisku sarunu gait\u0101 V\u0101cu orde\u0146a Livonijas atzara mestram Gothardam Ketleram izdev\u0101s ieg\u016bt biju\u0161\u0101s Orde\u0146a zemes uz dienvidiem no Daugavas upes \u2013 Kurzem\u0113 un Zemgal\u0113, k\u013c\u016bstot par laic\u012bgu firstu ar hercoga titulu. Jaun\u0101s valsts \u2013 Kurzemes-Zemgales hercogistes (Ducatus Curlandiae et Semigalliae) jeb sa\u012bsin\u0101ti Kurzemes hercogistes \u2013 dibin\u0101\u0161anu noteica t. s. Pak\u013cau\u0161an\u0101s l\u012bgums (Pacta Subiectionis), kur\u0161 tika nosl\u0113gts Vi\u013c\u0146\u0101 1561.\u00a0gada 28.\u00a0novembr\u012b.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"alignnone wp-image-810 size-full\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/5att_Livlonia1560_1583.jpg\" alt=\"\" width=\"1890\" height=\"1370\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/5att_Livlonia1560_1583.jpg 1890w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/5att_Livlonia1560_1583-300x217.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/5att_Livlonia1560_1583-768x557.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/5att_Livlonia1560_1583-1536x1113.jpg 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/5att_Livlonia1560_1583-18x12.jpg 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/5att_Livlonia1560_1583-552x400.jpg 552w\" sizes=\"(max-width: 1890px) 100vw, 1890px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Livonijas teritorijas iedal\u012bjums 16. gadsimta otraj\u0101 pus\u0113. Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kurzemes hercogiste iev\u0113r\u012bbu pelna jau ar to vien, ka t\u0101 bija vien\u012bgais veidojums, kas jaunajos apst\u0101k\u013cos reprezent\u0113ja viet\u0113jo valstiskumu biju\u0161\u0101s Livonijas teritorij\u0101. Saska\u0146\u0101 ar Pak\u013cau\u0161an\u0101s l\u012bgumu Sigismunds II Augusts nodeva Gothardam Ketleram k\u0101dreiz\u0113jos orde\u0146a \u012bpa\u0161umus Kurzem\u0113 un Zemgal\u0113 k\u0101 mantojamu l\u0113ni. L\u012bgum\u0101 karalis garant\u0113ja jaunajai vasa\u013cvalstij tic\u012bbas br\u012bv\u012bbu saska\u0146\u0101 ar Augsburgas konfesiju, k\u0101 ar\u012b apstiprin\u0101ja ties\u012bbas ie\u0146emt administrat\u012bvos amatus vien\u012bgi viet\u0113jiem v\u0101cie\u0161iem (indigen\u0101ts), bet mui\u017eniekiem sol\u012bja visu eso\u0161o ties\u012bbu un privil\u0113\u0123iju saglab\u0101\u0161anu. Ofici\u0101li hercoga tituls skan\u0113ja \u2013 no Dieva \u017e\u0113last\u012bbas Kurzemes un Zemgales hercogs Livonij\u0101 (Von Gottes Gnaden in Liefland zu Curland und Semgallen Herzog). Ranga un reg\u0101liju zi\u0146\u0101 Kurzemes hercogs tika piel\u012bdzin\u0101ts Pr\u016bsijas hercogam, kas par Polijas-Lietuvas vasali bija k\u013cuvis 1525.\u00a0gad\u0101 p\u0113c V\u0101cu orde\u0146a sekulariz\u0101cijas Pr\u016bsij\u0101. Un ar\u012b Kurzemes hercoga l\u0113\u0146a dienests jeb milit\u0101rais pien\u0101kums pret l\u0113\u0146a kungu bija t\u0101ds pat k\u0101 Pr\u016bsijas hercogam. Sekojot viduslaiku trad\u012bcij\u0101m, gan Pr\u016bsijas, gan ar\u012b Kurzemes hercogam bija j\u0101atjauno l\u0113\u0146a ties\u012bbas ik reizi, kad hercogist\u0113 vai Polij\u0101-Lietuv\u0101 main\u012bj\u0101s valdnieks, sa\u0146emot kara\u013ca galm\u0101 investit\u016bras diplomu. Pacta Subiectionis ar\u012b noteica, ka Kurzemes hercogistes manto\u0161ana iesp\u0113jama tikai tie\u0161\u0101 v\u012brie\u0161u l\u012bnij\u0101, t\u0101d\u0113\u013c 1566.\u00a0gad\u0101 Gothards apprec\u0113j\u0101s ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII (1486\u20131547) meitu Annu (1533\u20131602), liekot pamatus Ketleru dinastijai. P\u0113ctec\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161ana bija vit\u0101li svar\u012bga hercogistes turpm\u0101kajai past\u0101v\u0113\u0161anai, jo 1589.\u00a0gad\u0101 seims pie\u0146\u0113ma l\u0113mumu, ka, izbeidzoties Ketleru v\u012brie\u0161u l\u012bnijai, Kurzemes hercogisti dr\u012bkst likvid\u0113t un pievienot Lietuvas Di\u017ekunigaitijai. \u0160ai zi\u0146\u0101 Kurzemes hercogiste at\u0161\u0137\u012br\u0101s no Pr\u016bsijas, kur manto\u0161anas ties\u012bbas apstiprin\u0101ja ar\u012b Hoencollernu blakusl\u012bnij\u0101m, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 17.\u00a0gs. s\u0101kum\u0101 notika Pr\u016bsijas hercogistes apvieno\u0161ana ar Brandenburgas k\u016brfirsta valsti.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"wp-image-811 aligncenter\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/7att_GothardsKetlers_Anna.jpg\" alt=\"\" width=\"659\" height=\"923\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/7att_GothardsKetlers_Anna.jpg 1519w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/7att_GothardsKetlers_Anna-214x300.jpg 214w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/7att_GothardsKetlers_Anna-768x1075.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/7att_GothardsKetlers_Anna-1097x1536.jpg 1097w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/7att_GothardsKetlers_Anna-1463x2048.jpg 1463w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/7att_GothardsKetlers_Anna-9x12.jpg 9w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/7att_GothardsKetlers_Anna-286x400.jpg 286w\" sizes=\"(max-width: 659px) 100vw, 659px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Kurzemes-Zemgales pirmais hercogs Gothards Ketlers (1517-1587) ar laul\u0101to draudzeni Meklenburgas princesi Annu (1533\u20131602). Epit\u0101fija Jelgavas Tr\u012bsvien\u012bbas bazn\u012bc\u0101. G\u0101jusi boj\u0101 II Pasaules kar\u0101. Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">P\u0113c V\u0101cu orde\u0146a atzara Livonij\u0101 ofici\u0101l\u0101s sekulariz\u0101cijas 1562.\u00a0gada 5.\u00a0mart\u0101 Gothards Ketlers uzs\u0101ka savu varas un p\u0101rvaldes sist\u0113mas veido\u0161anu. Lai gan p\u0101rvalde uz viet\u0101m liel\u0101 m\u0113r\u0101 tika p\u0101rmantota no viduslaikiem, augst\u0101k\u0101s p\u0101rvaldes apar\u0101ts bija j\u0101veido uz kardin\u0101li at\u0161\u0137ir\u012bgiem pamatiem, jo t\u0101 vairs nebija klerik\u0101la, bet gan sekul\u0101ra valsts. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no viduslaikiem, kad valsts kalpoja reli\u0123ijai, agrie jaunie laiki n\u0101ca ar jaunu pieeju \u2013 reli\u0123ija k\u013cuva par vienu no valsts politiskajiem instrumentiem, bet valdnieka vara pamatoj\u0101s \u201dDieva \u017e\u0113last\u012bb\u0101\u201d un vi\u0146\u0161 bija Bazn\u012bcas galva. Pak\u013cau\u0161an\u0101s l\u012bgum\u0101 Polijas karalis bija atzinis lutertic\u012bbu par Kurzemes hercogistes ofici\u0101lo reli\u0123iju, un Gotharda vad\u012bb\u0101 notika hercogistes ev. luterisk\u0101s Bazn\u012bcas organiz\u0101cijas izveide. Bazn\u012bca kalpoja hercoga varas stiprin\u0101\u0161anai un k\u013cuva par vienojo\u0161o saiti starp mui\u017eniec\u012bbu un hercogu. Turkl\u0101t Livonijas kara apst\u0101k\u013cos Gothards cent\u0101s notur\u0113t pie\u0161\u0137irt\u0101s teritorijas un nodro\u0161in\u0101t hercogistes integrit\u0101ti. To bija iesp\u0113jams izdar\u012bt tikai taj\u0101 gad\u012bjum\u0101, ja hercogam izdotos padar\u012bt mui\u017eniec\u012bbu par saviem sabiedrotajiem.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Biju\u0161ie Orde\u0146a vasa\u013ci izveidoja hercogistes valdo\u0161o k\u0101rtu \u2013 mui\u017eniec\u012bbu. Polijas kara\u013ca 1561.\u00a0gada 28. novembr\u012b izdot\u0101 privil\u0113\u0123ija (Privilegium Sigismundi Augusti), k\u0101 ar\u012b hercoga Gotharda 1570.\u00a0gada 25.\u00a0j\u016bnij\u0101 parakst\u012bt\u0101 privil\u0113\u0123ija (Privilegium Gotthardinum) apstiprin\u0101ja mui\u017eniekiem piln\u012bgas jurisdikcijas ties\u012bbas p\u0101r saviem zemniekiem. Mui\u017enieki bija atbr\u012bvoti no nodok\u013cu maks\u0101\u0161anas, tom\u0113r vi\u0146iem joproj\u0101m bija j\u0101pilda l\u0113\u0146a jeb milit\u0101rais dienests (t. s. j\u0101tnieku dienests jeb Rossdienst). Min\u0113t\u0101s privil\u0113\u0123ijas faktiski padar\u012bja orde\u0146a laikos pie\u0161\u0137irtos l\u0113\u0146us par priv\u0101t\u012bpa\u0161umu. L\u012bdz ar to priv\u0101t\u0101s rok\u0101s non\u0101ca apm\u0113ram divas tre\u0161da\u013cas no hercogistes zemes fonda, savuk\u0101rt atlikus\u012b tre\u0161da\u013ca atrad\u0101s tie\u0161\u0101 hercoga r\u012bc\u012bb\u0101 un veidoja valsts \u012bpa\u0161umu, no kura tika uztur\u0113ts hercoga galms un ier\u0113d\u0146i.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Svar\u012bg\u0101kos politiskos, ekonomiskos un tiesu jaut\u0101jumus izskat\u012bja hercoga un mui\u017enieku kop\u012bg\u0101s san\u0101ksm\u0113s \u2013 landt\u0101gos, kur at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no Livonijas laikiem vairs nepieaicin\u0101ja gar\u012bdzniec\u012bbas un pils\u0113tu p\u0101rst\u0101vjus. Pils\u0113tas landt\u0101g\u0101 p\u0101rst\u0101v\u0113ja hercogs ar saviem padomniekiem, kam pirms landt\u0101ga pils\u0113tnieki ies\u016bt\u012bja savas s\u016bdz\u012bbas un viedok\u013cus par izskat\u0101majiem jaut\u0101jumiem. Landt\u0101ga l\u0113mumiem bija likuma sp\u0113ks. Jau hercoga Gotharda laik\u0101 tika likti pamati hercogistes administrat\u012bvajam apar\u0101tam, kura centr\u0101 atrad\u0101s hercoga galms. Taj\u0101 koncentr\u0113j\u0101s galven\u0101s ar valsts varu un p\u0101rvaldi saist\u012bt\u0101s amatpersonas un instit\u016bcijas: hercoga padomnieki, kanceleja un augst\u0101k\u0101s ekonomisk\u0101s p\u0101rvaldes iest\u0101de \u2013 renteja jeb kamera (Rent-Cammer, f\u00fcrstliche Cammer). Lok\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b hercoga varu reprezent\u0113ja pilskungi jeb hauptma\u0146i [Hauptmann], kas p\u0101rvald\u012bja v\u0113l Livonijas laik\u0101 tapu\u0161os pilsnovadus, un hercoga mui\u017eu p\u0101rvaldnieki. Pils\u0113t\u0101m hercogi apstiprin\u0101ja privil\u0113\u0123ijas un k\u0101rt\u012bbas jeb policijas noteikumus [Polizey-Ordnung], kas bija balst\u012bti senaj\u0101s L\u012bbekas-Visbijas-R\u012bgas ties\u012bb\u0101s.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Tolaik Kuld\u012bgu veidoja vair\u0101kas teritorijas ar at\u0161\u0137ir\u012bg\u0101m funkcij\u0101m, piem\u0113ram, pils teritorija, viduslaikos tapu\u0161ais Kalnamiests un Pilsmiests, kas att\u012bst\u012bj\u0101s ap Sv. Katr\u012bnas luter\u0101\u0146u bazn\u012bcu un atrad\u0101s pils\u0113tas sabiedrisko funkciju centr\u0101. Past\u0101vo\u0161ie rajoni tika apvienoti kop\u012bg\u0101 tiesiskaj\u0101 un ekonomiskaj\u0101 sist\u0113m\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Viens no sen\u0101kajiem dokumentiem, kas regul\u0113 b\u016bvniec\u012bbu Kuld\u012bg\u0101, tapis 1577.\u00a0gad\u0101 \u2013 tikai 16\u00a0gadus p\u0113c Kurzemes-Zemgales hercogistes dibin\u0101\u0161anas. K\u0101ds saglab\u0101jies policijas r\u012bkojums r\u0101da, ka jau 16.\u00a0gadsimt\u0101 Kuld\u012bg\u0101 ik gadu publiski tika nolas\u012bti ofici\u0101lie b\u016bvniec\u012bbas noteikumi (Melluma 2015, 134). Mantojuma saglab\u0101\u0161anas politikas kontekst\u0101 \u012bpa\u0161i interesanti ir divi \u0161\u012b dokumenta punkti. 13.\u00a0punkt\u0101 bez r\u0101tes at\u013caujas aizliegts kaut ko b\u016bv\u0113t \u201ctirgus laukum\u0101, pie un starp iel\u0101m\u201d (Melluma 2015, 135). Tiem, kas \u0161o likumu p\u0101rk\u0101pa, bija j\u0101maks\u0101 sods vai ar\u012b nelikum\u012bgi uzcelt\u0101s m\u0101jas j\u0101nojauc. 14.\u00a0punkt\u0101 skarts \u0113ku nolieto\u0161an\u0101s un p\u0101rb\u016bves jaut\u0101jums. Lai nepie\u013cautu visas pils\u0113tas \u0113ku fonda non\u0101k\u0161anu slikt\u0101 tehnisk\u0101 st\u0101vokl\u012b, pils\u0113tas r\u0101tei tika dota at\u013cauja inspic\u0113t priv\u0101t\u0101s \u0113kas un zemes gabalus, kad vien t\u0101 ieskat\u012bja par nepiecie\u0161amu (Melluma 2015, 135).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Divas no sen\u0101kaj\u0101m b\u016bv\u0113m pils\u0113t\u0101 \u2013 Sv.\u00a0Katr\u012bnas luter\u0101\u0146u bazn\u012bca, k\u0101 ar\u012b Sv.\u00a0Tr\u012bsvien\u012bbas Romas kato\u013cu bazn\u012bca \u2013 Kurzemes-Zemgales hercogistes laik\u0101 vair\u0101kas reizes tika atjaunotas. K\u0101 pils\u0113tas galven\u0101s kulta celtne t\u0101s ir b\u016btiski mazpils\u0113tas dz\u012bves elementi un t\u0101p\u0113c jau agr\u012bn\u0101 f\u0101z\u0113 b\u016bvju saglab\u0101t\u012bbas kontekst\u0101 t\u0101m tika pie\u0161\u0137irta priorit\u0101te.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"alignnone wp-image-812 size-full\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures5.png\" alt=\"\" width=\"2333\" height=\"1650\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures5.png 2333w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures5-300x212.png 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures5-768x543.png 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures5-1536x1086.png 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures5-2048x1448.png 2048w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures5-18x12.png 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Pictures5-566x400.png 566w\" sizes=\"(max-width: 2333px) 100vw, 2333px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Kalnamiests (1), pils teritorija (2), apmetne pie pils un Pilsmiests (3) \u2013 autonomas pils\u0113tas da\u013cas pirms to administrat\u012bv\u0101s apvieno\u0161anas. Intas Jansones shematisks att\u0113lojums atbilsto\u0161i p\u0113t\u012bjuma \u201cKuld\u012bga. Pils\u0113tb\u016bvniec\u012bba un arhitekt\u016bra\u201d rezult\u0101tiem, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><strong><span style=\"font-size: 14pt;\">Fr\u012bdriha un Vilhelma Ketleru kop\u012bg\u0101 vald\u012b\u0161ana<\/span><\/strong><\/p>\n<h1 style=\"text-align: justify;\"><\/h1>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"wp-image-813 aligncenter\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/8att_Fridrihs_Ketlers-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"679\" height=\"713\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/8att_Fridrihs_Ketlers-scaled.jpg 2439w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/8att_Fridrihs_Ketlers-286x300.jpg 286w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/8att_Fridrihs_Ketlers-768x806.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/8att_Fridrihs_Ketlers-1464x1536.jpg 1464w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/8att_Fridrihs_Ketlers-1951x2048.jpg 1951w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/8att_Fridrihs_Ketlers-11x12.jpg 11w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/8att_Fridrihs_Ketlers-381x400.jpg 381w\" sizes=\"(max-width: 679px) 100vw, 679px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Hercogs Fr\u012bdrihs. Imanta Lancma\u0146a gleznots portrets p\u0113c 18. gs. paraugiem. Bauskas pils muzej\u0101. <\/em><em>Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/em><\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-814\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/9att_Vilhelms_Kettlers-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"672\" height=\"1197\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/9att_Vilhelms_Kettlers-scaled.jpg 1437w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/9att_Vilhelms_Kettlers-168x300.jpg 168w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/9att_Vilhelms_Kettlers-768x1368.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/9att_Vilhelms_Kettlers-862x1536.jpg 862w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/9att_Vilhelms_Kettlers-1150x2048.jpg 1150w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/9att_Vilhelms_Kettlers-7x12.jpg 7w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/9att_Vilhelms_Kettlers-225x400.jpg 225w\" sizes=\"(max-width: 672px) 100vw, 672px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Hercogs Vilhelms. Glezna Rund\u0101les pils muzej\u0101 (17. gadsimta. s\u0101kums). Nodro\u0161in\u0101jusi <\/em><em>M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Apzinoties past\u0101vo\u0161os draudus no \u0101rpuses un nestabilo iek\u0161politisko situ\u0101ciju, hercogs Gothards v\u0113l\u0113j\u0101s nodro\u0161in\u0101t jaun\u0101s valsts past\u0101v\u0113\u0161anu ar\u012b p\u0113c savas n\u0101ves. T\u0101d\u0113\u013c testament\u0101 vi\u0146\u0161 nov\u0113l\u0113ja varu diviem d\u0113liem. Vec\u0101kajam d\u0113lam Fr\u012bdriham (Friedrich, 1569\u20131642) vi\u0146\u0161 nov\u0113l\u0113ja Zemgali ar centru Jelgav\u0101, kas vienlaikus bija ar\u012b hercogienes \u2013 atraitnes Annas s\u0113deklis, bet jaun\u0101kajam d\u0113lam Vilhelmam (Wilhelm, 1574\u20131640) \u2013 Kurzemi ar centru Kuld\u012bg\u0101. Tom\u0113r b\u016btisk\u0101kais testament\u0101 bija noteikums, ka hercogisti nedr\u012bkst sadal\u012bt div\u0101s atsevi\u0161\u0137\u0101s da\u013c\u0101s un l\u0113\u0146a sa\u0146em\u0161anai jeb investit\u016brai Polijas-Lietuvas galm\u0101 j\u0101notiek kop\u012bgi. 1589.\u00a0gada apr\u012bl\u012b Var\u0161av\u0101 Polijas-Lietuvas karalis Sigismunds III (1566\u20131632) apstiprin\u0101ja br\u0101\u013ciem kop\u012bgu vald\u012b\u0161anu hercogist\u0113. Investit\u016bras diplomu Fr\u012bdrihs sa\u0146\u0113ma person\u012bgi, bet nepilngad\u012bgo Vilhelmu p\u0101rst\u0101v\u0113ja padomnieki. Vienlaikus Polijas-Lietuvas seims pie\u0146\u0113ma likumu, kas pie\u013c\u0101va, ka, Ketleru dinastijai p\u0101rtr\u016bkstot, Kurzemes-Zemgales l\u0113ni var\u0113tu nepie\u0161\u0137irt jaunam hercogam, bet gan sadal\u012bt vojevodist\u0113s un pievienot Lietuvas Di\u017ekunigaitijai. T\u0101d\u0113j\u0101di Gotharda nov\u0113l\u0113jums izr\u0101d\u012bj\u0101s t\u0101lredz\u012bgs, jo vec\u0101kais d\u0113ls Fr\u012bdrihs palika bez b\u0113rniem, l\u012bdz ar to tie\u0161\u0101 Ketleru valdnieku l\u012bnija Kurzemes hercogist\u0113 b\u016btu izbeigusies jau otraj\u0101 paaudz\u0113.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-815\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/6att_Kurzeme_Zemgale-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"2560\" height=\"2250\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/6att_Kurzeme_Zemgale-scaled.jpg 2560w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/6att_Kurzeme_Zemgale-300x264.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/6att_Kurzeme_Zemgale-768x675.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/6att_Kurzeme_Zemgale-1536x1350.jpg 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/6att_Kurzeme_Zemgale-2048x1800.jpg 2048w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/6att_Kurzeme_Zemgale-14x12.jpg 14w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/6att_Kurzeme_Zemgale-455x400.jpg 455w\" sizes=\"(max-width: 2560px) 100vw, 2560px\" \/><\/p>\n<p><em>Kurzemes-Zemgales hercogistes karte (1770): ar sarkanu iekr\u0101sota Kurzeme, ar dzeltenu \u2013 Zemgales da\u013ca. Karte no Latvijas Valsts v\u0113stures arh\u012bva, 6828. fonds, 2. apraksts, 208. lieta.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Hercoga Gotharda n\u0101ves br\u012bd\u012b vi\u0146a jaun\u0101kajam d\u0113lam Vilhelmam bija nepilni 13\u00a0gadi. L\u012bdz testament\u0101 noteiktajai pilngad\u012bbai \u2013 20\u00a0gadiem \u2013 vi\u0146u nos\u016bt\u012bja stud\u0113t uz Rostoku, kur vi\u0146\u0161 pavad\u012bja \u010detrus gadus. \u0160aj\u0101 laik\u0101 Vilhelms ar\u012b cie\u0161i kontakt\u0113j\u0101s ar m\u0101tes radiem un iepazin\u0101s ar daudziem Eiropas valdo\u0161o namu p\u0101rst\u0101vjiem. Br\u0101\u013ca promb\u016btn\u0113 hercogistes p\u0101rvalde atrad\u0101s Fr\u012bdriha rok\u0101s, kam pal\u012bdz\u0113ja virkne padomnieku un hercogiene atraitne. Fr\u012bdrihs izgl\u012bt\u012bbu ieguva uz vietas Kurzem\u0113, ta\u010du var\u0101kk\u0101rt dev\u0101s ar\u012b ilg\u0101kos ce\u013cojumos pa Eiropu. P\u0113c Vilhelma atgrie\u0161an\u0101s no \u0101rzem\u0113m br\u0101\u013ci 1595.\u00a0gada 23.\u00a0maij\u0101 nosl\u0113dza \u012bpa\u0161u l\u012bgumu par varas sadali, kas paredz\u0113ja, ka katram no vi\u0146iem b\u016bs savs galms, saimniecisk\u0101 p\u0101rvalde un zem\u0101k\u0101 tiesved\u012bba, bet landt\u0101giem bija j\u0101notiek kop\u012bgi, t\u0101d\u0113j\u0101di apliecinot hercogistes teritori\u0101lo integrit\u0101ti. Vilhelms iek\u0101rtoj\u0101s Kuld\u012bg\u0101, izveidojot tur savu galmu. Ta\u010du Vilhelma m\u0113\u0123in\u0101jumi p\u0101rvaldes liet\u0101s atbr\u012bvoties no mui\u017eniec\u012bbas ietekmes un ieviest absol\u016btismam rakstur\u012bgu varas formu sastapa s\u012bvu pretest\u012bbu, kas rezult\u0101t\u0101 noveda pie atkl\u0101ta konflikta.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-816\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/11att_Sofija_PrusijasPrincese.jpg\" alt=\"\" width=\"639\" height=\"741\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/11att_Sofija_PrusijasPrincese.jpg 2067w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/11att_Sofija_PrusijasPrincese-259x300.jpg 259w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/11att_Sofija_PrusijasPrincese-768x891.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/11att_Sofija_PrusijasPrincese-1324x1536.jpg 1324w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/11att_Sofija_PrusijasPrincese-1765x2048.jpg 1765w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/11att_Sofija_PrusijasPrincese-10x12.jpg 10w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/11att_Sofija_PrusijasPrincese-345x400.jpg 345w\" sizes=\"(max-width: 639px) 100vw, 639px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Hercoga Fr\u012bdriha laul\u0101t\u0101 draudzene Elizabete Magdal\u0113na. Zelta medaljons (1600) Bodes muzej\u0101 (Bode-Museum) Berl\u012bn\u0113. Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/em><\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-817\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/10att_ElizabeteMagdalena.jpg\" alt=\"\" width=\"407\" height=\"540\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/10att_ElizabeteMagdalena.jpg 1278w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/10att_ElizabeteMagdalena-226x300.jpg 226w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/10att_ElizabeteMagdalena-768x1019.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/10att_ElizabeteMagdalena-1158x1536.jpg 1158w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/10att_ElizabeteMagdalena-9x12.jpg 9w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/10att_ElizabeteMagdalena-302x400.jpg 302w\" sizes=\"(max-width: 407px) 100vw, 407px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Hercoga Vilhelma laul\u0101t\u0101 draudzene Pr\u016bsijas princese Sofija. Daniela Rozes (Daniel Rose) glezna Rund\u0101les pil\u012b (ap 1606). Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Abi hercogi ar\u012b turpm\u0101k periodiski ce\u013coja uz \u0101rvalst\u012bm, iepaz\u012bstinot ar jauno dinastiju da\u017e\u0101dus galmus un papla\u0161inot savu redzesloku. Volgast\u0113 hercogs Fr\u012bdrihs 1600.\u00a0gad\u0101 apprec\u0113j\u0101s ar Pomer\u0101nijas-Volgastes hercoga Ernsta Ludviga (1545\u20131592) meitu Elizabeti Magdal\u0113nu (1580\u20131649). Savuk\u0101rt hercogs Vilhelms 1609.\u00a0gad\u0101 par sievu ap\u0146\u0113ma Pr\u016bsijas hercoga Albrehta Fr\u012bdriha (1533\u20131618) meitu Sofiju (1582\u20131610). Tikm\u0113r mier\u012bgo dz\u012bvi hercogist\u0113 izjauca po\u013cu-zviedru kara (1600\u20131629) izrais\u012b\u0161an\u0101s. Kara pirmaj\u0101 posm\u0101 abi hercogi personiski pild\u012bja savu vasa\u013ca pien\u0101kumu, un liel\u0101 m\u0113r\u0101 tie\u0161i Fr\u012bdriha vad\u012bt\u0101s vien\u012bbas par\u0101d\u012b\u0161an\u0101s kaujas lauk\u0101 sekm\u0113ja lietuvie\u0161u karasp\u0113ka uzvaru p\u0101r skaitliski daudz sp\u0113c\u012bg\u0101kajiem zviedriem pie Salaspils 1605.\u00a0gada septembr\u012b. Ar\u012b hercogs Vilhelms vair\u0101kk\u0101rt bija devies pie armijas. Ta\u010du no piln\u012bgas izpost\u012b\u0161anas hercogisti tobr\u012bd gl\u0101ba tikai Polijas-Lietuvas un Zviedrijas iesaist\u012b\u0161an\u0101s Krievijas notikumos (Smuta) un d\u0101\u0146u uzbrukums Zviedrijai 1611.\u00a0gad\u0101. Vienlaikus pa\u0161\u0101 hercogist\u0113 situ\u0101cija arvien saasin\u0101j\u0101s. Apdom\u012bgais hercogs Fr\u012bdrihs m\u0113\u0123in\u0101ja samierin\u0101t konflikt\u0113jo\u0161\u0101s puses, ta\u010du neveiksm\u012bgi. Par pagrieziena punktu hercogistes v\u0113stur\u0113 k\u013cuva mui\u017eniec\u012bbas opoz\u012bcijas vad\u012bt\u0101ju n\u0101ve aresta laik\u0101 1615.\u00a0gada august\u0101. Mui\u017enieki uzskat\u012bja, ka Vilhelms apzin\u0101ti devis pav\u0113li vi\u0146us nogalin\u0101t un to zin\u0101jis ar\u012b Fr\u012bdrihs, t\u0101p\u0113c tie par abiem hercogiem iesniedza s\u016bdz\u012bbu Polijas karalim Sigismundam III. Karalis atst\u0101din\u0101ja abus hercogus no tro\u0146a. Rezult\u0101t\u0101 Vilhelms zaud\u0113ja hercoga ties\u012bbas un dev\u0101s trimd\u0101 uz Pomer\u0101niju, bet Fr\u012bdriham ar p\u016bl\u0113m izdev\u0101s attaisnoties un saglab\u0101t Kurzemes-Zemgales hercogisti k\u0101 vienotu valsti. Ta\u010du mui\u017eniec\u012bba bija guvusi virsroku, ko apliecin\u0101ja 1617.\u00a0gada 18.\u00a0mart\u0101 izsludin\u0101t\u0101 hercogistes satversme jeb \u201dVald\u012bbas formula\u201c (<em>Formula Regiminis<\/em>). \u201dVald\u012bbas formula\u201c noteica valsts iek\u0101rtu, ierobe\u017eojot hercoga varu par labu mui\u017eniec\u012bbai, un palika sp\u0113k\u0101 l\u012bdz pat hercogistes likvid\u0101cijai 1795.\u00a0gad\u0101.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-818\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/12att_ValdFormula_LVVA5759f2a155-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"633\" height=\"933\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/12att_ValdFormula_LVVA5759f2a155-scaled.jpg 1738w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/12att_ValdFormula_LVVA5759f2a155-204x300.jpg 204w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/12att_ValdFormula_LVVA5759f2a155-768x1131.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/12att_ValdFormula_LVVA5759f2a155-1043x1536.jpg 1043w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/12att_ValdFormula_LVVA5759f2a155-1390x2048.jpg 1390w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/12att_ValdFormula_LVVA5759f2a155-8x12.jpg 8w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/12att_ValdFormula_LVVA5759f2a155-272x400.jpg 272w\" sizes=\"(max-width: 633px) 100vw, 633px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>\u201cVald\u012bbas formulas\u201d titullapa. 18. gadsimta. noraksts. Latvijas Valsts v\u0113stures arh\u012bvs, 5759. fonds, 2. apraksts, 155. lieta.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Saska\u0146\u0101 ar \u201cVald\u012bbas formulu\u201d hercoga padomnieku instit\u016bcija tika reduc\u0113ta un turpm\u0101k hercogistes vald\u012bbu veidoja \u010detri virspadomnieki (Oberr\u00e4te): landhofmeistars, kanclers, oberburggr\u0101fs un landmar\u0161als. Tie bija j\u0101iece\u013c tikai no t\u0101du viet\u0113jo dzimtu p\u0101rst\u0101vju vidus, kuras bija atrodamas \u012bpa\u0161\u0101 di\u017ecilt\u012bgo sarakst\u0101 jeb matrikul\u0101. Bez virspadomnieku zi\u0146as hercogs nedr\u012bkst\u0113ja iz\u0161\u0137irt nevienu svar\u012bgu politisku jaut\u0101jumu, sevi\u0161\u0137i, ja lieta sk\u0101ra mui\u017eniec\u012bbas ties\u012bbas un privil\u0113\u0123ijas. Hercoga promb\u016btnes, mazgad\u012bbas, slim\u012bbas vai n\u0101ves gad\u012bjum\u0101 virspadomnieku kol\u0113\u0123ijai bija j\u0101uz\u0146emas hercogistes vad\u012bba. Administrat\u012bvi hercogisti iedal\u012bja Kuld\u012bgas, Tukuma, Jelgavas un S\u0113lpils virspilskungu iecirk\u0146os (Oberhauptmannschaften), kas s\u012bk\u0101k iedal\u012bj\u0101s t. s. politiskaj\u0101s draudz\u0113s (politische Kirchspiele). Bez tam hercogist\u0113 past\u0101v\u0113ja v\u0113l asto\u0146i pilskungu iecirk\u0146i (Hauptmannschaften). Ar\u012b pilskungu un virspilskungu amatu dr\u012bkst\u0113ja ie\u0146emt tikai matrikul\u0101 ierakst\u012bto dzimtu p\u0101rst\u0101vji, kas sevi d\u0113v\u0113ja par \u201d\u012bsteni di\u017ecilt\u012bgajiem\u201c (vera Nobiles) jeb bru\u0146niec\u012bbu (Ritterschaft). Saprotams, ka hercoga Vilhelma atbalst\u012bt\u0101ji \u0161aj\u0101 korpor\u0101cij\u0101 netika uz\u0146emti. Bez tam \u201dVald\u012bbas formul\u0101\u201d tika noteikts, ka turpm\u0101k hercogistes landt\u0101giem j\u0101notiek ne ret\u0101k k\u0101 reizi divos gados. Ja iepriek\u0161 tajos var\u0113ja piedal\u012bties jebkur\u0161 mui\u017enieks, tad tagad t\u0101das ties\u012bbas bija tikai v\u0113l\u0113tiem deput\u0101tiem no privile\u0123\u0113t\u0101s bru\u0146niec\u012bbas vidus, un katrai politiskai draudzei landt\u0101g\u0101 bija viena balss. Agr\u0101kie landt\u0101gu l\u0113mumi zaud\u0113ja likuma sp\u0113ku. T\u0101pat satversme noteica Gregora kalend\u0101ra jeb jaun\u0101 stila ievie\u0161anu hercogist\u0113 ar 1618.\u00a0gada 1.\u00a0janv\u0101ri. L\u012bdz ar \u201cVald\u012bbas formulas\u201d pie\u0146em\u0161anu Kurzemes hercogist\u0113 tika akcept\u0113ta aristokr\u0101tiska augst\u0101k\u0101s p\u0101rvaldes sist\u0113ma, kas faktiski atspogu\u013coja tos pa\u0161us procesus, kas norisin\u0101j\u0101s ar\u012b Polij\u0101-Lietuv\u0101, t.\u00a0i., kara\u013ca resp. centr\u0101l\u0101s varas pav\u0101jin\u0101\u0161an\u0101s uz magn\u0101tu ietekmes pieauguma fona. Diem\u017e\u0113l Kurzemes hercogiem nebija stipras aizmugures un iesp\u0113ju, k\u0101das, piem\u0113ram, bija Pr\u016bsijas hercogistei, kas ar laiku tika pievienota Brandenburgas k\u016brfirsta vald\u012bjumiem un k\u013cuva par pamatu Hoencollernu izveidotajai karalistei. T\u0101pat ar\u012b Kurzemes hercogi neuzdro\u0161in\u0101j\u0101s mekl\u0113t atbalstu viet\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju mas\u0101s, kuras p\u0101rsvar\u0101 veidoja latvie\u0161i, kas pa liel\u0101kai da\u013cai tika piesaist\u012bti zemei k\u0101 dzimtcilv\u0113ki un tikai sal\u012bdzino\u0161i nedaudzi bija person\u012bgi br\u012bvi. Latvie\u0161i nodro\u0161in\u0101ja hercogistes ekonomisko pamatu, nodarbojoties ar zemkop\u012bbu, zvejniec\u012bbu, amatniec\u012bbu, s\u012bktirdzniec\u012bbu utt., ta\u010du vi\u0146iem nebija politisku ties\u012bbu.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-820\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/13att_Kurzemes_Zviedr_rob1634.jpg\" alt=\"\" width=\"650\" height=\"667\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/13att_Kurzemes_Zviedr_rob1634.jpg 2381w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/13att_Kurzemes_Zviedr_rob1634-293x300.jpg 293w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/13att_Kurzemes_Zviedr_rob1634-768x787.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/13att_Kurzemes_Zviedr_rob1634-1498x1536.jpg 1498w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/13att_Kurzemes_Zviedr_rob1634-1998x2048.jpg 1998w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/13att_Kurzemes_Zviedr_rob1634-12x12.jpg 12w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/13att_Kurzemes_Zviedr_rob1634-390x400.jpg 390w\" sizes=\"(max-width: 650px) 100vw, 650px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Kurzemes hercogistes un Zviedrijas robe\u017ea pie R\u012bgas. Georga \u0160vengelna (Schwengeln) z\u012bm\u0113ta karte (1634). Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Iek\u0161\u0113j\u0101 konflikta noregul\u0113\u0161ana v\u0113l nenoz\u012bm\u0113ja to, ka b\u016btu nov\u0113rsti draudi hercogistes past\u0101v\u0113\u0161anai. 1621.\u00a0gad\u0101 Baltij\u0101 atjaunoj\u0101s karadarb\u012bba, septembr\u012b zviedri ie\u0146\u0113ma R\u012bgu, bet oktobr\u012b ieg\u0101ja Kurzemes hercogist\u0113, ie\u0146emot Jelgavas pili. Vienlaikus hercogist\u0113 ieg\u0101ja ar\u012b po\u013cu karasp\u0113ks. Pili hercogs Fr\u012bdrihs atguva p\u0113c nepilna gada, bet 1625.\u00a0gada vasar\u0101 un ruden\u012b zviedri v\u0113lreiz okup\u0113ja da\u013cu hercogistes. Ieilgu\u0161ais kar\u0161 spieda hercogu Fr\u012bdrihu mekl\u0113t nemilit\u0101rus risin\u0101jumus hercogistes pasarg\u0101\u0161anai, m\u0113\u0123inot ieg\u016bt Kurzemei neitr\u0101las valsts statusu. Sarunas par neitralit\u0101tes atz\u012b\u0161anu risin\u0101j\u0101s vair\u0101kus gadus, un periodiski abas karojo\u0161\u0101s puses deva sol\u012bjumus nekarot hercogistes teritorij\u0101, ta\u010du reti kad tos pild\u012bja. Kurzemnieki ar\u012b akt\u012bvi darboj\u0101s, lai pan\u0101ktu Polijas-Lietuvas un Zviedrijas samierin\u0101\u0161anu. Liel\u0101 m\u0113r\u0101 tie\u0161i pateicoties Kurzemes diplom\u0101tiskajiem p\u016bli\u0146iem, 1628.\u00a0gada Ziemassv\u0113tkos tika nosl\u0113gts pamiers, kuru 1629.\u00a0gada septembr\u012b pagarin\u0101ja uz se\u0161iem gadiem, bet 1635.\u00a0gad\u0101 v\u0113l uz 26 gadiem. Kara rezult\u0101t\u0101 hercogiste ieguva jaunu kaimi\u0146u \u2013 Zviedriju. 1630.\u00a0gada vasar\u0101 zviedri piespieda hercogu Fr\u012bdrihu nosl\u0113gt \u012bpa\u0161u robe\u017el\u012bgumu, paturot sev Daugavas lejtec\u0113 vair\u0101kas teritorijas, kas bija pieder\u0113ju\u0161as hercogistei.<\/p>\n<p><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Hercoga J\u0113kaba vad\u012b\u0161anas laiks<\/strong><\/span><\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-821\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/14att_HercogsJekabs-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"650\" height=\"792\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/14att_HercogsJekabs-scaled.jpg 2102w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/14att_HercogsJekabs-246x300.jpg 246w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/14att_HercogsJekabs-768x935.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/14att_HercogsJekabs-1261x1536.jpg 1261w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/14att_HercogsJekabs-1682x2048.jpg 1682w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/14att_HercogsJekabs-10x12.jpg 10w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/14att_HercogsJekabs-328x400.jpg 328w\" sizes=\"(max-width: 650px) 100vw, 650px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Hercogs J\u0113kabs. Glezna Gripsholmas pil\u012b Zviedrij\u0101 (17. gadsimta. 70. gadi). Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Cita probl\u0113ma, kas apdraud\u0113ja Kurzemes hercogistes past\u0101v\u0113\u0161anu, bija tro\u0146a manto\u0161anas jaut\u0101jums. Hercoga Fr\u012bdriha laul\u012bb\u0101 ar Elizabeti Magdal\u0113nu b\u0113rnu nebija, bet hercoga Vilhelma vien\u012bgais d\u0113ls J\u0113kabs (1610\u20131681) l\u012bdz ar t\u0113va atst\u0101din\u0101\u0161anu no varas ar\u012b bija zaud\u0113jis ties\u012bbas uz troni. T\u0101d\u0113j\u0101di, lai ar\u012b turpm\u0101k Ketleri var\u0113tu vald\u012bt Kurzemes hercogist\u0113, bija j\u0101pan\u0101k Vilhelma restit\u016bcija vai vismaz prin\u010da J\u0113kaba manto\u0161anas ties\u012bbu atz\u012b\u0161ana no Polijas-Lietuvas puses. \u0160\u0101 jaut\u0101juma risin\u0101\u0161an\u0101 Fr\u012bdriham atbalstu sniedza liel\u0101k\u0101 da\u013ca no hercogistes mui\u017eniec\u012bbas, kas bija apmierin\u0101ta ar ieg\u016bto st\u0101vokli un nev\u0113l\u0113j\u0101s, lai p\u0113c Fr\u012bdriha n\u0101ves Kurzeme tiktu inkorpor\u0113ta Polijas-Lietuvas valst\u012b vai pievienota Zviedrijai, kur bija sp\u0113c\u012bga kara\u013ca vara. P\u016bli\u0146i pan\u0101kt tro\u0146a manto\u0161anas ties\u012bbas J\u0113kabam, kuram v\u0101rds tika dots par godu Anglijas un Skotijas karalim J\u0113kabam (D\u017eeimsam) Stjuartam (1566\u20131625), turpin\u0101j\u0101s vair\u0101k nek\u0101 divdesmit gadu. Tikai p\u0113c Polijas kara\u013ca Sigismunda III n\u0101ves 1632. gad\u0101, pateicoties radnieciskajiem sakariem un atbalstam, ko sniedza Brandenburga-Pr\u016bsija, Pomer\u0101nija, Meklenburga, Saksija, Anglija un pat Francija, k\u0101 ar\u012b Polij\u0101-Lietuv\u0101 ietekm\u012bgais Radzivillu klans, izdev\u0101s pan\u0101kt, ka Polijas-Lietuvas seims pasludin\u0101ja Vilhelma un J\u0113kaba ties\u012bbu restit\u016bciju. Jaunais Polijas karalis Vladislavs IV (1595\u20131648), kur\u0161 k\u0101pa tron\u012b 1632. gada novembr\u012b, to akcept\u0113ja, ta\u010du ar noteikumu, ka Vilhelms vairs nekad neatgriez\u012bsies Kurzem\u0113.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">T\u0101 k\u0101 Vilhelma d\u0113la J\u0113kaba m\u0101te Pr\u016bsijas princese Sofija mira dr\u012bz p\u0113c dzemd\u012bb\u0101m, t\u0113vs J\u0113kabu\u00a0 divu gadu vecum\u0101 nos\u016bt\u012bja pie radiem uz V\u0101ciju. Z\u0113na\u00a0 b\u0113rn\u012bba pag\u0101ja K\u0113nigsbergas un Berl\u012bnes galmos, un vair\u0101kus semestrus vi\u0146\u0161 stud\u0113ja Leipcigas Universit\u0101t\u0113. 1624.\u00a0gad\u0101 hercogs Fr\u012bdrihs atsauca J\u0113kabu uz Kurzemi, lai sagatavotu paredzamajam hercoga amatam, bet 1638.\u00a0gad\u0101 padar\u012bja par savu l\u012bdzvaldnieku. Pirms tam gan J\u0113kabs bija devies divu gadu ilg\u0101 \u201ckavaliera t\u016br\u0113\u201d, kuras laik\u0101 apmekl\u0113ja t\u0113vu, kur\u0161 l\u012bdz pat savai n\u0101vei dz\u012bvoja Pomer\u0101nij\u0101. Ilg\u0101ku laiku J\u0113kabs uztur\u0113j\u0101s Holand\u0113 un Francij\u0101, k\u0101 ar\u012b apce\u013coja vair\u0101kas citas Eiropas valstis. Jau 17.\u00a0gadsimta 30.\u00a0gados hercogs Fr\u012bdrihs nodeva J\u0113kabam biju\u0161os Vilhelma vald\u012bjumus, ieskaitot Kuld\u012bgu, kas, neraugoties uz visiem notikumiem un politiskaj\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m, joproj\u0101m saglab\u0101ja hercogistes Kurzemes da\u013cas galvaspils\u0113tas statusu.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">P\u0113c Fr\u012bdriha n\u0101ves 1642.\u00a0gada august\u0101 J\u0113kabs p\u0101r\u0146\u0113ma varu Kurzemes-Zemgales hercogist\u0113. St\u0101joties amat\u0101, vi\u0146am 1642.\u00a0gada 29.\u00a0novembr\u012b n\u0101c\u0101s nosl\u0113gt ar mui\u017eniec\u012bbu \u012bpa\u0161u izl\u012bgumu, kas preciz\u0113ja da\u017eus p\u0101rvaldes organiz\u0101cijas jaut\u0101jumus. Cita starp\u0101 tika noteikts, ka turpm\u0101k par hercogistes vien\u012bgo galvaspils\u0113tu uzskat\u0101ma Jelgava. Tom\u0113r, lai ar\u012b zaud\u0113jusi savu galvaspils\u0113tas statusu, Kuld\u012bga joproj\u0101m palika hercoga iem\u012b\u013cota uztur\u0113\u0161an\u0101s vieta. Savuk\u0101rt p\u0113c Polijas-Lietuvas pras\u012bbas J\u0113kabam n\u0101c\u0101s b\u016bv\u0113t Kuld\u012bg\u0101 un Jelgav\u0101 kato\u013cu bazn\u012bcas.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-822\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/15att_Birzu_Dzelzsmanuf_673f1a979.jpg\" alt=\"\" width=\"1031\" height=\"646\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/15att_Birzu_Dzelzsmanuf_673f1a979.jpg 1031w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/15att_Birzu_Dzelzsmanuf_673f1a979-300x188.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/15att_Birzu_Dzelzsmanuf_673f1a979-768x481.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/15att_Birzu_Dzelzsmanuf_673f1a979-18x12.jpg 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/15att_Birzu_Dzelzsmanuf_673f1a979-638x400.jpg 638w\" sizes=\"(max-width: 1031px) 100vw, 1031px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Bir\u017eu dzelzs manufakt\u016bra pie tag. J\u0113kabpils (Grossbuschhofsches Eisenwerk). Izgriezums no 1668.\u00a0gada kartes. Latvijas Valsts v\u0113stures arh\u012bvs, 673.\u00a0fonds, 1.\u00a0apraksts, 979.\u00a0lieta.<\/em><\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-823\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/16att_Jekaba_buv_fregate_554f1a850d-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"2560\" height=\"1915\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/16att_Jekaba_buv_fregate_554f1a850d-scaled.jpg 2560w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/16att_Jekaba_buv_fregate_554f1a850d-300x224.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/16att_Jekaba_buv_fregate_554f1a850d-768x574.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/16att_Jekaba_buv_fregate_554f1a850d-1536x1149.jpg 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/16att_Jekaba_buv_fregate_554f1a850d-2048x1532.jpg 2048w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/16att_Jekaba_buv_fregate_554f1a850d-16x12.jpg 16w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/16att_Jekaba_buv_fregate_554f1a850d-535x400.jpg 535w\" sizes=\"(max-width: 2560px) 100vw, 2560px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Paraugs, p\u0113c kura b\u016bv\u0113ja fregates Ventspils ku\u0123u b\u016bv\u0113tav\u0101 (17.\u00a0 1. puses z\u012bm\u0113jums). Latvijas Valsts v\u0113stures arh\u012bvs, 554.\u00a0fonds, 1.\u00a0apraksts, 850d.\u00a0lieta.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Uzs\u0101kot vald\u012bt, J\u0113kabs nev\u0113l\u0113j\u0101s atkl\u0101ti konflikt\u0113t ar mui\u017eniec\u012bbu, bet m\u0113\u0123in\u0101ja nostiprin\u0101t hercoga varu, izmantojot ekonomiskos l\u012bdzek\u013cus. Vi\u0146\u0161 palielin\u0101ja hercoga mui\u017eu ra\u017eojumu eksportu uz Rietumeiropu un cent\u0101s novirz\u012bt uz Kurzemi lielu da\u013cu no tranz\u012bttirdzniec\u012bbas, kas g\u0101ja no austrumiem (no Krievijas un Polijas-Lietuvas pierobe\u017eas apgabaliem) un kas l\u012bdz tam bija zviedru p\u0101rvald\u0113 eso\u0161\u0101s R\u012bgas prerogat\u012bva. Tirdzniec\u012bbai ar Eiropu svar\u012bg\u0101kie tolaik bija j\u016bras ce\u013ci, t\u0101d\u0113\u013c J\u0113kabs izveidoja pats savu floti \u2013 kas bija liel\u0101k\u0101 Baltijas zem\u0113s \u2013, ier\u012bkojot Ventspil\u012b ku\u0123u b\u016bv\u0113tavu. Sekojot laikmeta garam un priek\u0161te\u010du iedibin\u0101taj\u0101m trad\u012bcij\u0101m, vi\u0146\u0161 cent\u0101s uzlabot mui\u017eu saimniec\u012bbu un dibin\u0101ja da\u017e\u0101du nozaru manufakt\u016bras, to vid\u016b dzelzs manufakt\u016bras viet\u0113j\u0101s purva r\u016bdas apstr\u0101dei. Nepiecie\u0161amos speci\u0101listus J\u0113kabs verv\u0113ja vis\u0101 Eirop\u0101, t\u0101d\u0113j\u0101di hercogist\u0113 iepl\u016bda da\u017e\u0101du n\u0101ciju p\u0101rst\u0101vji, kas l\u012bdzi sev nesa ar\u012b jaunas tehnolo\u0123ijas un zin\u0101\u0161anas. Hercoga J\u0113kaba akt\u012bv\u0101 darb\u012bba manufakt\u016bru ier\u012bko\u0161an\u0101 bija unik\u0101la par\u0101d\u012bba izteikti uz lauksaimniecisko ra\u017eo\u0161anu orient\u0113taj\u0101 re\u0123ion\u0101, padarot hercogu slavenu t\u0101lu aiz savu vald\u012bjumu robe\u017e\u0101m. Piem\u0113ram, Krievijas caram Aleksejam Mihailovi\u010dam (1629\u20131676) J\u0113kabs sniedza inform\u0101ciju par ku\u0123u b\u016bv\u0113\u0161anu, met\u0101lu un stikla kaus\u0113\u0161anu, k\u0101 ar\u012b tirdzniec\u012bbas iesp\u0113j\u0101m Vestindij\u0101. Vienlaikus Kurzemes hercogiste k\u013cuva par tehnolo\u0123iju p\u0101rneses krustpunktu, no kurienes rietumos saverv\u0113tie speci\u0101listi nereti dev\u0101s t\u0101l\u0101k austrumu virzien\u0101 \u2013 uz Polijas-Lietuvas vald\u012bjumiem un jau piemin\u0113to Krieviju. Z\u012bm\u012bgi, ka pirmos krievu \u010duguna lielgabalus cara P\u0113tera I (1672\u20131725) Ur\u0101los uzb\u016bv\u0113taj\u0101s dzelzs r\u016bpn\u012bc\u0101s 1702.\u00a0gad\u0101 izl\u0113ja meistars \u0112riks Depr\u0113 (De Pree), kuru cars bija saverv\u0113jis Kurzem\u0113 un kura sen\u010di bija ieradu\u0161ies hercogist\u0113 17.\u00a0gadsimta vid\u016b.<\/p>\n<p><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Starptautisk\u0101 tidzniec\u012bba un koloniz\u0101cija<\/strong><\/span><\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-824\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/17att_KurzForts_Gambija-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"700\" height=\"575\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/17att_KurzForts_Gambija-scaled.jpg 2560w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/17att_KurzForts_Gambija-300x247.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/17att_KurzForts_Gambija-768x631.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/17att_KurzForts_Gambija-1536x1262.jpg 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/17att_KurzForts_Gambija-2048x1683.jpg 2048w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/17att_KurzForts_Gambija-15x12.jpg 15w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/17att_KurzForts_Gambija-487x400.jpg 487w\" sizes=\"(max-width: 700px) 100vw, 700px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Kurzemnieku apmetne Sv. Andreja sal\u0101 Gambij\u0101 (1651). Latvijas Valsts v\u0113stures arh\u012bvs, 7363. fonds., 3. apraksts, 111. lieta.<\/em><\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-825\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/18att_Tobago1779.jpg\" alt=\"\" width=\"1502\" height=\"1200\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/18att_Tobago1779.jpg 1502w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/18att_Tobago1779-300x240.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/18att_Tobago1779-768x614.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/18att_Tobago1779-15x12.jpg 15w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/18att_Tobago1779-501x400.jpg 501w\" sizes=\"(max-width: 1502px) 100vw, 1502px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Tobago karte (1779). Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">B\u016btisks merkantil\u0101s ekonomikas \u2013 tobr\u012bd jaun\u0101k\u0101s soci\u0101li ekonomisk\u0101s doktr\u012bnas, kam hercogs sekoja, \u2013 elements bija koloniju ieg\u016b\u0161ana t\u0101lajos kontinentos. Pateicoties J\u0113kaba darb\u012bbai, maz\u0101s hercogistes v\u0101rds ne vien izskan\u0113ja vis\u0101 Eirop\u0101, bet k\u013cuva paz\u012bstams ar\u012b\u00a0 \u0100frikas un Amerikas piekrast\u0113s. 17. gadsimta vid\u016b J\u0113kabs ieguva vair\u0101kus atbalsta punktus Gambijas upes gr\u012bv\u0101 \u0100frik\u0101 (1651) un Tobago salu Kar\u012bbu re\u0123ion\u0101 (1654). Lai gan k\u0101rt\u0113j\u0101 po\u013cu-zviedru kara (1655\u20131660) d\u0113\u013c, kas smagi sk\u0101ra ar\u012b Kurzemes hercogisti, hercogam J\u0113kabam neizdev\u0101s uz ilgu laiku nostiprin\u0101ties sav\u0101s kolonij\u0101s, kurzemnieku kl\u0101tb\u016btne Tobago j\u016btama v\u0113l \u0161odien. Tobago kart\u0113 redzamie vietv\u0101rdi \u2013 Fort James, Fort Bennett, Great Courland Bay, Courland River \u2013 ir tie\u0161as liec\u012bbas par Kurzemes hercogu aktivit\u0101t\u0113m. Hercogs J\u0113kabs ar\u012b sap\u0146oja par Indijas sasnieg\u0161anu un jaunu zemju atkl\u0101\u0161anu t\u0101l\u0101k uz austrumiem \u2013 in Terra Australis. \u0160o pl\u0101nu realiz\u0101cij\u0101 lutertic\u012bgais, bet reli\u0123isk\u0101 zi\u0146\u0101 tolerantais hercogs J\u0113kabs, 17.\u00a0gadsimta 50.\u00a0gados aicin\u0101ja piedal\u012bties p\u0101vestu Innocentu X (1574\u20131655), solot ieg\u016btaj\u0101s kolonijas gar\u012bgo virsvad\u012bbu nodot Kato\u013cu bazn\u012bcai. Diem\u017e\u0113l sarunas p\u0101rtrauca p\u0101vesta n\u0101ve, bet vi\u0146a p\u0113ctecis amat\u0101 interesi par projektu neizr\u0101d\u012bja.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-826\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/19att_Courland_Monum2.jpg\" alt=\"\" width=\"800\" height=\"1067\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/19att_Courland_Monum2.jpg 960w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/19att_Courland_Monum2-225x300.jpg 225w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/19att_Courland_Monum2-768x1024.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/19att_Courland_Monum2-9x12.jpg 9w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/19att_Courland_Monum2-300x400.jpg 300w\" sizes=\"(max-width: 800px) 100vw, 800px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Kurzemnieku z\u012bm\u0113t\u0101 Tobago (New Courland) karte (1654). Latvijas Valsts v\u0113stures arh\u012bvs, 7363.\u00a0fonds., 3.\u00a0apraksts, 111.\u00a0lieta.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Hercoga J\u0113kaba \u0101rpolitika bija cie\u0161i saist\u012bta ar vi\u0146a ekonomiskajiem un koloni\u0101lajiem pl\u0101niem. To apliecina tirdzniec\u012bbas un ku\u0123niec\u012bbas l\u012bgumi ar Franciju un Angliju, Norv\u0113\u0123ij\u0101 ieg\u016bt\u0101s kalnr\u016bpniec\u012bbas privil\u0113\u0123ijas, k\u0101 ar\u012b Kurzemes hercogistes nodibin\u0101t\u0101s diplom\u0101tisk\u0101s attiec\u012bbas ar Krieviju. P\u0113c J\u0113kaba prec\u012bb\u0101m 1645.\u00a0gad\u0101 ar Brandenburgas k\u016brfirsta Fr\u012bdriha Vilhelma (1620\u20131688), saukta par \u201dLielo k\u016brfirstu\u201d, m\u0101su Lu\u012bzi \u0160arloti (1617\u20131676) Kurzemes hercoga nams v\u0113l cie\u0161\u0101k iek\u013c\u0101v\u0101s Hoencollernu dinastijas sai\u0161u lok\u0101, ko v\u0113l\u0101k apliecin\u0101ja J\u0113kaba un Lu\u012bzes \u0160arlotes b\u0113rnu prec\u012bbas ar Hesenes-Kaseles, Hesenes-Homburgas un Brandenburgas prin\u010diem un princes\u0113m. J\u0101piemin ar\u012b, ka Hesenes-Kaseles princis Fr\u012bdrihs (1676\u20131751), kur\u0161 1720.\u00a0gad\u0101 k\u013cuva par Zviedrijas karali, bija hercoga J\u0113kaba mazd\u0113ls. Savuk\u0101rt Brandenburgas k\u016brfirsts dz\u012bvi interes\u0113j\u0101s par hercoga J\u0113kaba aktivit\u0101t\u0113m, sevi\u0161\u0137i aizj\u016bras tirdzniec\u012bbas sakar\u0101, un sekoja svai\u0146a piem\u0113ram sav\u0101 koloni\u0101laj\u0101 politik\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">17. gadsimt\u0101 arvien strauj\u0101k\u0101 Kurzemes-Zemgales hercogistes att\u012bst\u012bba izrais\u012bja t\u0101l\u0101ku Kuld\u012bgas pils\u0113tas izple\u0161anos, un \u0161aj\u0101 laik\u0101 rad\u0101s vair\u0101ki pils\u0113tb\u016bvniec\u012bbas elementi, kas \u0161odien ir b\u016btiska pils\u0113tas t\u0113la sast\u0101vda\u013ca. T\u0101 k\u0101, augot iedz\u012bvot\u0101ju skaitam, eso\u0161ais pils\u0113tas laukums bazn\u012bcas rajon\u0101 bija k\u013cuvis p\u0101r\u0101k mazs, l\u012bdz ar r\u0101tsnama b\u016bvi, kas aizs\u0101k\u0101s 1626. gad\u0101, m\u016bsdienu R\u0101tslaukuma viet\u0101 tika izveidots v\u0113l viens laukums \u2013 visu galveno ce\u013cu krustpunkt\u0101. Turpm\u0101kajos gadu desmitos Kuld\u012bgas centr\u0101 s\u0101ka att\u012bst\u012bties m\u016bsdienu R\u0101tslaukums, kam apk\u0101rt tika atv\u0113rti veikali un amatnieku darbn\u012bcas (J\u0101kobsone 2013, 36). Vecais pils\u0113tas centrs ar laukumu l\u012bdz\u0101s Sv. Katr\u012bnas bazn\u012bcai dr\u012bz zaud\u0113ja savu sabiedrisko noz\u012bmi, jo straujas ekonomisk\u0101s izaugsmes gait\u0101 par jauno Kuld\u012bgas centru k\u013cuva R\u0101tslaukums (Scheffler 1940, 11).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\u0160aj\u0101 laik\u0101 pastiprinoties reli\u0123iskajai daudzveid\u012bbai, uz rietumiem no R\u0101tslaukuma kato\u013ctic\u012bgo pilso\u0146u vajadz\u012bb\u0101m tika uzb\u016bv\u0113ts otrs bazn\u012bcas rajons. Pils\u0113tas zieme\u013crietumu da\u013ca auga cie\u0161\u0101 saist\u012bb\u0101 ar ebreju kopienas att\u012bst\u012bbu. T\u0101d\u0113j\u0101di 17. gadsimta pils\u0113tpl\u0101nojums l\u012bdz\u0101s ekonomiskajai izaugsmei atspogu\u013coja ar\u012b Kuld\u012bg\u0101 notieko\u0161\u0101s sabiedr\u012bbas izmai\u0146as, galvenok\u0101rt iedz\u012bvot\u0101ju skaita pieaugumu un pla\u0161\u0101ku pils\u0113t\u0101 dz\u012bvojo\u0161o cilv\u0113ku reli\u0123isko un kult\u016bras da\u017e\u0101d\u012bbu.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">L\u012bdz ar uzsvaru uz ekonomiskaj\u0101m aktivit\u0101t\u0113m arvien liel\u0101ku noz\u012bmi ieguva ce\u013ci. Arheolo\u0123isk\u0101s izp\u0113tes gait\u0101 zem iel\u0101m atsegtais materi\u0101ls r\u0101da, ka 13.\u00a0un 14.\u00a0gadsimt\u0101 ielas bija kl\u0101tas atkritumiem vai ar\u012b bru\u0123\u0113tas ar ba\u013c\u0137iem (Asaris, L\u016bs\u0113ns 2013, 158). Pieaugot Kurzemes hercogu inici\u0113taj\u0101m ekonomiskaj\u0101m aktivit\u0101t\u0113m, liel\u0101ku noz\u012bmi ieguva ce\u013cu bru\u0123\u0113\u0161ana. Augstma\u0146i nodro\u0161in\u0101ja past\u0101v\u012bgu ielu uztur\u0113\u0161anu, lai pasta dienests, kas bija b\u016btisks par transportu un pre\u010du pieg\u0101di atbild\u012bg\u0101s ekonomikas elements, var\u0113tu darboties \u0101tri, pat \u0101tr\u0101k nek\u0101 kaimi\u0146zemju pasta dienesti (Biedri\u0146\u0161, J\u0101kobsone 2013, 209). Tobr\u012bd mantojuma viet\u0101 jau bija att\u012bst\u012bjies aptuveni 90% no ielu t\u012bkla. Liep\u0101jas iel\u0101, Bazn\u012bcas iel\u0101, Dzirnavu iel\u0101, Rumbas iel\u0101, Ka\u013c\u0137u iel\u0101, Kalna iel\u0101 un Policijas iel\u0101 ir atraktas sen\u0101k\u0101, 17.\u00a0gadsimta s\u0101kum\u0101 no o\u013ciem, \u0137ie\u0123e\u013cu fragmentiem vai zariem veidota bru\u0123a paliekas (Asaris, L\u016bs\u0113ns 2013, 158).<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-827\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture6.png\" alt=\"\" width=\"2333\" height=\"1650\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture6.png 2333w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture6-300x212.png 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture6-768x543.png 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture6-1536x1086.png 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture6-2048x1448.png 2048w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture6-18x12.png 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture6-566x400.png 566w\" sizes=\"(max-width: 2333px) 100vw, 2333px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Kuld\u012bgas urb\u0101n\u0101 papla\u0161in\u0101\u0161an\u0101s 17.\u00a0gadsimt\u0101. Intas Jansones shematisks att\u0113lojums atbilsto\u0161i p\u0113t\u012bjuma \u201cKuld\u012bga. Pils\u0113tb\u016bvniec\u012bba un arhitekt\u016bra\u201d rezult\u0101tiem, 2020.<\/em><\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-828\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture2.png\" alt=\"\" width=\"549\" height=\"366\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture2.png 549w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture2-300x200.png 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture2-18x12.png 18w\" sizes=\"(max-width: 549px) 100vw, 549px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>17.-18.\u00a0gadsimta lielgabali pie Kuld\u012bgas novada muzeja Pils iel\u0101 5, Kuld\u012bg\u0101. K\u0101r\u013ca Komarovska foto, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Kr\u012bzes laiks<\/strong><\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Savu augst\u0101ko punktu hercoga J\u0113kaba darb\u012bba sasniedza 17.\u00a0gs. 50.\u00a0gadu pirmaj\u0101 pus\u0113. Diem\u017e\u0113l hercogistes sekm\u012bgo att\u012bst\u012bbu p\u0101rtrauca k\u0101rt\u0113jie milit\u0101rie konflikti re\u0123ion\u0101. Sekojot sava t\u0113vo\u010da hercoga Fr\u012bdriha aizs\u0101ktajai politikai, J\u0113kabs stingri iev\u0113roja Kurzemes hercogistes neitralit\u0101ti, kas, \u0146emot v\u0113r\u0101 kaimi\u0146valstu augo\u0161\u0101s amb\u012bcijas, nebija viegli. V\u0113l 1635.\u00a0gad\u0101 \u0160tumsdorf\u0101 parakst\u012btaj\u0101 po\u013cu-zviedru pamiera l\u012bgum\u0101 Kurzemes hercogs l\u012bdz ar Brandenburgas k\u016brfirstu bija noz\u012bm\u0113ts par \u201cmiera prokuratoru\u201d, kam bija j\u0101pan\u0101k, ka uz 26 gadiem nosl\u0113gtais pamiers tiktu p\u0101rv\u0113rsts \u201dm\u016b\u017e\u012bg\u0101 mier\u0101\u201d. T\u0101 k\u0101 hercogs J\u0113kabs lieliski saprata, ka bez ilgsto\u0161a miera starp Poliju-Lietuvu un Zviedriju visi vi\u0146a p\u016bli\u0146i var b\u016bt velt\u012bgi, Polijas-Lietuvas un Zviedrijas samierin\u0101\u0161ana J\u0113kaba vald\u012b\u0161anas pirmajos divos gadu desmitos k\u013cuva par vienu no svar\u012bg\u0101kajiem vi\u0146a diplom\u0101tiskajiem m\u0113r\u0137iem. Vair\u0101ku gadu garum\u0101 hercogs J\u0113kabs organiz\u0113ja abu pu\u0161u sarunas, k\u0101 starpniekus iesaistot ar\u012b Brandenburgu-Pr\u016bsiju, Francijas \u0122ener\u0101l\u0161tatus un Ven\u0113ciju. Diem\u017e\u0113l 1651.\u00a0gad\u0101 L\u012bbek\u0101 san\u0101ku\u0161ais miera kongress, kas ar p\u0101rtraukumiem ilga gandr\u012bz divus gadus, beidz\u0101s bez rezult\u0101tiem. Dr\u012bz vien tie\u0161\u0101 Kurzemes hercogistes robe\u017eu tuvum\u0101 s\u0101k\u0101s karadarb\u012bba. Vispirms 1654.\u00a0gad\u0101 savstarp\u0113ju karu uzs\u0101ka Polija-Lietuva un Krievija, Zviedrija iesaist\u012bj\u0101s c\u012b\u0146\u0101 pret Poliju-Lietuvu 1655.\u00a0gad\u0101, bet gadu v\u0113l\u0101k \u2013 ar\u012b pret Krieviju. Hercogs J\u0113kabs m\u0113\u0123in\u0101ja pan\u0101kt Zviedrijas un Polijas-Lietuvas samierin\u0101\u0161anu ar\u012b v\u0113l 1655.\u00a0gad\u0101, kad Kurzemes kanclers Melhiors fon Felkerz\u0101ms (von F\u00f6lckersam, Voelckersamb) vispirms Stokholm\u0101 un p\u0113c tam, sekojot Zviedrijas karalim uz Dancigu (m\u016bsd. Gda\u0146sku) un Var\u0161avu, cent\u0101s pan\u0101kt vi\u0146a piekri\u0161anu sarun\u0101m ar Polijas kara\u013ca s\u016bt\u0146iem. Vienlaikus kancleram bija uzdots ieg\u016bt Kurzemes neitralit\u0101tes atz\u012b\u0161anu no Zviedrijas puses. K\u0101 st\u0101sta, Zviedrijas karalis K\u0101rlis X Gustavs (1622\u20131660) par J\u0113kabu esot izteicies sekojo\u0161i: \u201cKurzemes hercogs ir p\u0101r\u0101k varens, lai b\u016btu hercogs, ta\u010du vi\u0146am pietr\u016bkst sp\u0113ku, lai vi\u0146\u0161 b\u016btu karalis.\u201d Zviedri sol\u012bja neaiztikt hercogisti, ja vi\u0146iem tiks nodro\u0161in\u0101ta apg\u0101de armijas mar\u0161u laik\u0101, un l\u012bdz 1658.\u00a0gada rudenim sol\u012bjumu visum\u0101 iev\u0113roja. Savuk\u0101rt no Krievijas cara un Polijas kara\u013ca J\u0113kabam kara pirmajos gados izdev\u0101s ieg\u016bt rakstiskus neitralit\u0101tes apstiprin\u0101jumus, jo vi\u0146iem bija izdev\u012bgi izmantot hercogistes teritoriju k\u0101 diplom\u0101tisko kan\u0101lu, caur kuru visos virzienos dev\u0101s da\u017e\u0101du valstu s\u016bt\u0146i. Nereti tie\u0161i Kurzemes hercoga galms k\u013cuva par vietu, kur s\u016bt\u0146i neofici\u0101li apmain\u012bj\u0101s ar aktu\u0101lo inform\u0101ciju.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Cie\u0146a pret J\u0113kabu tom\u0113r netrauc\u0113ja zviedriem 1658. gada oktobr\u012b iebrukt hercogist\u0113, bet pa\u0161u hercogu ar \u0123imeni sa\u0146emt g\u016bst\u0101 un vair\u0101k nek\u0101 pusotru gadu tur\u0113t apcietin\u0101jum\u0101 \u2013 vispirms R\u012bg\u0101, v\u0113l\u0101k Ivangorodas cietoksn\u012b pie Narvas. Lai gan par hercoga atlai\u0161anu no aresta iest\u0101j\u0101s vair\u0101ki\u00a0 valdnieki, piem\u0113ram, Brandenburgas-Pr\u016bsijas, Saksijas, Maincas un \u0136elnes k\u016brfirsti, Braun\u0161veigas-Lineburgas un Braun\u0161veigas-Kalenbergas hercogi, Hesenes landgr\u0101fi un pat Sv. Romas imp\u0113rijas \u0137eizars, Zviedrijas karalis visus l\u016bgumus ignor\u0113ja. Kurzemes hercogistes pa\u0161as aizsardz\u012bbas sp\u0113jas bija v\u0101jas, jo bail\u0113s no hercoga varas pieauguma mui\u017eniec\u012bba nev\u0113l\u0113j\u0101s reform\u0113t seno milit\u0101ro sist\u0113mu, kas balst\u012bj\u0101s uz vasa\u013cu dienestu. T\u0101p\u0113c zviedri \u0101tri okup\u0113ja hercogistes teritoriju, ta\u010du dr\u012bz vien vi\u0146iem pretim st\u0101j\u0101s gan pa\u0161u kurzemnieku vien\u012bbas, gan ar\u012b po\u013cu-lietuvie\u0161u un Brandenburgas k\u016brfirsta karasp\u0113ks. Kara liesm\u0101s tika nodar\u012bti milzu post\u012bjumi, liel\u0101k\u0101 da\u013ca no hercoga uz\u0146\u0113mumiem izn\u012bcin\u0101ta un vi\u0146a pilis izlaup\u012btas.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-829\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/22att_HolandApsv_5759f2a1324-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"700\" height=\"1051\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/22att_HolandApsv_5759f2a1324-scaled.jpg 1705w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/22att_HolandApsv_5759f2a1324-200x300.jpg 200w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/22att_HolandApsv_5759f2a1324-768x1153.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/22att_HolandApsv_5759f2a1324-1023x1536.jpg 1023w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/22att_HolandApsv_5759f2a1324-1364x2048.jpg 1364w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/22att_HolandApsv_5759f2a1324-8x12.jpg 8w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/22att_HolandApsv_5759f2a1324-266x400.jpg 266w\" sizes=\"(max-width: 700px) 100vw, 700px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>\u0122ener\u0101l\u0161tatu apsveikums hercogam J\u0113kabam sakar\u0101 ar atgrie\u0161anos no g\u016bsta. H\u0101g\u0101, 1660.\u00a0gada 14.\u00a0septembr\u012b. P\u0113d\u0113j\u0101 lapa. Latvijas Valsts v\u0113stures arh\u012bvs, 5759.\u00a0fonds, 2.\u00a0apraksts, 1324.\u00a0lieta, 2.\u00a0lpp.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kara izn\u0101kum\u0101 nevienai no karojo\u0161aj\u0101m pus\u0113m neizdev\u0101s ieg\u016bt ac\u012bmredzamu p\u0101rsvaru. Miera sarunu laik\u0101, kas risin\u0101j\u0101s 1660.\u00a0gada ziem\u0101 un pavasar\u012b, zviedri piepras\u012bja Kurzemi sev, un ar\u012b po\u013cu-lietuvie\u0161u vid\u016b bija t\u0101di, kas labpr\u0101t redz\u0113tu hercogisti inkorpor\u0113tu Lietuv\u0101. Tikai ar Francijas un Brandenburgas-Pr\u016bsijas atbalstu kurzemnieku deleg\u0101tiem izdev\u0101s pan\u0101kt hercoga J\u0113kaba restit\u016bciju. P\u0113c Ol\u012bvas miera l\u012bguma starp Poliju-Lietuvu un Zviedriju parakst\u012b\u0161anas J\u0113kabam at\u013c\u0101va pamest Ivangorodu un atgriezties Kurzem\u0113, kur vi\u0146u svin\u012bgi sagaid\u012bja 1660.\u00a0gada j\u016blij\u0101. Uzreiz p\u0113c atgrie\u0161an\u0101s no g\u016bsta hercogs \u0137\u0113r\u0101s pie sagraut\u0101s saimniec\u012bbas atjauno\u0161anas. Tas pras\u012bja lielas p\u016bles un izdevumus, ta\u010du pirmskara l\u012bmeni vairs nebija iesp\u0113jams sasniegt. J\u0113kaba sp\u0113kus bija iedrag\u0101jis gan p\u0101rciestais g\u016bsts, gan gadu nasta, turkl\u0101t kop\u0161 17.\u00a0gadsimta 60.\u00a0gadiem lauksaimniec\u012bbas produktu cenas Eirop\u0101 krit\u0101s, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 \u0101r\u0113j\u0101 tirdzniec\u012bba nenesa agr\u0101kos ien\u0101kumus. Lielas p\u016bles hercogs pielika ar\u012b kara gados zaud\u0113to koloniju atg\u016b\u0161anai. 1664.\u00a0gad\u0101 J\u0113kabs sa\u0146\u0113ma no Anglijas kara\u013ca ties\u012bbu uz Tobago form\u0101lu apstiprin\u0101jumu, nododot par to ang\u013ciem savas Gambijas kolonijas. Ta\u010du realit\u0101t\u0113 Tobago atrad\u0101s holandie\u0161u rok\u0101s, bet kurzemniekiem izdev\u0101s atjaunot savu koloniju sal\u0101 tikai ap 1679.\u00a0gadu. Tom\u0113r J\u0113kaba v\u0113rien\u012bgos pl\u0101nus nekas nesp\u0113ja apst\u0101din\u0101t. L\u012bdz pat m\u016b\u017ea galam vi\u0146\u0161 loloja sapni par Trinidadas salu, kuru v\u0113l\u0113j\u0101s ieg\u016bt k\u0101 kompens\u0101ciju par sp\u0101\u0146u kaperu sav\u0101ktajiem hercoga ku\u0123iem un prec\u0113m, bet Anglij\u0101 c\u012bn\u012bj\u0101s par ties\u012bbu atjauno\u0161anu uz Gambijas \u012bpa\u0161umiem. Turkl\u0101t 1677.\u00a0gad\u0101, kad bija izplat\u012bju\u0161\u0101s baumas par jaunu Krievijas cara karag\u0101jienu pret zviedriem, J\u0113kabs pied\u0101v\u0101ja Zviedrijai atpirkt no t\u0101s Vidzemi un R\u012bgu un sol\u012bja nok\u0101rtot jaut\u0101jumu ar Krieviju diplom\u0101tisk\u0101 ce\u013c\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Uz citu 17.\u00a0gadsimta valdnieku fona hercogs J\u0113kabs izce\u013cas ne vien ar saviem v\u0113rien\u012bgajiem pl\u0101niem un toleranci reli\u0123ijas jom\u0101, kas nepavisam nebija rakstur\u012bga Absol\u016btisma laikmetam, bet ar\u012b mierm\u012bl\u012bgu l\u012bdzek\u013cu izv\u0113li politisko jaut\u0101jumu risin\u0101\u0161an\u0101. Ta\u010du J\u0113kaba pas\u0101kumi bie\u017ei neatbilda re\u0101laj\u0101m valsts iesp\u0113j\u0101m, bet p\u0101r\u0101k liela pa\u013cau\u0161an\u0101s uz diplom\u0101tisko un tirdzniecisko partneru sol\u012bjumiem nereti noveda pie lieliem materi\u0101liem zaud\u0113jumiem. Hercogu J\u0113kabu tie\u0161\u0101m var apbr\u012bnot par uzdr\u012bkst\u0113\u0161anos, neatlaid\u012bbu un darb\u012bgumu, tom\u0113r, \u0161\u0137iroties no \u0161\u012bs pasaules 1681.\u00a0gada 31.\u00a0decembr\u012b, vi\u0146\u0161 savu vec\u0101ko d\u0113lu un tro\u0146mantnieku Fr\u012bdrihu Kazimiru (1650\u20131698) atst\u0101ja visai sare\u017e\u0123\u012bt\u0101 iek\u0161politisk\u0101 un ekonomisk\u0101 situ\u0101cij\u0101.<\/p>\n<p><strong><span style=\"font-size: 14pt;\">Fr\u012bdriha Kazimira Ketlera vald\u012b\u0161anas laiks<\/span><\/strong><\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-830\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/23att_FridrihsKazimirs-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"700\" height=\"845\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/23att_FridrihsKazimirs-scaled.jpg 2121w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/23att_FridrihsKazimirs-249x300.jpg 249w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/23att_FridrihsKazimirs-768x927.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/23att_FridrihsKazimirs-1273x1536.jpg 1273w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/23att_FridrihsKazimirs-1697x2048.jpg 1697w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/23att_FridrihsKazimirs-10x12.jpg 10w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/23att_FridrihsKazimirs-331x400.jpg 331w\" sizes=\"(max-width: 700px) 100vw, 700px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Hercogs Fr\u012bdrihs Kazimirs. Glezna Gripsholmas pil\u012b Zviedrij\u0101. Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Fr\u012bdrihs Kazimirs kop\u0101 ar hercoga \u0123imeni bija piedz\u012bvojis zviedru g\u016bstu. T\u0101 k\u0101 kara briesmas ar\u012b p\u0113c Olivas miera l\u012bguma nosl\u0113g\u0161anas v\u0113l nebija rimu\u0161\u0101s, jo turpin\u0101j\u0101s po\u013cu-krievu kar\u0161 (l\u012bdz 1667. gadam), tad p\u0113c atgrie\u0161an\u0101s Kurzem\u0113 hercogs J\u0113kabs dro\u0161\u012bbas apsv\u0113rumu d\u0113\u013c vi\u0146u nos\u016bt\u012bja pie Brandenburgas k\u016brfirsta. Gandr\u012bz desmit gadu princis pavad\u012bja Berl\u012bn\u0113 un Kl\u0113v\u0113 (Cleve), kur par vi\u0146u r\u016bp\u0113j\u0101s Kl\u0113ves vietvaldis Nasavas-Z\u012bgenes firsts Johans Morics (1604\u20131679). Ac\u012bmredzot Johana Morica, kur\u0161 1671.\u00a0gad\u0101 bija k\u013cuvis par N\u012bderlandes \u0122ener\u0101l\u0161tatu armijas virspav\u0113lnieku, ietekm\u0113 Fr\u012bdrihs Kazimirs p\u0113c savas kavaliera t\u016bres nepalika Kurzem\u0113, bet ar vair\u0101kiem pa\u0161a saverv\u0113tiem pulkiem iest\u0101j\u0101s N\u012bderlandes karadienest\u0101. Vi\u0146\u0161 piedal\u012bj\u0101s fran\u010du\u2013holandie\u0161u kar\u0101 (1672\u20131674), bet 1675.\u00a0gada 5.\u00a0oktobr\u012b H\u0101g\u0101 apprec\u0113j\u0101s ar Johana Morica br\u0101\u013cameitu Sofiju Ameliju (1650\u20131688). N\u0101kam\u0101 gada vasar\u0101 jaunais p\u0101ris aizbrauca uz Kurzemi, kur hercogs J\u0113kabs iesaist\u012bja tro\u0146mantnieku valsts p\u0101rvald\u0113. Tom\u0113r p\u0113c t\u0113va n\u0101ves Fr\u012bdriham Kazimiram n\u0101c\u0101s risin\u0101t smagus uzdevumus. Lielas p\u016bles jaunajam hercogam pras\u012bja attiec\u012bbu sak\u0101rto\u0161ana ar mui\u017eniec\u012bbu, kas hercoga J\u0113kaba p\u0113d\u0113jos vald\u012b\u0161anas gados bija saasin\u0101ju\u0161\u0101s. Mui\u017eniec\u012bba atteic\u0101s nodot Fr\u012bdriham Kazimiram uztic\u012bbas zv\u0113restu, pirms neb\u016bs izskat\u012btas t\u0101s iesniegt\u0101s s\u016bdz\u012bbas. Vieno\u0161anos abas puses pan\u0101ca tikai 1684.\u00a0gad\u0101, kad Fr\u012bdrihs Kazimirs parakst\u012bja sol\u012bjumu iev\u0113rot visas mui\u017eniec\u012bbas ties\u012bbas un privil\u0113\u0123ijas, bet mui\u017enieki beidzot zv\u0113r\u0113ja vi\u0146am uztic\u012bbu. Turkl\u0101t saska\u0146\u0101 ar J\u0113kaba testamentu Fr\u012bdriham Kazimiram bija j\u0101izmaks\u0101 br\u0101\u013ciem un m\u0101s\u0101m milzu naudas summas, kas bija j\u0101aiz\u0146emas \u0101rzem\u0113s. Saprotams, ka tas nebija viegls uzdevums, savuk\u0101rt radinieki nev\u0113l\u0113j\u0101s gaid\u012bt un piepras\u012bja izmaks\u0101t vi\u0146iem testament\u0101 nov\u0113l\u0113to uzreiz. Sevi\u0161\u0137i lieli str\u012bdi hercogam bija ar br\u0101li Ferdinandu (1655\u20131737), un konflikta risin\u0101\u0161an\u0101 bija pat spiesti iesaist\u012bties Brandenburgas k\u016brfirsts un Polijas karalis (sk. Bues 1995).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Fr\u012bdrihs Kazimirs visum\u0101 turpin\u0101ja t\u0113va iedibin\u0101tos saimnieko\u0161anas un politikas principus. Piem\u0113ram, vi\u0146\u0161 reorganiz\u0113ja hercogistes dzelzs r\u016bpniec\u012bbu, par paraugu \u0146emot Zviedriju, kas tolaik bija progres\u012bv\u0101k\u0101 metalur\u0123ijas nozar\u0113, un b\u016bv\u0113ja ku\u0123us \u2013 ne vien Ventspil\u012b, bet ar\u012b Liep\u0101j\u0101 (no 1677. gada). Hercogs ar\u012b cent\u0101s uztur\u0113t koloniju Tobago sal\u0101, kas bija atjaunota \u012bsi pirms hercoga J\u0113kaba n\u0101ves, ta\u010du lielais att\u0101lums un finansi\u0101l\u0101s probl\u0113mas apgr\u016btin\u0101ja tai\u00a0 sniegt nepiecie\u0161amo atbalstu. Lai gan 17. gadsimta p\u0113d\u0113j\u0101s desmitgades aizrit\u0113ja bez liel\u0101m milit\u0101r\u0101m kol\u012bzij\u0101m re\u0123ion\u0101, piln\u012bb\u0101 izvair\u012bties no konfliktiem ar kaimi\u0146iem nebija iesp\u0113jams. Visliel\u0101k\u0101s domstarp\u012bbas izrais\u012bja R\u012bgas inspir\u0113t\u0101 zviedru c\u012b\u0146a ar t. s. neat\u013cautaj\u0101m s\u012bkost\u0101m Kurzemes piekrast\u0113, jo jebkuras jaunas ostas ier\u012bko\u0161anu \u0101rpus Liep\u0101jas un Ventspils R\u012bga uzskat\u012bja par savu privil\u0113\u0123iju p\u0101rk\u0101pumu. 1697. gada pavasar\u012b Fr\u012bdrihs Kazimirs uz\u0146\u0113ma t. s. Krievijas Lielo s\u016btniec\u012bbu, kuras sast\u0101v\u0101 inkognito uz Rietumeiropu ce\u013coja ar\u012b cars P\u0113teris I. Laipn\u0101 uz\u0146em\u0161ana Kurzem\u0113 P\u0113terim patika daudz lab\u0101k nek\u0101 zviedru nedraudz\u012bg\u0101 attieksme pret vi\u0146u R\u012bg\u0101, un, ac\u012bmredzot, tas ietekm\u0113ja P\u0113tera I sam\u0113r\u0101 labv\u0113l\u012bgo nost\u0101ju pret hercogisti Liel\u0101 Zieme\u013cu kara (1700\u20131721) notikumos. Da\u017eus m\u0113ne\u0161us p\u0113c cara viz\u012btes Kurzemes hercogisti apmekl\u0113ja ar\u012b Brandenburgas k\u016brfirsts Fr\u012bdrihs III (1657\u20131713; n\u0101kamais Pr\u016bsijas karalis Fr\u012bdrihs I), kura m\u0101sa Elizabete Sofija (1674\u20131748) 1691. gad\u0101 bija k\u013cuvusi par Fr\u012bdriha Kazimira otro sievu. Visum\u0101 hercoga Fr\u012bdriha Kazimira vald\u012b\u0161anas laik\u0101 Kurzemes hercogistes k\u0101 t\u0101das past\u0101v\u0113\u0161ana netika apdraud\u0113ta. Ta\u010du p\u0113c vi\u0146a n\u0101ves 1698. gada 22. janv\u0101r\u012b situ\u0101cija krasi main\u012bj\u0101s.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-831\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/24att_SofijaAmelijaGrh-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"700\" height=\"856\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/24att_SofijaAmelijaGrh-scaled.jpg 2094w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/24att_SofijaAmelijaGrh-245x300.jpg 245w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/24att_SofijaAmelijaGrh-768x939.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/24att_SofijaAmelijaGrh-1256x1536.jpg 1256w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/24att_SofijaAmelijaGrh-1675x2048.jpg 1675w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/24att_SofijaAmelijaGrh-10x12.jpg 10w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/24att_SofijaAmelijaGrh-327x400.jpg 327w\" sizes=\"(max-width: 700px) 100vw, 700px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Fr\u012bdriha Kazimira pirm\u0101 sieva Nasavas-Z\u012bgenes princese Sofija Am\u0113lija. Glezna Gripsholmas pil\u012b Zviedrij\u0101. Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020<\/em>.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-832\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/25att_ElisabeteSofija-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"700\" height=\"819\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/25att_ElisabeteSofija-scaled.jpg 2189w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/25att_ElisabeteSofija-257x300.jpg 257w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/25att_ElisabeteSofija-768x898.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/25att_ElisabeteSofija-1313x1536.jpg 1313w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/25att_ElisabeteSofija-1751x2048.jpg 1751w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/25att_ElisabeteSofija-10x12.jpg 10w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/25att_ElisabeteSofija-342x400.jpg 342w\" sizes=\"(max-width: 700px) 100vw, 700px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Fr\u012bdriha Kazimira otr\u0101 sieva Brandenburgas-Pr\u016bsijas princese Elizabete Sofija. Gedeona Romandona glezna (1691). Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/em><\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-833\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/26att_FridrihsVilhelms.png\" alt=\"\" width=\"700\" height=\"1016\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/26att_FridrihsVilhelms.png 1920w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/26att_FridrihsVilhelms-207x300.png 207w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/26att_FridrihsVilhelms-768x1115.png 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/26att_FridrihsVilhelms-1058x1536.png 1058w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/26att_FridrihsVilhelms-1411x2048.png 1411w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/26att_FridrihsVilhelms-8x12.png 8w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/26att_FridrihsVilhelms-276x400.png 276w\" sizes=\"(max-width: 700px) 100vw, 700px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Hercogs Fr\u012bdrihs Vilhelms. Kristofa Veigela (Weigel) grav\u012bra (1710).Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/em><\/p>\n<h1 style=\"text-align: justify;\"><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Varas c\u012b\u0146as par tro\u0146a manto\u0161anu<\/strong><\/span><\/h1>\n<p style=\"text-align: justify;\">Fr\u012bdriha Kazimira vien\u012bgajam d\u0113lam un tro\u0146a mantiniekam Fr\u012bdriham Vilhelmam (1692\u20131711) t\u0113va n\u0101ves br\u012bd\u012b bija nepilni se\u0161i gadi, un par jaun\u0101 hercoga aizbildniec\u012bbu uzreiz izrais\u012bj\u0101s pamat\u012bgas politiskas c\u012b\u0146as. P\u0113c re\u0123enta statusa tiec\u0101s gan hercogiene atraitne Elizabete Sofija, kura \u0161aj\u0101 c\u012b\u0146\u0101 izmantoja Brandenburgas-Pr\u016bsijas atbalstu, gan ar\u012b miru\u0161\u0101 hercoga br\u0101lis Ferdinands, kur\u0161 ilgu laiku bija pavad\u012bjis Polijas-Lietuvas karadienest\u0101 un kam bija labi sakari po\u013cu galm\u0101. Ferdinandam \u0161\u0137ietami izdev\u0101s g\u016bt virsroku, tom\u0113r situ\u0101cija palika nestabila. Varas kr\u012bzi v\u0113l pastiprin\u0101ja Lielais Zieme\u013cu kar\u0161. Ferdinands bija spiests atteikties no Kurzemes neitralit\u0101tes politikas, kad 1700. gada 22. febru\u0101r\u012b Polijas-Lietuvas karalis un Saksijas k\u016brfirsts Augusts II Stiprais (1670\u20131733) izmantoja hercogistes teritoriju k\u0101 placdarmu uzbrukumam zviedru R\u012bgai. Lai p\u0113c iesp\u0113jas pasarg\u0101tu hercogisti no sak\u0161u armijas va\u013c\u012bb\u0101m, k\u0101 ar\u012b ieg\u016btu Augusta II atbalstu iek\u0161politiskaj\u0101s c\u012b\u0146\u0101s, Ferdinands 1700. gada maij\u0101 iest\u0101j\u0101s kara\u013ca milit\u0101raj\u0101 dienest\u0101. P\u0113c sak\u0161u un krievu apvienot\u0101 karasp\u0113ka sak\u0101ves Spilves kauj\u0101 1701. gada 19. j\u016blij\u0101 Ferdinands aizbrauca no Kurzemes, izst\u0101j\u0101s no dienesta un turpm\u0101k cent\u0101s pan\u0101kt hercogistes deokup\u0101ciju diplom\u0101tisk\u0101 ce\u013c\u0101. Kurzem\u0113 vi\u0146\u0161 vairs nekad neatgriez\u0101s. V\u0113l \u0101tr\u0101k hercogisti bija pametusi Elizabete Sofija, kura kop\u0101 ar d\u0113lu dev\u0101s uz K\u0113nigsbergu, lai 1701. gada janv\u0101r\u012b piedal\u012btos sava pusbr\u0101\u013ca Brandenburgas k\u016brfirsta Fr\u012bdriha III kron\u0113\u0161an\u0101 par Pr\u016bsijas karali Fr\u012bdrihu I.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\u00a0Zviedri strauji ie\u0146\u0113ma visu hercogistes teritoriju. Ar p\u0101rtraukumu 1705.\/1706.\u00a0gad\u0101, kad Kurzem\u0113 uztur\u0113j\u0101s krievu karasp\u0113ks, zviedru okup\u0101cija ilga l\u012bdz 1709. gada vidum. Uzvara kauj\u0101 pie Poltavas (1709) \u013c\u0101va Krievijas caram P\u0113terim I koncentr\u0113t sp\u0113kus Baltijas iekaro\u0161anai, un l\u012bdz ar Vidzemes un Igaunijas non\u0101k\u0161anu Krievijas sast\u0101v\u0101 1710.\u00a0gad\u0101 aizs\u0101k\u0101s ar\u012b Krievijas ietekmes pieaugums Kurzem\u0113.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">T\u0101 k\u0101 P\u0113terim I tolaik joproj\u0101m bija j\u0101r\u0113\u0137in\u0101s ar sabiedroto un vienlaikus ar\u012b konkurentu viedokli, 1709.\u00a0gada beig\u0101s Polija-Lietuva, Krievija un Pr\u016bsija vienoj\u0101s par Kurzemes hercogistes saglab\u0101\u0161anu iepriek\u0161\u0113j\u0101 veidol\u0101. Ta\u010du, lai k\u0101ptu Kurzemes tron\u012b, V\u0101cij\u0101 uzaugu\u0161ajam Fr\u012bdriham Vilhelmam bija j\u0101prec Krievijas cara P\u0113tera I br\u0101\u013cameita Anna Ivanovna (1693\u20131740). Diem\u017e\u0113l Kurzemes hercogistes izredzes uz mier\u012bg\u0101ku dz\u012bvi izpl\u0113n\u0113ja p\u0113c tam, kad atce\u013c\u0101 no k\u0101zu svin\u012bb\u0101m Sanktp\u0113terburg\u0101 1711.\u00a0gada janv\u0101r\u012b jaunais hercogs mira, atst\u0101jot Annu Ivanovnu atraitn\u0113s. P\u0113c cara pav\u0113les Anna Ivanovna 1716.\u00a0gad\u0101 p\u0101rc\u0113l\u0101s uz dz\u012bvi Jelgav\u0101. Vi\u0146as uzturam ier\u0101d\u012bja virkni hercoga mui\u017eu, ieskaitot Kuld\u012bgu. Kara un m\u0113ra izpost\u012bt\u0101 hercogiste bija spiesta maks\u0101t krieviem ar\u012b da\u017e\u0101das nodevas un laul\u012bbu kontrakt\u0101 paredz\u0113to atraitnes naudu. Savuk\u0101rt Dancig\u0101 (m\u016bsd. Gda\u0146sk\u0101) dz\u012bvojo\u0161ais Ferdinands neatzina ne br\u0101\u013cad\u0113la, ne vi\u0146a atraitnes ties\u012bbas uz Kurzemes p\u0101rvald\u012b\u0161anu, s\u016btot savus r\u012bkojumus virspadomnieku kol\u0113\u0123ijai, kas periodiski cent\u0101s realiz\u0113t v\u0113l ar\u012b pati savu politiku. Un ar\u012b hercogistes mui\u017eniec\u012bba bija sa\u0161\u0137\u0113lusies vair\u0101k\u0101s frakcij\u0101s. L\u012bdz ar to Kurzemes hercogist\u0113 turpin\u0101j\u0101s politiskais haoss, kas bija ies\u0101cies t\u016bl\u012bt p\u0113c hercoga Fr\u012bdriha Kazimira n\u0101ves.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-834\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/27att_Ferdinands-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"700\" height=\"847\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/27att_Ferdinands-scaled.jpg 2115w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/27att_Ferdinands-248x300.jpg 248w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/27att_Ferdinands-768x929.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/27att_Ferdinands-1269x1536.jpg 1269w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/27att_Ferdinands-1692x2048.jpg 1692w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/27att_Ferdinands-10x12.jpg 10w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/27att_Ferdinands-331x400.jpg 331w\" sizes=\"(max-width: 700px) 100vw, 700px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Hercogs Ferdinands. Glezna Gripsholmas pil\u012b Zviedrij\u0101. Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-835\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/28att_Anna_Ivanovna.jpg\" alt=\"\" width=\"700\" height=\"915\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/28att_Anna_Ivanovna.jpg 1285w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/28att_Anna_Ivanovna-229x300.jpg 229w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/28att_Anna_Ivanovna-768x1004.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/28att_Anna_Ivanovna-1175x1536.jpg 1175w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/28att_Anna_Ivanovna-9x12.jpg 9w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/28att_Anna_Ivanovna-306x400.jpg 306w\" sizes=\"(max-width: 700px) 100vw, 700px\" \/><\/p>\n<p>Bijus\u012b Kurzemes hercogiene Anna Ivanovna p\u0113c k\u0101p\u0161anas Krievijas tron\u012b. Georga Paula Bu\u0161a (Busch) grav\u012bra (1730). Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/p>\n<h1 style=\"text-align: justify;\"><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Ketleru dinastijas gals<\/strong><\/span><\/h1>\n<p style=\"text-align: justify;\">T\u0101 k\u0101 Ferdinandam b\u0113rnu nebija, turpm\u0101kais Kurzemes hercogistes liktenis sare\u017e\u0123\u012bj\u0101s. Jau dr\u012bz p\u0113c tam, kad bija izplat\u012bjusies zi\u0146a par hercoga Fr\u012bdriha Vilhelma n\u0101vi, s\u0101k\u0101s n\u0101kam\u0101 tro\u0146a pretendenta mekl\u0113jumi. Kandid\u0101tus akt\u012bvi virz\u012bja Saksija, Brandenburga-Pr\u016bsija, Hesene-Kasele un vair\u0101kas citas valstis, ta\u010du noteikumus dikt\u0113ja Krievija, izvirzot pras\u012bbu, ka pretendentam uz Kurzemes troni noteikti j\u0101prec Anna Ivanovna. Ieinteres\u0113t\u0101s puses t\u0101 ar\u012b nesp\u0113ja vienoties ne par vienu no kandid\u0101tiem, kuru skaits l\u012bdz 1724. gadam jau bija sasniedzis 17 un v\u0113l turpin\u0101ja pieaugt. Augusta II d\u0113la Saksijas prin\u010da Morica (1696\u20131750) iev\u0113l\u0113\u0161ana par eventu\u0101lo hercogu landt\u0101g\u0101 1726. gada 5. j\u016blij\u0101 deva Saksijai tikai efem\u0113ras cer\u012bbas uz savas dinastijas iedibin\u0101\u0161anu Kurzem\u0113, jo pret to iest\u0101j\u0101s gan Krievija, gan ar\u012b t\u0101 Polijas-Lietuvas mui\u017eniec\u012bbas da\u013ca, kas nebija ieinteres\u0113ta kara\u013ca varas nostiprin\u0101\u0161an\u0101, bet labpr\u0101t\u0101k redz\u0113tu hercogisti k\u0101 Polijas-Lietuvas provinci. Lai gan Morics ierad\u0101s Jelgav\u0101 un prata ieg\u016bt Annas Ivanovnas labv\u0113l\u012bbu, vi\u0146am neizdev\u0101s k\u013c\u016bt par Ferdinanda p\u0113cteci tron\u012b, jo 1727. gad\u0101 Polijas-Lietuvas seims atc\u0113la landt\u0101ga l\u0113mumu, bet Moricam n\u0101c\u0101s gl\u0101bties no krievu aresta, b\u0113got uz \u0101rzem\u0113m.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Turpm\u0101ko hercogistes likteni iz\u0161\u0137\u012bra Krievijas ietekmes pieaugums Polij\u0101. T.s. mantojuma kara laik\u0101 (1733\u20131735) Krievija piespieda Polijas-Lietuvas seimu iev\u0113l\u0113t par karali sev v\u0113lamo Augustu III (1696\u20131763). \u00a0Krievijas spiediena rezult\u0101t\u0101 1736.\u00a0gad\u0101 seims atteic\u0101s ar\u012b no iepriek\u0161\u0113j\u0101 l\u0113muma par Kurzemes inkorpor\u0101ciju un akcept\u0113ja hercogistes ties\u012bbas iev\u0113l\u0113t jaunu hercogu p\u0113c Ferdinanda n\u0101ves. Tas notika jau visai dr\u012bz, jo Ferdinands \u0161\u0137ir\u0101s no dz\u012bves Dancig\u0101 1737.\u00a0gada 4.\u00a0maij\u0101. Piecas ned\u0113\u013cas v\u0113l\u0101k Kurzemes mui\u017eniec\u012bba sapulc\u0113j\u0101s Jelgav\u0101 un iev\u0113l\u0113ja par hercogu 1730. gad\u0101 par Krievijas \u0137eizarieni k\u013cuvu\u0161\u0101s Annas Ivanovnas favor\u012btu Ernstu Johanu B\u012bronu (1690\u20131772), kur\u0161 bija c\u0113lies no savulaik Kurzemes bru\u0146niec\u012bbas matrikul\u0101 neuz\u0146emt\u0101s fon B\u012brenu (von B\u00fchren) dzimtas. Ta\u010du nedz Ernstam Johanam, kur\u0161 tron\u012b atrad\u0101s 1737.\u20131740. un 1763.\u20131769.\u00a0gad\u0101, nedz vi\u0146a d\u0113lam P\u0113terim B\u012bronam (1724\u20131800), kur\u0161 vald\u012bja 1769.\u20131795.\u00a0gad\u0101, neizdev\u0101s rad\u012bt stabilu hercoga varu. Tam par iemeslu bija ne vien mui\u017eniec\u012bbas pretest\u012bba, bet ar\u012b iek\u0161politiskie notikumi Krievij\u0101, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 1740.\u00a0\u00a0gada beig\u0101s Ernstu Johanu arest\u0113ja un ar \u0123imeni izs\u016bt\u012bja trimd\u0101, kur vi\u0146am n\u0101c\u0101s pavad\u012bt vair\u0101k nek\u0101 divdesmit gadu. \u0160aj\u0101 laik\u0101 hercogist\u0113, kas form\u0101li joproj\u0101m saglab\u0101ja vasa\u013catkar\u012bbu no Polijas-Lietuvas, augst\u0101ko viet\u0113jo varu reprezent\u0113ja virspadomnieki, ta\u010du noteico\u0161\u0101 loma bija Krievijas rezidentam jeb pilnvarotam ministram. 1758.\u00a0gad\u0101 ar Krievijas atbalstu par Kurzemes hercogu k\u013cuva Polijas kara\u013ca Augusta III d\u0113ls Saksijas princis K\u0101rlis (1733\u20131796). Ta\u010du dr\u012bz p\u0113c tam, kad 1762.\u00a0gad\u0101 Krievij\u0101 tron\u012b k\u0101pa Katr\u012bna II (1729\u20131796), Krievijas nost\u0101ja atkal main\u012bj\u0101s, un 1763.\u00a0gada apr\u012bl\u012b K\u0101rlim n\u0101c\u0101s Kurzemi pamest.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-836\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/29att_EJBiron_640f2a262.jpg\" alt=\"\" width=\"650\" height=\"946\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/29att_EJBiron_640f2a262.jpg 1369w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/29att_EJBiron_640f2a262-206x300.jpg 206w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/29att_EJBiron_640f2a262-768x1117.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/29att_EJBiron_640f2a262-1056x1536.jpg 1056w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/29att_EJBiron_640f2a262-8x12.jpg 8w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/29att_EJBiron_640f2a262-275x400.jpg 275w\" sizes=\"(max-width: 650px) 100vw, 650px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Kurzemes hercogs Ernsts Johans B\u012brons. Latvijas Valsts v\u0113stures arh\u012bvs, 640.\u00a0fonds., 2.\u00a0apraksts, 262.\u00a0lieta.<\/em><\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-837\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/30att_Peter_von_Biron.jpg\" alt=\"\" width=\"650\" height=\"839\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/30att_Peter_von_Biron.jpg 1550w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/30att_Peter_von_Biron-233x300.jpg 233w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/30att_Peter_von_Biron-768x991.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/30att_Peter_von_Biron-1190x1536.jpg 1190w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/30att_Peter_von_Biron-9x12.jpg 9w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/30att_Peter_von_Biron-310x400.jpg 310w\" sizes=\"(max-width: 650px) 100vw, 650px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Kurzemes hercogs P\u0113teris B\u012brons. F.\u00a0H.\u00a0Barizjena (Barisien) glezna Rund\u0101les pils muzej\u0101. Nodro\u0161in\u0101jusi M\u0101r\u012bte Jakov\u013ceva, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kam\u0113r uz politisk\u0101s skatuves risin\u0101j\u0101s iepriek\u0161 min\u0113t\u0101s p\u0101rmai\u0146as, Kuld\u012bga piedz\u012bvoja savu strauj\u0101ko izaugsmi. Iepriek\u0161\u0113jos periodos izaugsme bija galvenok\u0101rt atspogu\u013cojusies Kuld\u012bgas iedz\u012bvot\u0101ju skaita pieaugum\u0101, savuk\u0101rt 18. gadsimta izaugsme izgaismoja arvien pieaugo\u0161o saimniecisko apmai\u0146u ar cit\u0101m hercogistes pils\u0113t\u0101m, ce\u013ciem, kas veda uz Ventspili (zieme\u013cos), Aizputi un Liep\u0101ju (rietumos) un Skrundu un Jelgavu (dienvidos), tiekot nobru\u0123\u0113tiem. Jaunas \u0113kas tika b\u016bv\u0113tas galvenok\u0101rt pie jaunajiem ce\u013ciem, veidojot pils\u0113tai starveida pl\u0101nojuma formu.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-839\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture5.png\" alt=\"\" width=\"2333\" height=\"1650\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture5.png 2333w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture5-300x212.png 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture5-768x543.png 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture5-1536x1086.png 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture5-2048x1448.png 2048w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture5-18x12.png 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/Picture5-566x400.png 566w\" sizes=\"(max-width: 2333px) 100vw, 2333px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Kuld\u012bgas urb\u0101n\u0101 ekspansija 18.\u00a0gadsimt\u0101. <\/em><em>Intas Jansones shematisks att\u0113lojums atbilsto\u0161i p\u0113t\u012bjuma \u201cKuld\u012bga. Pils\u0113tb\u016bvniec\u012bba un arhitekt\u016bra\u201d rezult\u0101tiem, 2020.<\/em><\/p>\n<h1 style=\"text-align: justify;\"><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Hercogistes likvidit\u0101cija<\/strong><\/span><\/h1>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-840\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/32att_Louisenstrasse.jpg\" alt=\"\" width=\"1746\" height=\"1162\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/32att_Louisenstrasse.jpg 1746w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/32att_Louisenstrasse-300x200.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/32att_Louisenstrasse-768x511.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/32att_Louisenstrasse-1536x1022.jpg 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/32att_Louisenstrasse-18x12.jpg 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/32att_Louisenstrasse-601x400.jpg 601w\" sizes=\"(max-width: 1746px) 100vw, 1746px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Pl\u0101ksn\u012bte ar ielas nosaukumu \u201cLu\u012bzes iela\u201d (Louisenstra\u00dfe), biju\u0161\u0101s Hesenes-Homburgas landgr\u0101fistes galvaspils\u0113t\u0101 B\u0101dhomburg\u0101 (Bad Homburg). M\u0101r\u012btes Jakov\u013cevas foto, 2020.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">P\u0113d\u0113jos t\u0101s past\u0101v\u0113\u0161anas gados hercogist\u0113 turpin\u0101j\u0101s hercogu c\u012b\u0146as ar mui\u017enieku opoz\u012bciju, turkl\u0101t par sav\u0101m politiskaj\u0101m ties\u012bb\u0101m s\u0101ka iest\u0101ties ar\u012b pils\u0113tnieki, 1790. gad\u0101 nodibinot Namnieku \u016bniju (B\u00fcrgerliche Union). Ta\u010du visliel\u0101k\u0101s raizes hercogistes valdo\u0161aj\u0101m aprind\u0101m sag\u0101d\u0101ja 1794.\u00a0gad\u0101 Polij\u0101 s\u0101kusies Tadeu\u0161a Kostju\u0161ko (Tadeusz Ko\u015bciuszko, 1746\u20131817) vad\u012bt\u0101 sacel\u0161an\u0101s, kas dr\u012bz vien sk\u0101ra ar\u012b Kurzemi. Bail\u0113s no nemierniekiem un Krievijas politisk\u0101 spiediena rezult\u0101t\u0101 1795.\u00a0gada 18.\u00a0mart\u0101 Kurzemes landt\u0101gs pie\u0146\u0113ma deklar\u0101ciju par pak\u013cau\u0161anos Krievijai. P\u0113c desmit dien\u0101m Sanktp\u0113terburg\u0101 hercogs P\u0113teris parakst\u012bja atteik\u0161anos no tro\u0146a, bet 1795.\u00a0gada 26.\u00a0apr\u012bl\u012b Katr\u012bna II pasludin\u0101ja Kurzemi un Zemgali par Krievijas imp\u0113rijas provinci. L\u012bdz ar to Kurzemes-Zemgales hercogiste p\u0101rst\u0101ja eksist\u0113t. J\u0101piez\u012bm\u0113, ka Kurzemes hercogistes pak\u013cau\u0161an\u0101s Krievijai bija tikai iluzori labpr\u0101t\u012bga, jo paties\u012bb\u0101 t\u0101s pievieno\u0161ana jau bija iepl\u0101nota Polijas Tre\u0161\u0101s dal\u012b\u0161anas ietvaros.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Kurzemes hercogistes laiku paliekas<\/strong><\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kurzemes-Zemgales hercogistes past\u0101v\u0113\u0161anas laiks (1562\u20131795) iez\u012bm\u0113 svar\u012bgu un spo\u017eu lappusi m\u016bsdienu Latvijas v\u0113stur\u0113. Apskat\u0101maj\u0101 laik\u0101 liel\u0101 m\u0113r\u0101 noform\u0113j\u0101s re\u0123iona apdz\u012bvot\u012bbas strukt\u016bra un bazn\u012bcu t\u012bkls, kas saglab\u0101j\u0101s l\u012bdz pat 20.\u00a0\u00a0gadsimtam, k\u0101 ar\u012b veidoj\u0101s kurzemniekiem rakstur\u012bg\u0101 mentalit\u0101te. Hercogiste reprezent\u0113ja viet\u0113jo valstiskumu p\u0113c Livonijas sabrukuma \u2013 at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no cit\u0101m m\u016bsdienu Latvijas teritorij\u0101m, kas non\u0101ca tie\u0161\u0101 kaimi\u0146u lielvalstu pak\u013caut\u012bb\u0101. Ta\u010du hercogistes sare\u017e\u0123\u012btais \u0123eopolitiskais st\u0101voklis, kalpojot par buferzonu starp apk\u0101rt\u0113j\u0101m lielvalst\u012bm Poliju-Lietuvu, Zviedriju un Krieviju, k\u0101 ar\u012b past\u0101v\u012bgi mestais Kurzemes mui\u017eniec\u012bbas izaicin\u0101jums ne\u013c\u0101va \u0161eit izveidoties sp\u0113c\u012bgai hercoga varai un beig\u0101s noveda pie hercogistes likvid\u0101cijas. Tom\u0113r, pateicoties hercogu Ketleru un B\u012bronu aktivit\u0101t\u0113m, Kurzemes v\u0101rdu iepazina gan Eirop\u0101, gan ar\u012b citviet pasaul\u0113. Kurzemnieku pla\u0161ie tirdznieciskie, kultur\u0101lie un \u0123imeniskie kontakti liecina, ka agrajos jaunajos laikos Kurzeme nebija tik provinci\u0101la teritorija, par k\u0101du t\u0101 pak\u0101peniski k\u013cuva, esot Krievijas imp\u0113rijas sast\u0101v\u0101. Kurzemes \u201cp\u0113das\u201d atrodamas vietv\u0101rdos Tobago sal\u0101 un ar\u012b daudzviet Eirop\u0101, piem\u0113ram, \u201cLu\u012bzes iela\u201d (Louisenstra\u00dfe) biju\u0161\u0101s Hesenes-Homburgas landgr\u0101fistes galvaspils\u0113t\u0101 B\u0101dhomburg\u0101 (Bad Homburg) nosaukta par godu hercoga J\u0113kaba meitai Lu\u012bzei Elizabetei (1646\u20131690). P\u0113c Kurzemes hercogu pas\u016bt\u012bjuma tapu\u0161ie interjera priek\u0161meti un gleznas atrodas daudzu valstu muzejos un priv\u0101tkolekcij\u0101s. No 1785.\u00a0l\u012bdz 1946.\u00a0gadam It\u0101lij\u0101 Bolo\u0146as M\u0101kslas akad\u0113mij\u0101 (Academia Clementina) past\u0101v\u0113ja hercoga P\u0113tera B\u012brona iedibin\u0101tais \u201cKurzemes konkurss\u201d par gada lab\u0101ko m\u0101kslas darbu. V\u0113l \u0161odien Berl\u012bnes karaliskaj\u0101 porcel\u0101na manufakt\u016br\u0101 ra\u017eo visda\u017e\u0101d\u0101kos objektus ar t.s. Kurzemes dekoru (Kurland-Dekor). T\u0101 ra\u0161an\u0101s ir saist\u012bta ar serv\u012bzi, kuru 1787.\u00a0gad\u0101 hercogs P\u0113teris B\u012brons pas\u016bt\u012bja savai nopirktajai Fr\u012bdrihsfeldes (Friedrichsfelde) pilij.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-841\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/33att_Kurzemes_ornaments.jpg\" alt=\"\" width=\"700\" height=\"792\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/33att_Kurzemes_ornaments.jpg 1416w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/33att_Kurzemes_ornaments-265x300.jpg 265w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/33att_Kurzemes_ornaments-768x869.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/33att_Kurzemes_ornaments-1358x1536.jpg 1358w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/33att_Kurzemes_ornaments-11x12.jpg 11w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/33att_Kurzemes_ornaments-354x400.jpg 354w\" sizes=\"(max-width: 700px) 100vw, 700px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Trauks no \u201cKurzemes serv\u012bzes\u201d (18. gadsimts) Rund\u0101les pils muzej\u0101. M\u0101r\u012btes Jakov\u013cevas foto, 2020.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><strong>Politisk\u0101s norizes p\u0113c Kurzemes-Zemgales hercogistes likvidit\u0113\u0161anas<\/strong><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Vis\u0101 savas v\u0113stures gait\u0101 m\u016bsdienu Latvijas teritorija piedz\u012bvoja daudz politisku p\u0101rmai\u0146u. S\u0101kot no 1561. gada, kad aizs\u0101k\u0101s Kurzemes-Zemgales hercogistes v\u0113sture, par \u0161o Baltijas teritoriju c\u012bn\u012bj\u0101s Polijas-Lietuvas \u016anija, Zviedrijas imp\u0113rija un Krievija. Kurzemes hercogistes pilso\u0146i past\u0101v\u012bgi pieredz\u0113ja pret\u0113ju sp\u0113ku karus. P\u0113c vair\u0101k nek\u0101 230 hercogu vald\u012b\u0161anas gadiem Kurzemes-Zemgales hercogiste tika likvid\u0113ta un Polijas tre\u0161\u0101s dal\u012b\u0161anas gait\u0101 1795. gad\u0101 k\u013cuva par Krievijas provinci. T\u0101 bija p\u0113d\u0113j\u0101 m\u016bsdienu Latvijas teritorijas da\u013ca, kas tika pievienota Krievijas imp\u0113rijai. N\u0101kamajam posmam bija lemts ilgt gandr\u012bz 130 gadus \u2013 l\u012bdz pat Pirm\u0101 pasaules kara beig\u0101m Latvija ofici\u0101li ietilpa Krievijas imp\u0113rij\u0101.<\/p>\n<p><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Kuld\u012bga Krievijas imp\u0113rijas sast\u0101v\u0101 (1795\u20131918)<\/strong><\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">1795. gad\u0101 Krievija, Austrija un Pr\u016bsija parakst\u012bja l\u012bgumu par tre\u0161o Polijas dal\u012b\u0161anu. Saska\u0146\u0101 ar \u0161\u012b l\u012bguma nosac\u012bjumiem k\u0101dreiz\u0113j\u0101 Polijas l\u0113\u0146u teritorija Kurzemes-Zemgales hercogiste non\u0101ca Krievijas pak\u013caut\u012bb\u0101. Ar \u0161o hercogistes pievieno\u0161anu Krievijai, t\u0101s pak\u013caut\u012bb\u0101 bija nok\u013cuvusi visa m\u016bsdienu Latvijas teritorija: Vidzeme un R\u012bga bija pievienotas Krievijai uzreiz p\u0113c Liel\u0101 Zieme\u013cu kara 1721. gad\u0101, Latgale \u2013 pirm\u0101s Polijas dal\u012b\u0161anas laik\u0101 1772. gad\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Bijus\u012b Livonijas teritorija Krievijas Imp\u0113rijas sast\u0101v\u0101 veidoja Baltijas \u0123ener\u0101lgubernatora apgabalu, kur\u0161 sast\u0101v\u0113ja no trim guber\u0146\u0101m \u2013 Igaunijas guber\u0146as, Vidzemes guber\u0146as un Kurzemes guber\u0146as. Katru guber\u0146u p\u0101rvald\u012bja gubernators, kuri savuk\u0101rt pak\u013c\u0101v\u0101s Baltijas provin\u010du \u0123ener\u0101lgubernatoram, kur\u0161 rezid\u0113ja R\u012bg\u0101 (l\u012bdz 1876.\u00a0gadam, kad likvid\u0113ja \u0123ener\u0101lgubernatora amatu) (\u0160v\u0101be 1962, 24). Kurzemes guber\u0146u veidoja bijus\u012b hercogistes teritorija, un hercogu pils Jelgav\u0101 k\u013cuva par gubernatora m\u012btni. Jelgav\u0101 koncentr\u0113j\u0101s ar\u012b guber\u0146as p\u0101rvalde, piem\u0113ram, augst\u0101k\u0101 tiesa.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">P\u0113c Baltijas teritoriju pievieno\u0161anas Krievijas imp\u0113rijai uzs\u0101k\u0101s ilgsto\u0161s process, lai \u0161\u012bs tr\u012bs da\u017e\u0101d\u0101s teritorijas, katru ar savu p\u0101rvaldes strukt\u016bru un v\u0113sturiski privile\u0123\u0113tu v\u0101cu mui\u017eniec\u012bbu, integr\u0113tu imp\u0113rijas p\u0101rvaldes, tiesu un administrat\u012bvaj\u0101 strukt\u016br\u0101. \u0160is process piln\u012bb\u0101 nosl\u0113dz\u0101s tikai 1889. gad\u0101, kad uz Baltijas teritorij\u0101m tika attiecin\u0101ti Krievijas tiesu iek\u0101rta un atbilsto\u0161ie likumi (\u0160v\u0101be 1962, 21\u201327).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\u0160aj\u0101 laik\u0101 notika ar\u012b \u013coti noz\u012bm\u012bgas p\u0101rmai\u0146as sabiedr\u012bbas uzb\u016bv\u0113. Tika atcelta dzimtb\u016b\u0161ana (Kurzem\u0113 1817.\u00a0gad\u0101, Vidzem\u0113 1819.\u00a0gad\u0101, bet Latgal\u0113 1861.\u00a0gad\u0101) un zemnieki k\u013cuva person\u012bgi br\u012bvi, tiesa gan, vi\u0146u apstr\u0101d\u0101tajai zemei un m\u0101j\u0101m paliekot mui\u017enieku \u012bpa\u0161um\u0101.\u00a0 Strauji auga pils\u0113tu iedz\u012bvot\u0101ju skaits, att\u012bst\u012bj\u0101s r\u016bpniec\u012bba, transports. Aizvien pla\u0161\u0101k\u0101m mas\u0101m, tai skait\u0101 no latvie\u0161u vidus, s\u0101ka k\u013c\u016bt pieejama izgl\u012bt\u012bba.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Ar\u012b Krievijas imp\u0113rijas sast\u0101v\u0101 Kuld\u012bgas pils\u0113ta ilgu laiku saglab\u0101ja savu jau viduslaikos izveidoju\u0161os pils\u0113tas p\u0101rvaldi un gadsimtu gait\u0101 modific\u0113ju\u0161\u0101s un viet\u0113jiem apst\u0101k\u013ciem nedaudz piel\u0101got\u0101s R\u012bgas pils\u0113tas ties\u012bbas. 18.\u00a0gadsimta beig\u0101s Kuld\u012bgas pils\u0113tas r\u0101ti veidoja septi\u0146i r\u0101tskungi. Kopum\u0101 pa\u0161vald\u012bbu nodro\u0161in\u0101ja r\u0101te, liel\u0101 \u0123ilde jeb tirgot\u0101ju apvien\u012bba un maz\u0101 \u0123ilde jeb amatnieku apvien\u012bba. \u0160\u0101da k\u0101rt\u012bba Kuld\u012bg\u0101 past\u0101v\u0113ja l\u012bdz pat 1870.\u00a0gadam, kad uz to tika attiecin\u0101ti Krievijas pils\u0113tu likumi (\u0160v\u0101be 1962, 245\u2013248).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Ilgu laiku turpin\u0101ja past\u0101v\u0113t ar\u012b virspilskunga, respekt\u012bvi, galven\u0101 tiesne\u0161a amats un Kuld\u012bgas virspilskunga iecirknis. 19.\u00a0gadsimt\u0101 Kuld\u012bga bija viena no pieciem \u0161\u0101diem augst\u0101kajiem tiesas iecirk\u0146iem, p\u0101r\u0113jie atrad\u0101s S\u0113lpil\u012b, Jelgav\u0101, Tukum\u0101 un Aizput\u0113. Tikai l\u012bdz ar policijas reformu un tiesu reformu (respekt\u012bvi, to piel\u012bdzin\u0101\u0161anu imp\u0113rijas likumiem), attiec\u012bgi 1888.\u00a0un 1889.\u00a0gad\u0101, pilskungu amati tika likvid\u0113ti un p\u0101rv\u0113rsti par apri\u0146\u0137u priek\u0161nieku amatiem.\u00a0 \u0160\u012b p\u0101reja gan noz\u012bm\u0113ja tikai to, ka liela da\u013ca mui\u017enieku \u2013 agr\u0101ko pilskungu \u2013 turpin\u0101ja veikt tos pa\u0161us pien\u0101kumus, tikai nu jau cara ier\u0113d\u0146u lom\u0101 (\u0160v\u0101be 1962, 483\u2013503).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kuld\u012bga Krievijas imp\u0113rijas sast\u0101v\u0101 aizvien vair\u0101k un vair\u0101k zaud\u0113ja savu centr\u0101lo statusu. P\u0101rvaldes centrs bija neatgriezeniski p\u0101rvietojies uz Jelgavu, un vair\u0101kas citas pils\u0113tas sav\u0101 att\u012bst\u012bb\u0101 s\u0101ka apsteigt Kuld\u012bgu. \u012asi p\u0113c non\u0101k\u0161anas imp\u0113rijas sast\u0101v\u0101, 1798.\u00a0gad\u0101, Kuld\u012bga ar 1352 iedz\u012bvot\u0101jiem bija ceturt\u0101 liel\u0101k\u0101 Kurzemes pils\u0113ta aiz Jelgavas, Liep\u0101jas un J\u0113kabpils. Savuk\u0101rt 1856.\u00a0gad\u0101 Kuld\u012bgas iedz\u012bvot\u0101ju skaits gan bija pieaudzis l\u012bdz 4818, bet t\u0101 bija vairs tikai piekt\u0101 liel\u0101k\u0101 pils\u0113ta aiz Jelgavas, Liep\u0101jas, Aizputes un Bauskas (\u0160v\u0101be 1962, 261). L\u012bdz tam tirdzniec\u012bb\u0101 domin\u0113ju\u0161os \u016bdensce\u013cus kop\u0161 19.\u00a0gadsimta vidus s\u0101ka aizst\u0101t dzelzce\u013c\u0161, un attiec\u012bgi auga un att\u012bst\u012bj\u0101s t\u0101s pils\u0113tas, kuras atrad\u0101s dzelzce\u013ca l\u012bniju tuvum\u0101. Pirm\u0101s Kurzem\u0113 ier\u012bkot\u0101s dzelzce\u013ca l\u012bnijas Kuld\u012bgu nesk\u0101ra, Ventas \u016bdensce\u013c\u0161 fabriku r\u016bpniec\u012bbai nepiecie\u0161amo pre\u010du daudzumu p\u0101rvad\u0101\u0161anai bija par seklu, bet apk\u0101rtnes zemes ce\u013ci \u2013 slikt\u0101 st\u0101vokl\u012b (Krasti\u0146\u0161 2013, 224f). \u0160o faktoru iespaid\u0101 pils\u0113tas att\u012bst\u012bba iev\u0113rojami pal\u0113nin\u0101j\u0101s, kas pozit\u012bvi ietekm\u0113ja hercogistes laika mantojuma saglab\u0101\u0161anos.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Neskatoties uz kav\u0113k\u013ciem transporta jom\u0101, ar\u012b Kuld\u012bg\u0101 19.\u00a0gadsimta beig\u0101s aizs\u0101k\u0101s r\u016bpniecisk\u0101 ra\u017eo\u0161ana un izveidoj\u0101s vair\u0101ki uz\u0146\u0113mumi. R\u016bpn\u012bcas koncentr\u0113j\u0101s galvenok\u0101rt lielaj\u0101s pils\u0113t\u0101s, un Kuld\u012bga \u0161aj\u0101 zi\u0146\u0101 bija dr\u012bz\u0101k iz\u0146\u0113mums. No mazpils\u0113t\u0101m tikai Kuld\u012bg\u0101 un Slok\u0101 bija r\u016bpn\u012bcas jeb fabrikas (\u0160v\u0101be 1962, 566). 1896. gad\u0101 Kuld\u012bga p\u0113c r\u016bpniec\u012bbas apgroz\u012bjuma ie\u0146\u0113ma tre\u0161o vietu Kurzemes guber\u0146\u0101 p\u0113c Liep\u0101jas un Jelgavas (Krasti\u0146\u0161 2013, 443). Divas liel\u0101k\u0101s fabrikas Kuld\u012bg\u0101 bija s\u0113rkoci\u0146u fabrika \u201cVulk\u0101ns\u201d un Vintlera t\u016bka fabrika. \u201cVulk\u0101ns\u201d uzs\u0101ka darbu 1878.\u00a0gad\u0101 k\u0101 neliela s\u0113rkoci\u0146u darbn\u012bca, kura pieder\u0113ja Luisam A. Hir\u0161manam. Uz\u0146\u0113mums papla\u0161in\u0101j\u0101s, past\u0101v\u012bgi uzlaboja savu produkciju un 1896. gad\u0101 ra\u017eoja jau 58 miljonus s\u0113rkoci\u0146u kast\u012b\u0161u gad\u0101, apg\u0101d\u0101jot Latviju un eksport\u0113jot s\u0113rkoci\u0146us uz Eiropu un \u0100ziju. Fabrikai bija fili\u0101les R\u012bg\u0101, Liep\u0101j\u0101 un Sald\u016b. 1911.\u00a0gad\u0101 L.\u00a0A.\u00a0Hir\u0161mans p\u0101rdeva r\u016bpn\u012bcu Krievijas fabrikantam V.\u00a0A.\u00a0Lap\u0161inam, un \u201cVulk\u0101ns\u201d turpin\u0101ja ra\u017eot s\u0113rkoci\u0146us l\u012bdz pat iek\u0101rtu un person\u0101la evaku\u0101cijai uz Krieviju pirms v\u0101cu armijas ien\u0101k\u0161anas 1915.\u00a0gad\u0101 (Z\u012bverts 2005, 5\u201315, 22\u201324). Darboj\u0101s ar\u012b vair\u0101kas citas, maz\u0101ka apjoma ra\u017eo\u0161anas: M. Hir\u0161mana adatu fabrika (no 1862.\u00a0gada (Dzenis 2018, 11)), Goldberga ziepju fabrika, \u0101das apstr\u0101des fabrika u.c.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-842\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/34att_Vulkans_Annas-iela_5.jpg\" alt=\"\" width=\"1350\" height=\"874\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/34att_Vulkans_Annas-iela_5.jpg 1350w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/34att_Vulkans_Annas-iela_5-300x194.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/34att_Vulkans_Annas-iela_5-768x497.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/34att_Vulkans_Annas-iela_5-18x12.jpg 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/34att_Vulkans_Annas-iela_5-618x400.jpg 618w\" sizes=\"(max-width: 1350px) 100vw, 1350px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>S\u0113rkoci\u0146u fabrikas \u201cVulk\u0101ns\u201d pirm\u0101 \u0113ka Annas iel\u0101 5. Foto no A.\u00a0Z\u012bverta izdevuma \u201cSt\u0101sti par \u201cVulk\u0101na\u201d v\u0113sturi Kuld\u012bg\u0101 : Atmi\u0146as\u201d. Kuld\u012bga: Fabrikas \u201cVulk\u0101ns\u201d izdevums bez izdo\u0161anas gada, 6.\u00a0lpp.<\/em><\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-843\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/34.1att_478.jpg\" alt=\"\" width=\"1354\" height=\"1008\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/34.1att_478.jpg 1354w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/34.1att_478-300x223.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/34.1att_478-768x572.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/34.1att_478-16x12.jpg 16w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/34.1att_478-537x400.jpg 537w\" sizes=\"(max-width: 1354px) 100vw, 1354px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>S\u0113rkoci\u0146u fabrikas \u201cVulk\u0101ns\u201d s\u0113rkoci\u0146u eti\u0137ete. Foto no A.\u00a0Z\u012bverta izdevuma \u201cSt\u0101sti par \u201cVulk\u0101na\u201d v\u0113sturi Kuld\u012bg\u0101 : Atmi\u0146as\u201d. Kuld\u012bga: Fabrikas \u201cVulk\u0101ns\u201d izdevums bez izdo\u0161anas gada, 8.\u00a0lpp.<\/em><\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-844\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/35att_240.jpg\" alt=\"\" width=\"772\" height=\"527\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/35att_240.jpg 772w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/35att_240-300x205.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/35att_240-768x524.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/35att_240-18x12.jpg 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/35att_240-586x400.jpg 586w\" sizes=\"(max-width: 772px) 100vw, 772px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Kuld\u012bgas Sv\u0113t\u0101s Dievm\u0101tes Patv\u0113ruma pareiztic\u012bgo bazn\u012bca un Baltijas skolot\u0101ju semin\u0101ra \u0113ka 20.\u00a0gadsimta s\u0101kum\u0101 \u2013 Krievijas imp\u0113rijas matojums Kuld\u012bg\u0101. Att\u0113ls no Kuld\u012bgas novada muzeja kr\u0101juma, invent\u0101ra Nr. 5778.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Visiev\u0113rojam\u0101kais politiskais notikums laik\u0101, kad Kuld\u012bga atrad\u0101s Krievijas imp\u0113rijas sast\u0101v\u0101, bija 1905.\u00a0gada revol\u016bcija. Revol\u016bcijas c\u0113lo\u0146i bija vair\u0101ki un visai sare\u017e\u0123\u012bti, tie sak\u0146oj\u0101s pa\u0161as Krievijas imp\u0113rijas pretrun\u012bgaj\u0101 dab\u0101 19.\u00a0gadsimta beig\u0101s un 20.\u00a0gadsimta s\u0101kum\u0101. Cara autokr\u0101tija, no vienas puses, un zemes \u012bpa\u0161nieku \u2013 v\u0101cu mui\u017enieku \u2013 pla\u0161\u0101s privil\u0113\u0123ijas, no otras, rad\u012bja iedz\u012bvot\u0101jiem faktiski dubultu nacion\u0101lu apspiest\u012bbu; strauji augo\u0161as pils\u0113tas bija pretstats joproj\u0101m patriarh\u0101lajam dz\u012bvesveidam laukos; daudz augst\u0101ka moderniz\u0101cijas pak\u0101pe Baltijas provinc\u0113s (k\u0101 iespaid\u0101 rad\u0101s izgl\u012btota str\u0101dnieku \u0161\u0137ira, k\u0101 ar\u012b ties\u012bbu un izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113ma) sad\u016br\u0101s ar neiesp\u0113jam\u012bbu praktiski absol\u016bt\u0101s cara varas apst\u0101k\u013cos \u0161iem jaunajiem sp\u0113kiem ietekm\u0113t politiskos procesus. T\u0101pat situ\u0101ciju destabiliz\u0113ja ar\u012b t\u0101di faktori k\u0101 rusifik\u0101cija un lielais bezzemnieku skaits. Sabiedr\u012bba k\u0101 t\u0101da strauji main\u012bj\u0101s un novecojus\u012b absol\u016bt\u0101s monarhijas politisk\u0101 sist\u0113ma nesp\u0113ja piel\u0101goties sabiedr\u012bb\u0101 radu\u0161os jauno sp\u0113ku un jauno ideju straujajai att\u012bst\u012bbai (Lapa 2018, 336). Nomin\u0113t\u0101s mantojuma vietas robe\u017e\u0101s par 1905.\u00a0gada notikumiem atg\u0101dina iela un publisks parks.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Mantojuma aizsardz\u012bbas meh\u0101nismu kontekst\u0101 jau 18.\u00a0gadsimta nogal\u0113 bija aizs\u0101ku\u0161\u0101s diskusijas par ugunsdro\u0161\u012bbu. 17.\u00a0gadsimta gait\u0101 regul\u0101ri izc\u0113lu\u0161ies ugunsgr\u0113ki bija nodar\u012bju\u0161i pils\u0113tai iev\u0113rojamu kait\u0113jumu. Augot iedz\u012bvot\u0101ju skaitam, attiec\u012bgi palielin\u0101j\u0101s apb\u016bves bl\u012bvums, t\u0101p\u0113c liesm\u0101m bija viegli p\u0101rmesties no vienas m\u0101jas uz otru. \u0160o apdraud\u0113jumu bija iesp\u0113jams nov\u0113rst, aizliedzot \u0113k\u0101m likt tradicion\u0101los salmu jumtus. 1828.\u00a0gad\u0101 tika pie\u0146emti stingr\u0101ki noteikumi un izdots likums, ar kuru piln\u012bb\u0101 tika aizliegti salmu jumti, kuri bija j\u0101nomaina ar m\u0101la daksti\u0146iem (Melluma 2015, 136). Tom\u0113r turpm\u0101kajos gadu desmitos situ\u0101cija nemain\u012bj\u0101s. Rezult\u0101t\u0101 1893.\u00a0gad\u0101 pils\u0113tas r\u0101te izdeva visiem saisto\u0161us b\u016bvniec\u012bbas noteikumus (Melluma 2015, 137). 1896.\u00a0gad\u0101 tika izdots r\u012bkojums, ka turpm\u0101k dz\u012bvojam\u0101s \u0113kas dr\u012bkst\u0113s b\u016bv\u0113t tikai no akmens vai \u0137ie\u0123e\u013ciem (Melluma 2015, 136). \u0160aj\u0101 period\u0101, pieaugot\u00a0 apdz\u012bvot\u012bbas bl\u012bvumam, main\u012bj\u0101s \u0113ku apjoms un rad\u0101s jaunas \u0113ku funkcijas (daudzdz\u012bvok\u013cu nami, publiskas administrat\u012bv\u0101s b\u016bves). Jaun\u0101s \u0113kas ieviesa jaunus b\u016bvniec\u012bbas m\u0113rogus, tom\u0113r joproj\u0101m respekt\u0113jot iepriek\u0161\u0113jo periodu konstrukcijas, t\u0101d\u0113j\u0101di Kuld\u012bgas pl\u0101nojums saglab\u0101j\u0101s t\u0101ds, k\u0101ds tas bija 17.\u00a0un 18.\u00a0gadsimt\u0101, vienlaikus konsekventi augot \u0113ku un ielu skaitam. \u0160aj\u0101 laik\u0101 tika uzcelts \u0137ie\u0123e\u013cu tilts p\u0101r Ventu. Vienlaikus tika sperti pirmie so\u013ci ce\u013c\u0101 uz pieminek\u013cu aizsardz\u012bbu Latvij\u0101 institucion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b, kad 1880.\u00a0un 1888.\u00a0gad\u0101 attiec\u012bgi R\u012bg\u0101 un Jelgav\u0101 notika kult\u016bras izst\u0101des (Dambis 2018, 11).<\/p>\n<p><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Kuld\u012bga Pirm\u0101 pasaules kara laik\u0101 (1914\u20131918)<\/strong><\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">1914. gad\u0101 aizs\u0101k\u0101s viens no posto\u0161\u0101kajiem konfliktiem cilv\u0113ces v\u0113stur\u0113, kuru t\u0101 visaptvero\u0161\u0101 rakstura un daudzo iesaist\u012bto valstu d\u0113\u013c ir pie\u0146emts saukt par Pirmo pasaules karu. Konflikt\u0101 galven\u0101s iesaist\u012bt\u0101s valstis bija apvienoju\u0161\u0101s divos blokos. Antantes bloku veidoja Apvienot\u0101 Karaliste, Francija un Krievijas imp\u0113rija, bet t\u0101s pretinieki \u2013 Centr\u0101l\u0101s lielvalstis jeb \u010cetrsavien\u012bba bija V\u0101cijas imp\u0113rija, Austroung\u0101rija, Osma\u0146u imp\u0113rija un Bulg\u0101rijas karaliste.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Latvijas teritoriju kar\u0161 sk\u0101ra praktiski l\u012bdz ar kara pirmaj\u0101m dien\u0101m, kad Krievijas imp\u0113rij\u0101 izsludin\u0101ja visp\u0101r\u0113ju mobiliz\u0101ciju. L\u012bdz ar kara s\u0101kumu saasin\u0101j\u0101s nacion\u0101l\u0101s attiec\u012bbas. Naids pret v\u0101cu mui\u017enieku privil\u0113\u0123ij\u0101m un \u012bpa\u0161o st\u0101vokli gadsimtu garum\u0101 izlauz\u0101s uz \u0101ru, turkl\u0101t to prasm\u012bgi veicin\u0101ja propaganda, un kar\u0161 pret V\u0101ciju \u0101tri vien p\u0101rv\u0113rt\u0101s kar\u0101 pret visu v\u0101cisko ar\u012b Baltija guber\u0146u iek\u0161ien\u0113.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Eirop\u0101 kar\u0161 norit\u0113ja div\u0101s galvenaj\u0101s front\u0113s: rietumu front\u0113 starp V\u0101ciju un Franciju un austrumu front\u0113 V\u0101cijai karojot pret Krieviju. Austrumu fronte tie\u0161i \u0161\u0137\u0113rsoja Latvijas teritoriju. 1915.\u00a0gada apr\u012bl\u012b V\u0101cijas karasp\u0113ks, Austrumu front\u0113 virzoties uz priek\u0161u, bija ie\u0146\u0113mis \u0160au\u013cus un sasniedzis Kurzemes guber\u0146as robe\u017eas. Maij\u0101 V\u0101cijas karasp\u0113ks ie\u0146\u0113ma Kuld\u012bgu un Aizputi, 26.\u00a0maij\u0101 Krievijas kaval\u0113rijas pretuzbrukuma rezult\u0101t\u0101 t\u0101s atkal zaud\u0113ja un v\u0113lreiz bez kaujas ie\u0146\u0113ma 15.\u00a0j\u016blij\u0101, Krievijas armijai atk\u0101pjoties. Kuld\u012bga un visa Kurzemes guber\u0146a palika v\u0101cu rok\u0101s l\u012bdz pat Brest\u013citovskas miera nosl\u0113g\u0161anai starp Padomju Krieviju un V\u0101ciju 1918.\u00a0gada 3.\u00a0mart\u0101, t\u0101d\u0113\u013c Kuld\u012bgas pils\u0113ta un apk\u0101rtne nepieredz\u0113ja izteiktus post\u012bjumus, k\u0101dus rada frontes l\u012bnijas tuvums. Cit\u0101di bija ar iedz\u012bvot\u0101ju skaita zaud\u0113jumu \u2013 V\u0101cu armijai pak\u0101peniski ie\u0146emot Kurzemi, to pameta un b\u0113g\u013cu gait\u0101s dev\u0101s vair\u0101k nek\u0101 400 000 cilv\u0113ku (Zari\u0146\u0161 2014, 19).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Iekarotaj\u0101s teritorij\u0101s tika izveidota v\u0101cu administrat\u012bv\u0101 un milit\u0101r\u0101 p\u0101rvalde. Administrat\u012bvi Kurzeme bija viens no p\u0101rvaldes apgabaliem, kur\u0161 iek\u013c\u0101v\u0101s Austrumu frontes virspav\u0113lnieka p\u0101rvaldes apgabal\u0101. Kurzemes apgabala p\u0101rvaldes centrs saglab\u0101j\u0101s Jelgava. Apgabals bija iedal\u012bts apri\u0146\u0137os, un Kuld\u012bga bija viens no apri\u0146\u0137u centriem, kur\u0101 darboj\u0101s apri\u0146\u0137a priek\u0161nieks ar savu person\u0101lu. Apri\u0146\u0137i s\u012bk\u0101k iedal\u012bj\u0101s iecirk\u0146os, un Kuld\u012bgas apri\u0146\u0137is ar 18\u00a0iecirk\u0146iem bija liel\u0101kais (Zari\u0146\u0161 2014, 38\u201343).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Okup\u0101cijas re\u017e\u012bms neizmain\u012bja Kuld\u012bgas relat\u012bvo statusu attiec\u012bb\u0101 pret cit\u0101m Kurzemes pils\u0113t\u0101m: Kuld\u012bga joproj\u0101m bija sava tuv\u0101k\u0101 re\u0123iona centrs, ta\u010du visa apgabala p\u0101rvalde koncentr\u0113j\u0101s Jelgav\u0101 un da\u013c\u0113ji ar\u012b Liep\u0101j\u0101. T\u0101pat k\u0101 citas Kurzemes teritorijas, Kuld\u012bga zaud\u0113ja lielu skaitu iedz\u012bvot\u0101ju. Daudzi tika iesaukti Krievijas karasp\u0113k\u0101 un krita kauj\u0101s, v\u0113l vair\u0101k \u2013 piespiedu k\u0101rt\u0101 vai br\u012bvpr\u0101t\u012bgi dev\u0101s b\u0113g\u013cu gait\u0101s uz Vidzemi un t\u0101l\u0101k uz Krieviju. No pirmskara gandr\u012bz 12\u00a0t\u016bksto\u0161iem iedz\u012bvot\u0101ju 1920.\u00a0gad\u0101 iedz\u012bvot\u0101ju skaits Kuld\u012bg\u0101 bija samazin\u0101jies vair\u0101k nek\u0101 par pusi.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Pirm\u0101 pasaules kara laik\u0101 Krievijas imp\u0113rij\u0101 norisin\u0101j\u0101s v\u0113l\u0101kajai Latvijas v\u0113sturei \u013coti noz\u012bm\u012bgi notikumi. 1917.\u00a0gada febru\u0101r\u012b Petrograd\u0101 uzliesmoja nemieri p\u0101rtikas tr\u016bkuma d\u0113\u013c. Visu \u0161o faktoru rezult\u0101t\u0101 27.\u00a0febru\u0101r\u012b cars Nikolajs II bija spiests atteikties no tro\u0146a. \u0160\u012bs Febru\u0101ra revol\u016bcijas rezult\u0101t\u0101 tika izveidota Krievijas Pagaidu vald\u012bba, kura paredz\u0113ja gada beig\u0101s r\u012bkot Viskrievijas Satversmes sapulces v\u0113l\u0113\u0161anas. T\u0101s tom\u0113r nenotika \u2013 24.\u201326.\u00a0oktobra t.\u00a0s. Oktobra apv\u0113rsuma rezult\u0101t\u0101 pie varas n\u0101ca lielinieki. \u0160is notikums radik\u0101li izmain\u012bja Krievijas politisk\u0101s v\u0113stures att\u012bst\u012bbas virzienu un lika pamatus padomju varai.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-845\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/36att_14.jpg\" alt=\"\" width=\"1504\" height=\"995\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/36att_14.jpg 1504w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/36att_14-300x198.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/36att_14-768x508.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/36att_14-18x12.jpg 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/36att_14-605x400.jpg 605w\" sizes=\"(max-width: 1504px) 100vw, 1504px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Sen\u0101kais tirgus laukums tagad\u0113j\u0101 Policijas iel\u0101 20.\u00a0gadsimta s\u0101kum\u0101. Att\u0113ls no Kuld\u012bgas novada muzeja kr\u0101juma, invent\u0101ra Nr.\u00a02536.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Kuld\u012bga Latvijas Republik\u0101 (1918\u20131940)<\/strong><\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Pirmaj\u0101 pasaules kara nosl\u0113gum\u0101, kara nov\u0101jin\u0101tas, sabruka tr\u012bs lielas imp\u0113rijas \u2013 V\u0101cijas, Austroung\u0101rijas un Krievijas mp\u0113rijas \u2013 un to biju\u0161aj\u0101s teritorij\u0101s izveidoj\u0101s virkne jaunu valstu. Krievijas imp\u0113rijas teritorij\u0101s politisk\u0101s p\u0101rmai\u0146as norit\u0113ja \u012bpa\u0161i smagi, jaun\u0101s valstis bija spiestas iesaist\u012bties asi\u0146ainos konfliktos ar bo\u013c\u0161evistisko Padomju Krieviju, kur\u0101 pa\u0161\u0101 vair\u0101kus gadus norit\u0113ja pilso\u0146u kar\u0161.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Ned\u0113\u013cu p\u0113c Pirm\u0101 pasaules kara beig\u0101m, 1918.\u00a0gada 18.\u00a0novembr\u012b, tika pasludin\u0101ta Latvijas Republika. Neatkar\u012bbas pasludin\u0101\u0161ana bija rezult\u0101ts vair\u0101kus gadus ilgu\u0161\u0101m c\u012b\u0146\u0101m par varu starp trim galvenajiem sp\u0113kiem, kuri bija ieinteres\u0113ti ieg\u016bt Latvijas teritoriju: V\u0101cijas karasp\u0113ku, Krievijas lieliniekiem un latvie\u0161u nacion\u0101lo kust\u012bbu (Ludwig, 47). Ta\u010du Krievija Latvijas neatkar\u012bbu atzina tikai 1920.\u00a0gad\u0101, kad tika parakst\u012bts R\u012bgas L\u012bgums (Ludwig, 48, 50). \u0160aj\u0101 kontekst\u0101 divus gadus p\u0113c Pirm\u0101 pasaules kara beig\u0101m Latvija c\u012bn\u012bj\u0101s Neatkar\u012bbas kar\u0101 gan pret savu austrumu kaimi\u0146u, gan v\u0101cu sp\u0113kiem. \u0160os divus gadus Latvijas teritorij\u0101 cits pret cituu karoja liels skaits da\u017e\u0101du valstu armiju un bru\u0146otu veidojumu.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">1919. gada s\u0101kum\u0101 gandr\u012bz visa Latvijas teritorija, iz\u0146emot Liep\u0101jas apkaimi, non\u0101ca bo\u013c\u0161eviku rok\u0101s un taj\u0101 tika izveidota Padomju Latvija. Tie\u0161i \u0161aj\u0101 laik\u0101 Kuld\u012bgu visvair\u0101k sk\u0101ra Neatkar\u012bbas kara c\u012b\u0146as. 1919. gada pirmajos m\u0113ne\u0161os Kuld\u012bgas pils\u0113tas un apk\u0101rtnes iedz\u012bvot\u0101ji pilna m\u0113r\u0101 bija pak\u013cauti vispirms t. s. sarkanajam jeb bo\u013c\u0161eviku teroram, p\u0113c tam \u2013 v\u0101cbaltie\u0161u realiz\u0113tajam teroram pret visiem, kurus, bie\u017ei vien nepamatoti, tur\u0113ja aizdom\u0101s par sadarb\u012bbu ar bo\u013c\u0161eviku varu. P\u0113c pils\u0113tas ie\u0146em\u0161anas da\u017eu dienu laik\u0101 landesv\u0113rs nogalin\u0101ja vair\u0101k nek\u0101 130 Kuld\u012bgas civiliedz\u012bvot\u0101ju. Proklam\u0113t\u0101s Latvijas Republikas Pagaidu vald\u012bba patv\u0113r\u0101s v\u0101cu milit\u0101ro iest\u0101\u017eu kontrol\u0113taj\u0101 Liep\u0101j\u0101. L\u012bdz j\u016bnijam v\u0101cu armija pak\u0101peniski bija atguvusi Kurzemi un 1919. gada maija beig\u0101s ie\u0146\u0113ma R\u012bgu. J\u016blij\u0101 tika izveidota Latvijas armija. T\u0101 iesaist\u012bj\u0101s c\u012b\u0146\u0101s pret Sarkano armiju, bet 1919. gada nogal\u0113 sak\u0101va Rietumkrievijas br\u012bvpr\u0101t\u012bgo armiju. 1920. gada s\u0101kum\u0101 tika atbr\u012bvota ar\u012b l\u012bdz tam Sarkan\u0101s armijas rok\u0101s eso\u0161\u0101s Latgales teritorijas liel\u0101k\u0101 da\u013ca. Visu \u0161o sare\u017e\u0123\u012bto procesu rezult\u0101t\u0101 liel\u0101k\u0101 da\u013ca Latvijas teritorijas bija beidzot nok\u013cuvusi Pagaidu vald\u012bbas kontrol\u0113 (J\u0113kabsons, 2020). 1919. gada 21. novembr\u012b Kuld\u012bga tika atbr\u012bvota piln\u012bb\u0101, un no \u0161\u012b laika pils\u0113t\u0101 stabili vald\u012bja Latvijas varas iest\u0101des.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-846\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/38att_Sadraudzigas-biedribas-apkartne-20gs-20-30g-KNM5224.jpg\" alt=\"\" width=\"1611\" height=\"1049\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/38att_Sadraudzigas-biedribas-apkartne-20gs-20-30g-KNM5224.jpg 1611w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/38att_Sadraudzigas-biedribas-apkartne-20gs-20-30g-KNM5224-300x195.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/38att_Sadraudzigas-biedribas-apkartne-20gs-20-30g-KNM5224-768x500.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/38att_Sadraudzigas-biedribas-apkartne-20gs-20-30g-KNM5224-1536x1000.jpg 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/38att_Sadraudzigas-biedribas-apkartne-20gs-20-30g-KNM5224-18x12.jpg 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/38att_Sadraudzigas-biedribas-apkartne-20gs-20-30g-KNM5224-614x400.jpg 614w\" sizes=\"(max-width: 1611px) 100vw, 1611px\" \/><\/p>\n<p><em>1908. gad\u0101 uzceltais Sadraudz\u012bg\u0101s biedr\u012bbas nams Rai\u0146a iel\u0101 21, A. Vanaga foto, 20. gadsimta divdesmitie gadi. Att\u0113ls no Kuld\u012bgas novada muzeja kr\u0101juma, invent\u0101ra Nr. 5524.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Sekojo\u0161ais laikaposms beidzot pav\u0113ra iesp\u0113ju latvie\u0161u identit\u0101tes izpausmei. \u0160aj\u0101 Baltijas zem\u0113 gan kult\u016bras, gan ekonomikas jom\u0101 bija beigusies sve\u0161u sp\u0113ku vald\u012b\u0161ana. Latvie\u0161i vairs nebija spiesti run\u0101t okupantu valod\u0101 (sal. Ludwig, 71). Latvie\u0161u sabiedr\u012bbai, kuras kult\u016bra gadsimtiem ilgi bija tikusi apspiesta, t\u0101s bija lielas p\u0101rmai\u0146as. Tikai p\u0113c milit\u0101ro c\u012b\u0146u beig\u0101m bija iesp\u0113jams piev\u0113rsties jaundibin\u0101t\u0101s valsts politisk\u0101s iek\u0101rtas pamatprincipu izstr\u0101d\u0101\u0161anai. To veica 1920.\u00a0gada 17.\u201318.\u00a0apr\u012b\u013ca v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s iev\u0113l\u0113t\u0101 Satversmes sapulce. Taj\u0101 tika iev\u0113l\u0113ti 152\u00a0deput\u0101ti no 16\u00a0da\u017e\u0101d\u0101m partij\u0101m, un sapulce darboj\u0101s l\u012bdz 1922.\u00a0gada 7.\u00a0novembrim. Satversmes sapulce izstr\u0101d\u0101ja Latvijas Satversmi un ar\u012b vair\u0101kus citus svar\u012bgus likumus: atc\u0113la mui\u017enieku privil\u0113\u0123ijas; izstr\u0101d\u0101ja agr\u0101r\u0101s reformas principus; apstiprin\u0101ja valstiskos simbolus \u2013 karogu un \u0123erboni; izstr\u0101d\u0101ja valsts iedal\u012bjumu apri\u0146\u0137os, k\u0101 ar\u012b soci\u0101los un izgl\u012bt\u012bbas jaut\u0101jumus skaro\u0161us likumus. L\u012bdz ar Satversmes sapulci Latvija tika izveidota par parlament\u0101ru demokr\u0101tiju.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">L\u012bdz pat 1921.\u00a0gada s\u0101kumam Kuld\u012bgas iedz\u012bvot\u0101ji un p\u0101rvalde dz\u012bvoja un darboj\u0101s kara un p\u0113ckara apst\u0101k\u013cos, cita starp\u0101 c\u012bnoties ar p\u0101rtikas tr\u016bkumu un cit\u0101m ilgsto\u0161\u0101 kara izrais\u012btaj\u0101m soci\u0101laj\u0101m sek\u0101m. Pirmajos p\u0113ckara gados pils\u0113t\u0101m nebija l\u012bdzek\u013cu pat pa\u0161u kritisk\u0101ko probl\u0113mu risin\u0101\u0161anai. 1921.\u00a0gada febru\u0101r\u012b Kuld\u012bga sa\u0146\u0113ma vald\u012bbas aizdevumu, kuru izlietoja p\u0101rtikas pre\u010du ieg\u0101dei \u2013 \u0161is fakts apliecina smago situ\u0101ciju pils\u0113t\u0101 pirmajos Latvijas Republikas neatkar\u012bbas gados.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">P\u0113c tam, kad bija p\u0101rvar\u0113ts ilgsto\u0161\u0101 kara izrais\u012btais posts, turpm\u0101kie gadi Latvijas Republikas pils\u0113tas status\u0101 Kuld\u012bgai bija stabilit\u0101tes un mier\u012bgas att\u012bst\u012bbas laiks. Iedz\u012bvot\u0101ju skaits Kuld\u012bg\u0101 p\u0113c tra\u0123iskajiem Pirm\u0101 pasaules kar\u0101 un Neatkar\u012bbas kar\u0101 piedz\u012bvotajiem cilv\u0113ku zaud\u0113jumiem pak\u0101peniski atkal pieauga. 1925.\u00a0gad\u0101 iedz\u012bvot\u0101ju skaits Kuld\u012bg\u0101 jau bija tuvu septi\u0146iem t\u016bksto\u0161iem iedz\u012bvot\u0101ju, un ar neliel\u0101m sv\u0101rst\u012bb\u0101m t\u0101ds tas saglab\u0101j\u0101s l\u012bdz pat Otrajam pasaules karam.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">20. gadsimta 20. gadu vid\u016b Kuld\u012bga joproj\u0101m bija teju izol\u0113ta no p\u0101r\u0113j\u0101m Latvijas apdz\u012bvot\u0101m viet\u0101m slikto zemesce\u013cu un dzelzce\u013ca neesam\u012bbas d\u0113\u013c. 1926. gad\u0101 tika atrisin\u0101ta steidzam\u0101k\u0101 probl\u0113ma \u2013 atjaunoti Pirm\u0101 pasaules kara laik\u0101 uzspridzin\u0101tie divi tilta p\u0101r Ventu laidumi \u2013 kas ir viens piem\u0113rs p\u0101rsteidzo\u0161i nelielajiem pils\u0113tai nodar\u012btajiem fiziskajiem kait\u0113jumiem \u2013, kurus aizst\u0101jo\u0161\u0101s pagaidu koka konstrukcijas jau bija nolietoju\u0161\u0101s un k\u013cuvu\u0161as nedro\u0161as (Krasti\u0146\u0161 2013, 215). N\u0101kamais solis \u0113rt\u0101kas pre\u010du un pasa\u017eieru satiksmes\u00a0 nodro\u0161in\u0101\u0161anai ar Kuld\u012bgu bija laba ce\u013ca izb\u016bve uz Skrundu, kas bija viena no tuv\u0101kaj\u0101m dzelzce\u013ca stacij\u0101m. Lielce\u013c\u0161 tika atkl\u0101ts 1936. gad\u0101. P\u0113c da\u017e\u0101du dzelzce\u013ca b\u016bves pl\u0101nu izskat\u012b\u0161anas, 1935. gad\u0101 tika atkl\u0101ts Liep\u0101jas\u2013Alsungas dzelzce\u013ca posms. Atsevi\u0161\u0137s slie\u017eu atzars tika izb\u016bv\u0113ts uz fabriku \u201cVulk\u0101ns\u201d (Krasti\u0146\u0161 2013, 227\u2013229). Dzelzce\u013ca satiksmes izveido\u0161ana uz Kuld\u012bgu b\u016btiski atviegloja iedz\u012bvot\u0101ju un \u012bpa\u0161i jau pre\u010du transportu uz Kuld\u012bgu un no t\u0101s, nodro\u0161inot stabilu iesp\u0113ju visos gadalaikos nok\u013c\u016bt Kuld\u012bg\u0101. Iev\u0113rojami palielin\u0101j\u0101s ievesto pre\u010du pieejam\u012bba Kuld\u012bg\u0101 un t\u0101s apk\u0101rtn\u0113, samazin\u0101j\u0101s \u0161o pre\u010du cenas. Apk\u0101rtnes zemniekiem bija daudz viegl\u0101k nog\u0101d\u0101t savu produkciju pils\u0113t\u0101. Nesal\u012bdzin\u0101mi samazin\u0101j\u0101s Kuld\u012bg\u0101 ra\u017eoto pre\u010du transport\u0113\u0161anas izmaksas.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">1924. gada j\u016bnij\u0101 Latvijas Republikas Saeima pie\u0146\u0113ma likumu par Latvijas teritorijas iedal\u012b\u0161anu apri\u0146\u0137os, izveidojot Latvij\u0101 19 apri\u0146\u0137us, kuru sast\u0101v\u0101 savuk\u0101rt bija maz\u0101kas teritori\u0101las vien\u012bbas \u2013 pagasti. Pils\u0113tas pa\u0161as par sevi veidoja atsevi\u0161\u0137as administrat\u012bvas, no pagastiem no\u0161\u0137irtas administrat\u012bvas vien\u012bbas. Ar\u012b p\u0113c \u0161\u012b dal\u012bjuma Kuld\u012bgas pils\u0113ta joproj\u0101m, t\u0101pat k\u0101 pirms Pirm\u0101 pasaules kara, saglab\u0101ja savu tuv\u0101k\u0101s apk\u0101rtnes centra statusu. Pagastu skaits laika gait\u0101 nedaudz main\u012bj\u0101s. 1935. gad\u0101 Kuld\u012bgas apri\u0146\u0137\u012b bija 20 pagastu: Cieceres, Gai\u0137u, Ivandes, Kabiles, Kuld\u012bgas, Kurm\u0101les, Kurs\u012b\u0161u, Lutri\u0146u, Padures, Pamp\u0101\u013cu, Planicas, Ra\u0146\u0137u, Rendas, Saldus, S\u0101ti\u0146u, Skrundas, Sn\u0113peles, Turlavas, V\u0101rmes, Zv\u0101rdes (Salnais 1935, 325).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">1924. gadsimta 30. gados valsts ekonomika uzplauka un bija sal\u012bdzin\u0101ma ar Zviedrijas Karalistes tautsaimniec\u012bbu (Ludwig, 93). Demogr\u0101fiskaj\u0101 zi\u0146\u0101 latvie\u0161u pilso\u0146u \u012bpatsvars pieauga, bet v\u0101cu un krievu, kuri tradicion\u0101li bija veidoju\u0161i lielu iedz\u012bvot\u0101ju \u012bpatsvaru, iev\u0113rojami krit\u0101s (sal. Ludwig, 80). Parlament\u0101r\u0101s demokr\u0101tijas posmu Latvij\u0101 p\u0101rtrauca K\u0101r\u013ca Ulma\u0146a organiz\u0113tais valsts apv\u0113rsums 1934. gada nakt\u012b no 15. uz 16. maiju. Tika atlaista Saeima, likvid\u0113tas visas politisk\u0101s partijas, arest\u0113ti citu partiju deput\u0101ti un sl\u0113gta virkne preses izdevumu. Faktiski par vienpersonisku valsts vad\u012bt\u0101ju k\u013cuva Ministru prezidents K\u0101rlis Ulmanis. Autorit\u0101ra re\u017e\u012bma n\u0101k\u0161ana pie varas nebija nekas unik\u0101ls un tikai Latvijai rakstur\u012bgs. Jau kop\u0161 20. gadu otr\u0101s puses un \u012bpa\u0161i 30. gados daudz\u0101s Centr\u0101leiropas un Austrumeiropas valst\u012bs, tai skait\u0101 ar\u012b Baltijas valst\u012bs, autorit\u0101rs valsts p\u0101rvaldes modelis pak\u0101peniski ieguva aizvien liel\u0101ku popularit\u0101ti un pie varas daudzviet n\u0101ca vair\u0101k vai maz\u0101k autorit\u0101ri re\u017e\u012bmi.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kuld\u012bg\u0101 1930.\u00a0gad\u0101 bija 868\u00a0\u0113kas, no kur\u0101m vair\u0101k k\u0101 puse \u2013 487 \u2013 bija m\u016bra nami (Krasti\u0146\u0161 2013, 54). \u00a0\u00a0Pils\u0113t\u0101 rit\u0113ja akt\u012bva saimniecisk\u0101 un kult\u016bras dz\u012bve. 1936.\u00a0gad\u0101 pils\u0113t\u0101 darboj\u0101s gandr\u012bz 370\u00a0da\u017e\u0101das liel\u0101kas un maz\u0101kas tirdzniec\u012bbas un pakalpojumu iest\u0101des.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-847\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/37att_KNM-4559.jpeg\" alt=\"\" width=\"1308\" height=\"1001\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/37att_KNM-4559.jpeg 1308w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/37att_KNM-4559-300x230.jpeg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/37att_KNM-4559-768x588.jpeg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/37att_KNM-4559-16x12.jpeg 16w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/37att_KNM-4559-523x400.jpeg 523w\" sizes=\"(max-width: 1308px) 100vw, 1308px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>M\u016bra tilts p\u0101r Ventu Kuld\u012bg\u0101 p\u0113c uzspridzin\u0101\u0161anas 1915.\u00a0gad\u0101. Att\u0113ls no Kuld\u012bgas novada muzeja kr\u0101juma, invent\u0101ra Nr\u00a08269.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">1930. gadu otraj\u0101 pus\u0113, K. Ulma\u0146a re\u017e\u012bma laik\u0101, vis\u0101 Latvij\u0101 notika akt\u012bva sabiedrisko \u0113ku celtniec\u012bba un pils\u0113tu publisko telpu labiek\u0101rto\u0161ana, ar\u012b Kuld\u012bg\u0101. Pilset\u0101 tika uzceltas vair\u0101kas jaunas m\u016bra publiska pielietojuma \u0113kas, kuras redzamas v\u0113l \u0161odien.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Pieminek\u013cu aizsardz\u012bbas kontekst\u0101 \u0161is periods iez\u012bm\u0113 apzin\u0101tas mantojuma aizsardz\u012bbas aizs\u0101kumus Latvij\u0101. 1922.\u00a0gad\u0101 tika dibin\u0101ta Senatnes p\u0113t\u012bt\u0101ju biedr\u012bba. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 gad\u0101 tika izdoti pirmie noteikumi attiec\u012bb\u0101 uz pieminek\u013cu aizsardz\u012bbu \u201cNoteikumi par b\u016bvniec\u012bbas un b\u016bvtehnikas lietu p\u0101rzin\u0101\u0161anu\u201d (Melluma 2015, 174). Gadu v\u0113l\u0101k tika dibin\u0101ta Pieminek\u013cu valde un pie\u0146emts pirmais Likums \u201cPar pieminek\u013cu aizsardz\u012bbu\u201d (Dambis 2018, 14). T\u0101 rezult\u0101t\u0101 veidoj\u0101s pirmais nacion\u0101lais kult\u016bras mantojuma objektu saraksts \u2013 1924.\u00a0gad\u0101 \u0161aj\u0101 kategorij\u0101 tika iek\u013cauti pirmie tr\u012bs aizsarg\u0101jamie mantojuma objekti (turpat). 20\u00a0gadu laik\u0101 kop\u0161 regul\u0113tas pieminek\u013cu aizsardz\u012bbas sist\u0113mas izveides pieminek\u013cu sarakst\u0101 tika iek\u013cauti vair\u0101k nek\u0101 200\u00a0arhitekt\u016bras objekti (turpat). Vienlaikus papla\u0161in\u0101j\u0101s ar mantojumu un t\u0101 atjauno\u0161anu saist\u012bt\u0101 diskusija. 1932.\u00a0 gad\u0101 public\u0113tajos \u201cNoteikumos par Pieminek\u013cu aizsardz\u012bbu\u201d min\u0113ts pla\u0161s arheolo\u0123isko, etnogr\u0101fisko, arhitekt\u016bras, m\u0101kslas un kult\u016brv\u0113stures pieminek\u013cu kl\u0101sts (Melluma 2015, 176).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Atspogu\u013cojot valsts l\u012bmen\u012b v\u0113rojam\u0101s tendences, 20. gadsimta s\u0101kum\u0101 mantojuma aizsardz\u012bbai tika velt\u012bta arvien liel\u0101ka uzman\u012bba ar\u012b Kuld\u012bg\u0101. Krievijas imp\u0113rijas laik\u0101 atjauno\u0161anas darbi bija veikti vien\u012bgi tur, kur tas bija absol\u016bti nepiecie\u0161ams, un par tiem nav saglab\u0101jies daudz liec\u012bbu; savuk\u0101rt 1922. gad\u0101 Kuld\u012bgas Pils\u0113tas dome izdeva noteikumus, kas aizliedza vand\u0101lisma aktus attiec\u012bb\u0101 pret \u201cpag\u0101tnes paliek\u0101m\u201d, l\u012bdz ar to piev\u0113r\u0161ot papildu uzman\u012bbu mantojuma \u0113k\u0101m un veicinot apzi\u0146u par to noz\u012bm\u012bgumu m\u016bsdienu sabiedr\u012bbai (Melluma 2015, 175). Mantojuma aizsardz\u012bbas institucionaliz\u0101cija laika gait\u0101 ir rad\u012bjusi tiesisko meh\u0101nismu kopumu nomin\u0113t\u0101s mantojuma vietas mantojuma v\u0113rt\u012bbu aizsardz\u012bbai. \u0160obr\u012bd tiek uzskat\u012bts, ka vec\u0101kais Kuld\u012bgas pils\u0113tas att\u012bst\u012bbas pl\u0101ns ir tapis 1928. gad\u0101 (Melluma 2015, 121).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Kuld\u012bga Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101 (1940\u20131945)<\/strong><\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">No 20.\u00a0gadsimta s\u0101kuma pils\u0113ta galvenok\u0101rt izplet\u0101s \u0101rpus nomin\u0113t\u0101s mantojuma vietas robe\u017e\u0101m. Tom\u0113r pasaules karu rezult\u0101t\u0101 b\u016bvdarbi da\u017eviet bija nepiecie\u0161ami ar\u012b nomin\u0113t\u0101s teritorijas robe\u017e\u0101s. Liel\u0101kie zaud\u0113jumi \u0113ku fondam tika nodar\u012bti Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101, kad uzlidojumos tika da\u013c\u0113ji izn\u012bcin\u0101ts ebreju kvart\u0101ls, kas bija izvietojies ap 1905.\u00a0gada ielu. \u0160aj\u0101 teritorij\u0101 m\u016bsdien\u0101s ir ier\u012bkots publisks parks.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\u00a0Latvijas likteni Otraj\u0101 pasaules kar\u0101 noteica starp V\u0101ciju un PSRS 1939.\u00a0gada 23.\u00a0august\u0101 parakst\u012btais Neuzbruk\u0161anas l\u012bgums, kur\u0161 v\u0113stur\u0113 k\u013cuvis paz\u012bstams ar nosaukumu Molotova\u2013R\u012bbentropa pakts jeb Hitlera\u2013Sta\u013cina pakts. L\u012bgums garant\u0113ja PSRS neitralit\u0101ti gad\u012bjum\u0101, ja V\u0101cija uzbruktu Polijai vai Sabiedrotaj\u0101m valst\u012bm, bet t\u0101 slepenais pielikums sadal\u012bja Eiropu ietekmes zon\u0101s, atst\u0101jot Baltijas valstis PSRS ietekmes sf\u0113r\u0101. 1939.\u00a0gada septembr\u012b PSRS piepras\u012bja trim Baltijas valst\u012bm un Somijai parakst\u012bt ar PSRS savstarp\u0113j\u0101s pal\u012bdz\u012bbas l\u012bgumus, kuri citu noteikumu starp\u0101 paredz\u0113ja ar\u012b at\u013caut ievest \u0161aj\u0101s valst\u012bs lielu skaitu PSRS karav\u012bru. Latvija bija spiesta l\u012bgumu parakst\u012bt 5.\u00a0oktobr\u012b, un Latvijas teritorij\u0101 tika ievesti vismaz 25\u00a0t\u016bksto\u0161i padomju Krievijas karav\u012bru (Kli\u0161\u0101ns 2018, 297). 1940.\u00a0gada vasar\u0101 PSRS turpin\u0101ja spiedienu pret Baltijas valst\u012bm un iesniedza Latvijas vald\u012bbai ultimat\u012bvu pras\u012bbu atk\u0101pties, izveidot jaunu vald\u012bbu ar PSRS puses nor\u0101d\u012bt\u0101m person\u0101m un ielaist Latvij\u0101 neierobe\u017eotu apjomu padomju karasp\u0113ka. Sarkan\u0101 armija da\u017e\u0101s dien\u0101s okup\u0113ja visu Latvijas teritoriju un tika izveidota okup\u0101cijas varas iecelta marione\u0161u vald\u012bba A.\u00a0Kirhen\u0161teina vad\u012bb\u0101. Okup\u0101cijas laik\u0101 notika pla\u0161as represijas, tai skait\u0101 vair\u0101k k\u0101 15\u00a0400 Latvijas civiliedz\u012bvot\u0101ju arests 1941.\u00a0gada nakt\u012b no 13.\u00a0uz 14.\u00a0j\u016bniju un deport\u0101cija uz att\u0101liem PSRS re\u0123ioniem, galvenok\u0101rt Sib\u012briju.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Padomju okup\u0101ciju Latvij\u0101 p\u0101rtrauca v\u0101cu karasp\u0113ka ien\u0101k\u0161ana. Laik\u0101 no 22.\u00a0j\u016bnija l\u012bdz 8.\u00a0j\u016blijam nacistisk\u0101s V\u0101cijas sp\u0113ki pak\u0101peniski iekaroja visu Latvijas teritoriju. V\u0101cu iekaroto teritoriju p\u0101rvaldei tika izveidots Ostlandes Reihskomisari\u0101ts \u2013 civila un milit\u0101ra p\u0101rvaldes strukt\u016bra, kur\u0101 ietilpa visas tr\u012bs Baltijas valstis un da\u013ca Baltkrievijas. Latvija veidoja vienu no \u0161\u012bs teritorijas \u0123ener\u0101lapgabaliem, to p\u0101rvald\u012bja viet\u0113j\u0101 Zemes pa\u0161p\u0101rvalde v\u0101cu \u0123ener\u0101lkomis\u0101ra pak\u013caut\u012bb\u0101. V\u0101cu okup\u0101cijas laiku raksturoja represijas, holokausts, k\u0101 ar\u012b ap 110\u00a0t\u016bksto\u0161u Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju mobiliz\u0101cija dienestam da\u017e\u0101d\u0101s milit\u0101r\u0101s strukt\u016br\u0101s: le\u0123ion\u0101, policijas bataljonos, gaisa sp\u0113ku izpal\u012bgu dienest\u0101 u. c.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">1944. gada j\u016blij\u0101 ats\u0101k\u0101s Sarkan\u0101s armijas uzbrukumi Latvijas teritorijai, un l\u012bdz oktobrim liel\u0101k\u0101 da\u013ca Latvijas teritorijas bija atkal non\u0101kusi padomju sp\u0113ku rok\u0101s. Iz\u0146\u0113mums bija Kurzeme, kuras teritorij\u0101 v\u0101cu karasp\u0113ks (t\u0101 skait\u0101 ar\u012b vair\u0101kas latvie\u0161u vien\u012bbas) ielenkum\u0101 notur\u0113j\u0101s l\u012bdz pat kara beig\u0101m un V\u0101cijas kapitul\u0101cijai 1945. gada 8. maij\u0101. C\u012b\u0146as Kurzem\u0113 p\u0113c kara beig\u0101m turpin\u0101j\u0101s partiz\u0101nu kara form\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">P\u0113c Otr\u0101 pasaules kara Baltijas valstis palika t\u0101s okup\u0113ju\u0161\u0101s PSRS sast\u0101v\u0101. Kara p\u0113d\u0113jos gados, Sarkan\u0101s armijas uzbrukumam tuvojoties, ap 170\u00a0000 vai pat vair\u0101k Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju bija devu\u0161ies b\u0113g\u013cu gait\u0101s uz Zviedriju un V\u0101ciju, no kurienes p\u0113c kara izce\u013coja uz dz\u012bvi da\u017e\u0101d\u0101s Rietumeiropas valst\u012bs, ASV, Kan\u0101d\u0101, Austr\u0101lij\u0101 un Dienvidamerik\u0101, izveidojot organiz\u0113tu latvie\u0161u diasporu. \u0160os latvie\u0161us ierasts apz\u012bm\u0113t ar nosaukumu trimdas latvie\u0161i. \u0100rzem\u0113s turpin\u0101ja darboties ar\u012b da\u013ca Latvijas Republikas diplom\u0101tisk\u0101 dienesta.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kuld\u012bgas iedz\u012bvot\u0101jus piln\u0101 m\u0113r\u0101 sk\u0101ra abu Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101 Latviju okup\u0113ju\u0161o re\u017e\u012bmu \u012bstenot\u0101s represijas. Padomju re\u017e\u012bms uzs\u0101ka v\u0113rsties pret Latvijas Republikas politisko, milit\u0101ro, saimniecisko un intelektu\u0101lo eliti, k\u0101 ar\u012b pret visiem demokr\u0101tiskas valsts iek\u0101rtas atbalst\u012bt\u0101jiem faktiski\u00a0 jau uzreiz p\u0113c Latvijas okup\u0101cijas 1940.\u00a0gada j\u016bnij\u0101. S\u0101kotn\u0113ji amatpersonas vienk\u0101r\u0161i atbr\u012bvoja no amatiem, ta\u010du no 1940.\u00a0gada rudens aizvien pieauga aresti. Represij\u0101m pak\u013cauto personu krit\u0113riji bija neskaidri, arest\u0113t un izvirz\u012bt aps\u016bdz\u012bbas par pretdarb\u012bbu padomju re\u017e\u012bmam var\u0113ja praktiski jebkuru, kur\u0161 Latvijas Republikas laik\u0101 bija ie\u0146\u0113mis k\u0101du amatu k\u0101d\u0101 valsts iest\u0101d\u0113 vai darbojies k\u0101d\u0101 sabiedrisk\u0101 organiz\u0101cij\u0101 (V\u012bksne 2013, 397). Represijas sasniedza savu kulmin\u0101ciju 1941.\u00a0gada 14.\u00a0j\u016bnija masu deport\u0101cij\u0101s.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Padomju re\u017e\u012bma \u012bstenotaj\u0101s deport\u0101cij\u0101s 1941.\u00a0gada nakt\u012b no 13.\u00a0uz 14.\u00a0j\u016bniju no Kuld\u012bgas pils\u0113tas un apri\u0146\u0137a tika aizvesti 623\u00a0cilv\u0113ki. Ne visiem \u0161iem izs\u016bt\u012btajiem ir zin\u0101ms vi\u0146u t\u0101l\u0101kais liktenis, ta\u010du no zin\u0101majiem liel\u0101k\u0101 da\u013ca tika nometin\u0101ta Sib\u012brij\u0101, Krasnojarskas novada da\u017e\u0101dos rajonos. Neliela da\u013ca no nometin\u0101juma tika atbr\u012bvoti jau 1947.\u00a0gad\u0101, bet liel\u0101k\u0101 da\u013ca tikai laika posm\u0101 no 1954.\u00a0l\u012bdz 1958.\u00a0gadam, respekt\u012bvi, p\u0113c Sta\u013cina n\u0101ves, kad padomju re\u017e\u012bms kopum\u0101 k\u013cuva maz\u0101k repres\u012bvs. Da\u013ca mira izs\u016bt\u012bjum\u0101. Aizvesto vid\u016b bija abu dzimumu un visda\u017e\u0101d\u0101ko vecumu cilv\u0113ki, tostarp b\u0113rni un gados veci cilv\u0113ki.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">N\u0101kamais represiju vilnis kuld\u012bdzniekus sk\u0101ra, pils\u0113t\u0101 ien\u0101kot nacistisk\u0101s V\u0101cijas okup\u0101cijas sp\u0113kiem 1941.\u00a0gada 1.\u00a0j\u016blij\u0101. Jaun\u0101 vara izr\u0113\u0137in\u0101j\u0101s ar visiem, kurus tur\u0113ja aizdom\u0101s par sadarbo\u0161anos ar padomju varu. Apcietin\u0101tie bie\u017ei vien tika uzreiz no\u0161auti bez jebk\u0101das tiesas. Apcietin\u0101ja ar\u012b, piem\u0113ram, uz PSRS aizb\u0113gu\u0161o padomju akt\u012bvistu \u0123imenes locek\u013cus.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">T\u0101pat k\u0101 citur nacistisk\u0101s V\u0101cijas kontrol\u0113taj\u0101s teritorij\u0101s, ar\u012b Kuld\u012bg\u0101 un t\u0101s apk\u0101rtn\u0113 notika ebreju izn\u012bcin\u0101\u0161ana jeb holokausts. Kuld\u012bg\u0101 pirms kara dz\u012bvoja 646 ebreji jeb ap 9% no visiem pils\u0113tas iedz\u012bvot\u0101jiem. V\u0113l 329 ebreji dz\u012bvoja Sald\u016b, maz\u0101ks skaits pagastos. Kara s\u0101kum\u0101 no pils\u0113tas aizbrauku\u0161i bija tikai aptuveni viena desmit\u0101 da\u013ca ebreju. Ebreju apcietin\u0101\u0161ana s\u0101k\u0101s jau 1941. gada j\u016blij\u0101 un j\u016blija beig\u0101s\u2013augusta s\u0101kum\u0101 p\u0113c v\u0101cu iest\u0101\u017eu nor\u0101d\u012bjuma visus ieslodz\u012btos ebrejus pak\u0101peniski izveda uz vair\u0101k\u0101m no\u0161au\u0161anas viet\u0101m Kuld\u012bgas apk\u0101rtnes me\u017eos un noslepkavoja. Ar\u012b Saldus ebrejus noslepkavoja visticam\u0101k j\u016blija beig\u0101s. Kopum\u0101 Kuld\u012bgas apri\u0146\u0137\u012b tika nogalin\u0101ti ap 1000 ebreju (Urt\u0101ns,2006, 118\u2013136).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Padomju Kuld\u012bga (1945\u20131990)<\/strong><\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Latvija (t\u0101pat k\u0101 ar\u012b Lietuva un Igaunija) Otr\u0101 pasaules kara rezult\u0101t\u0101 tika prettiesiski, milit\u0101ras okup\u0101cijas un falsific\u0113tu v\u0113l\u0113\u0161anu rezult\u0101t\u0101 inkorpor\u0113ta Padomju Savien\u012bb\u0101, k\u013c\u016bstot par Latvijas Padomju Soci\u0101listisko Republiku. Form\u0101li Latvijas PSR bija suver\u0113na republika, ta\u010du faktiski t\u0101 bija piln\u012bg\u0101 Padomju Savien\u012bbas kontrol\u0113 un Latvij\u0101 tika izveidotas Padomju Savien\u012bbas piln\u012bb\u0101 kontrol\u0113tas varas strukt\u016bras. Vairums Rietumu demokr\u0101tisko valstu ar ASV priek\u0161gal\u0101 neatzina Baltijas valstu inkorpor\u0101cijas PSRS likum\u012bbu un de jure turpin\u0101ja atz\u012bt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas demokr\u0101tisk\u0101s republikas par past\u0101vo\u0161\u0101m, t\u0101d\u0113\u013c Baltijas valstis okup\u0101cijas period\u0101 turpin\u0101ja juridiski past\u0101v\u0113t. Uz \u0161\u012b pamata l\u012bdz pat Latvijas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anai ASV un Lielbrit\u0101nij\u0101 turpin\u0101ja darboties Latvijas s\u016btniec\u012bbas. Ar\u012b trimdas latvie\u0161i sav\u0101s m\u012btnes zem\u0113s vis\u0101 pasaul\u0113 akt\u012bvi iest\u0101j\u0101s par Baltijas valstu neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu un ties\u012bb\u0101m baltie\u0161iem pa\u0161iem izlemt savu politisko iek\u0101rtu.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Latvijas teritorija vair\u0101k nek\u0101 piecdesmit gadus bija da\u013ca no Padomju Savien\u012bbas un jau uzreiz p\u0113c kara beig\u0101m tika pak\u013cauta sovetiz\u0101cijai \u2013 iesp\u0113jami piln\u012bgai integr\u0113\u0161anai PSRS politiskaj\u0101, kultur\u0101laj\u0101, administrat\u012bvaj\u0101 un saimnieciskaj\u0101 sist\u0113m\u0101. Sovetiz\u0101cija tika pan\u0101kta ar da\u017e\u0101du instrumentu pal\u012bdz\u012bbu, tai skait\u0101 ideolo\u0123iskiem un propagandas, ta\u010du galvenais l\u012bdzeklis sovetiz\u0101cijas pan\u0101k\u0161anai bija terors un draudi (sk. Bleiere 2013), \u2013 \u012bpa\u0161i izteikti represijas pret eso\u0161iem vai potenci\u0101liem re\u017e\u012bma pretiniekiem tika \u012bstenotas l\u012bdz PSRS l\u012bdera Josifa Sta\u013cina n\u0101vei 1953.\u00a0gad\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Padomju okup\u0101cijas laik\u0101 piln\u012bb\u0101 tika izmain\u012bts Latvijas teritorijas administrat\u012bvais iedal\u012bjums, pak\u013caujot to centraliz\u0113tas tautsaimniec\u012bbas pl\u0101no\u0161anas un vad\u012b\u0161anas interes\u0113m. 1950.\u00a0gad\u0101 Latvij\u0101 tika likvid\u0113ti l\u012bdz tam eso\u0161ie apri\u0146\u0137i un pagasti un izveidoti kopum\u0101 58\u00a0rajoni. Kuld\u012bga joproj\u0101m saglab\u0101ja savu apgabala centra statusu, k\u013c\u016bstot par Kuld\u012bgas rajona centru. Kuld\u012bgas rajons gan bija teritori\u0101li maz\u0101ks nek\u0101 pirms tam biju\u0161ais apri\u0146\u0137is, jo no t\u0101 tika nodal\u012bti Saldus un Skrundas rajoni. 20.\u00a0gadsimta 50.\u00a0gados un 60.\u00a0gadu s\u0101kum\u0101 rajonu robe\u017eas v\u0113l vair\u0101kk\u0101rt tika main\u012btas, apvienojot vair\u0101kus rajonus. 1956.\u00a0gad\u0101 Kuld\u012bgas rajonam tika pievienota da\u013ca no Alsungas rajona, bet 1959.\u00a0gad\u0101 \u2013 ar\u012b da\u013ca no Skrundas rajona. Rajoni s\u012bk\u0101k dal\u012bj\u0101s ciemos. Kuld\u012bgas rajon\u0101 p\u0113c rajonu robe\u017eu nostiprin\u0101\u0161an\u0101s bija piecpadsmit ciemi.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-848\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/39att_53.jpg\" alt=\"\" width=\"886\" height=\"784\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/39att_53.jpg 886w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/39att_53-300x265.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/39att_53-768x680.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/39att_53-14x12.jpg 14w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/39att_53-452x400.jpg 452w\" sizes=\"(max-width: 886px) 100vw, 886px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>Pils\u0113tas laukums un Liep\u0101jas iela skat\u0101 no Policijas tor\u0146a Liep\u0101jas iel\u0101 26, 1978. Kuld\u012bgas novada pa\u0161vald\u012bbas B\u016bvvaldes arh\u012bva foto.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Padomju laik\u0101 Kuld\u012bga ne vien iek\u013c\u0101v\u0101s jaunaj\u0101s administrat\u012bvaj\u0101s attiec\u012bb\u0101s, bet ieguva ar\u012b padomju pils\u0113tai rakstur\u012bgus vizu\u0101los vaibstus un nosaukumus. Daudz\u0101m pils\u0113tas iel\u0101m jau 20.\u00a0gadsimta 40.\u00a0gadu nogal\u0113 tika nomain\u012bti nosaukumi, izv\u0113loties okup\u0101cijas re\u017e\u012bma ideolo\u0123ijai atbilsto\u0161us. Ar v\u0113rienu notika re\u017e\u012bma slavin\u0101t\u0101s \u201cgai\u0161\u0101s n\u0101kotnes\u201d ievie\u0161ana ar\u012b pils\u0113tas arhitekt\u016br\u0101. Tipiski padomju laika modern\u0101s arhitekt\u016bras paraugi redzami, piem\u0113ram, Kuld\u012bgas pils\u0113tas laukuma mal\u0101s, kas atrodas \u0101rpus nomin\u0113t\u0101s mantojuma vietas robe\u017e\u0101m. Padomju laika apb\u016bvei, t\u0101pat k\u0101 visam padomju saimnieko\u0161anas un p\u0101rvald\u012bbas stilam, kopum\u0101 bija rakstur\u012bga ner\u0113\u0137in\u0101\u0161an\u0101s ar v\u0113sturiskaj\u0101m apb\u016bves trad\u012bcij\u0101m, \u0113ku vizu\u0101lo ieder\u012bbu ainav\u0101 vai eso\u0161\u0101s apb\u016bves m\u0113rogiem. Tom\u0113r padomju pieeja mantojuma saglab\u0101\u0161anai par laimi nenodar\u012bja kait\u0113jumu Kuld\u012bg\u0101 atrodamajam Kurzemes-Zemgales hercogistes mantojumam. Glu\u017ei pret\u0113ji \u2013 Latvijas Padomju Soci\u0101listisk\u0101s Republikas periods atst\u0101ja iev\u0113rojamu iespaidu uz pieminek\u013cu aizsardz\u012bbu Latvij\u0101. Kopum\u0101 padomju varai pieminek\u013cu aizsardz\u012bba kalpoja k\u0101 politisks instruments, kas \u2013 atkar\u012bb\u0101 no politisk\u0101s nost\u0101jas \u2013 tika izmantots gan saglab\u0101\u0161anai, gan pame\u0161anai nov\u0101rt\u0101 (Mintaurs 2017, 153). Mantojuma atjauno\u0161ana netika veikta pa\u0161a mantojuma saglab\u0101\u0161anas d\u0113\u013c, bet gan kalpoja k\u0101 politisko v\u0113st\u012bjumu instruments. K\u0101 raksta Aija Melluma, padomju laik\u0101 kult\u016bras mantojums tika \u201cizmantots iedz\u012bvot\u0101ju komunistiskajai un est\u0113tiskajai audzin\u0101\u0161anai\u201d (Melluma 2015, 167).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Latvijas Padomju Soci\u0101listisk\u0101s Republikas laik\u0101 past\u0101v\u0113ja tr\u012bs da\u017e\u0101di mantojuma aizsardz\u012bbas l\u012bme\u0146i \u2013 par aizsarg\u0101jamiem uzskat\u012btajiem pieminek\u013ciem tika pie\u0161\u0137irta vissavien\u012bbas, republikas vai viet\u0113j\u0101s noz\u012bmes kategorija (Mintaurs 2017, 157). Vissavien\u012bbas noz\u012bmes pieminek\u013ciem tika pie\u0161\u0137irta priorit\u0101te, un tiem bija visliel\u0101k\u0101s izredzes tikt pien\u0101c\u012bgi atjaunotiem. P\u0113c Otr\u0101 pasaules kara visus pieminek\u013cus, kuri bija iek\u013cauti aizsarg\u0101jamo sarakst\u0101, izv\u0113rt\u0113ja P\u0101rvalde, kas nomain\u012bja k\u0101dreiz\u0113jo Pieminek\u013cu valdi (Melluma 2015, 176). 1948.\u00a0gad\u0101 Latvijas Padomju Soci\u0101listisk\u0101s Republikas Ministru padome izl\u0113ma uzlabot kult\u016bras mantojuma aizsardz\u012bbas pas\u0101kumus (Dambis 2018, 16). Taj\u0101 pa\u0161\u0101 gad\u0101 tika izstr\u0101d\u0101ts padomju laik\u0101 pirmais Kuld\u012bgas att\u012bst\u012bbas pl\u0101ns \u2013 Celtniec\u012bbas Kuld\u012bg\u0101 \u0123ener\u0101lpl\u0101ns (Melluma 2015, 142, 157). Izskatot \u0161o pl\u0101nu valsts Pieminek\u013cu aizsardz\u012bbas departament\u0101, tika noteikts, ka ielu papla\u0161in\u0101\u0161anu v\u0113sturisk\u0101 t\u012bkla robe\u017e\u0101s dr\u012bkst veikt vien\u012bgi tur, \u201ckur tas ir \u012bpa\u0161i nepiecie\u0161ams\u201d, un ka j\u0101saglab\u0101 Alek\u0161up\u012bte (Melluma 2015, 165). Turkl\u0101t tika konkr\u0113ti rekomend\u0113ts saglab\u0101t eso\u0161\u0101s \u0113kas Liep\u0101jas iel\u0101 17, Bazn\u012bcas iel\u0101 2,4,6,7, 10 un 14, Kalna iel\u0101 23, Pasta iel\u0101 8 un Ventspils iel\u0101 20 (turpat). \u0160odien se\u0161as no \u0161\u012bm \u0113k\u0101m vairo nomin\u0113t\u0101s mantojuma vietas \u012bpa\u0161as noz\u012bmes univers\u0101lo v\u0113rt\u012bbu. Departament\u0101 pie\u0146emtaj\u0101 dokument\u0101 \u0113kas nojaukt tika \u013cauts tikai tur, kur tas absol\u016bti nepiecie\u0161ams. \u0145emot v\u0113r\u0101 mantojuma aizsardz\u012bbas politisko m\u0113r\u0137i padomju \u0113r\u0101, \u0161is dokuments ir noz\u012bm\u012bgs, lai izprastu nomin\u0113t\u0101 \u012bpa\u0161uma pa\u0161reiz\u0113jo saglab\u0101t\u012bbas st\u0101vokli, jo taj\u0101 ietverti b\u016btiski l\u0113mumi, kas virz\u012bja Kuld\u012bgu uz saglab\u0101\u0161anu, nevis nojauk\u0161anu. Jau iepriek\u0161 tika izr\u0101d\u012bta v\u0113lme papla\u0161in\u0101t republikas noz\u012bmes pieminek\u013cu sarakstu. Tom\u0113r tikai 1952.\u00a0gad\u0101 PSRS pirmo reizi akcept\u0113ja \u0161\u012b saraksta papildin\u0101\u0161anu. No ierosin\u0101tajiem 670\u00a0pieminek\u013ciem sarakst\u0101 tika iek\u013cauti 342. Turpm\u0101kajos gadu desmitos saraksts daudzas reizes tika modific\u0113ts, gan pievienojot, gan dz\u0113\u0161ot no t\u0101 objektus (Mintaurs 2017, 159).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">1967. gad\u0101 pieminek\u013cu aizsardz\u012bbas sarakst\u0101 tika iek\u013cauti pirmie asto\u0146padsmit pils\u0113tu centri (Mintaurs 2017, 169). Kuld\u012bgas centrs \u0161im sarakstam tika pievienots 1969. gad\u0101. Tas atst\u0101ja tie\u0161u ietekmi uz pils\u0113tas centru, jo turpm\u0101k uz b\u016bvniec\u012bbas un att\u012bst\u012bbas projektiem t\u0101 robe\u017e\u0101s bija attiecin\u0101ms \u201cNolikums par v\u0113sturiski izveidoju\u0161os pils\u0113tu valsts aizsardz\u012bbas zonu un apb\u016bves regul\u0113\u0161anas\u00a0zonu Latvijas PSR\u201d. Kop\u0161 1969.\u00a0gada Kuld\u012bgai k\u0101 pils\u0113tb\u016bvniec\u012bbas piemineklim pie\u0161\u0137irt\u0101s aizsardz\u012bbas apjoms ir ticis nep\u0101rtraukti att\u012bst\u012bts t\u0101l\u0101k. Kop\u0161 \u0161\u012b s\u0101kotn\u0113j\u0101 institucion\u0101l\u0101 mantojuma aizsardz\u012bbas perioda Kuld\u012bg\u0101 b\u016bvniec\u012bbas darbus vecpils\u0113tas teritorij\u0101 regul\u0113 izstr\u0101d\u0101ti specifiski b\u016bvnoteikumi, kuros detaliz\u0113ti izkl\u0101st\u012btas pras\u012bbas attiec\u012bb\u0101 uz \u0113ku uztur\u0113\u0161anu, atjauno\u0161anu, p\u0101rb\u016bvi un jaunu \u0113ku b\u016bvniec\u012bbu. Neskatoties uz \u0161o procesu, kas iez\u012bm\u0113ja arvien liel\u0101ku mantojuma aizsardz\u012bbas nepiecie\u0161am\u012bbas apzin\u0101\u0161anos ar\u012b padomju varas laik\u0101, 20.\u00a0gadsimta 80.\u00a0gados, vis\u0101 Latvij\u0101 liel\u0101k\u0101 da\u013ca v\u0113sturisko \u0113ku tika raksturotas k\u0101 sabrukuma st\u0101vokl\u012b eso\u0161as. Padomju teritorij\u0101 tika restaur\u0113ti tikai \u201cvissvar\u012bg\u0101kie\u201d pieminek\u013ci, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 pieauga plaisa starp tiem pieminek\u013ciem, kuriem bija nepiecie\u0161ama restaur\u0101cija, un tiem, kuri bija restaur\u0113ti. Attiec\u012bb\u0101 uz Kurzemes-Zemgales hercogisti vien\u012bg\u0101 \u0113ka, kas \u0161aj\u0101 konkr\u0113taj\u0101 period\u0101 tika uzskat\u012bta par restaur\u0113\u0161anas v\u0113rtu, bija 18. gadsimt\u0101 hercoga Ernsta Johana B\u012brona celt\u0101 Rund\u0101les pils, kura ir viens no izcil\u0101kajiem baroka arhitekt\u016bras paraugiem Baltijas valst\u012bs (Mintaurs 2017, 161; Lancmanis 2016, 9).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Padomju politika attiec\u012bb\u0101 uz restaur\u0101ciju galvenok\u0101rt balst\u012bj\u0101s praktiskum\u0101. Pie\u0146emot l\u0113mumu, vai konkr\u0113t\u0101 \u0113ka ir saglab\u0101\u0161anas vai restaur\u0113\u0161anas v\u0113rta, pirm\u0101m k\u0101rt\u0101m tika apsv\u0113rts, vai to p\u0113c tam var\u0113s izmantot praktiskiem m\u0113r\u0137iem (Mintaurs 2017, 162). To r\u0101da ar\u012b mui\u017eu un sakr\u0101lo b\u016bvju liktenis \u2013 Latvij\u0101 bazn\u012bcas kalpoja pla\u0161am pielietojuma spektram \u2013 k\u0101 kinote\u0101tri, flotes b\u0101zes vai noliktavas (turpat, 165). Interjeri bie\u017ei tika izlaup\u012bti. Attiec\u012bb\u0101 uz mui\u017e\u0101m situ\u0101cija bija at\u0161\u0137ir\u012bga. Jau pirms padomju perioda taj\u0101s nereti\u00a0 tika izvietotas skolas. P\u0113c Otr\u0101 pasaules kara mui\u017eas\u00a0 tika\u00a0 izmantotas lauksaimniec\u012bbas nozares vajadz\u012bb\u0101m (turpat, 167). Tas noz\u012bm\u0113ja \u0113ku papla\u0161in\u0101\u0161anu, k\u0101 ar\u012b to apk\u0101rt\u0113j\u0101s ainavas p\u0101rveido\u0161anu (turpat).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">1973. gad\u0101 tika izstr\u0101d\u0101ts tre\u0161ais Kuld\u012bgas att\u012bst\u012bbas pl\u0101ns, kur\u0101 no jauna tika apstiprin\u0101ts, ka jaunuzceltaj\u0101m \u0113k\u0101m j\u0101iederas pils\u0113tas eso\u0161aj\u0101 strukt\u016br\u0101 un ka j\u0101saglab\u0101 \u201ckop\u0113jais arhitektonisko formu un materi\u0101lu raksturs\u201d (Melluma 2015, 169 f.). \u0160\u012b pl\u0101na p\u0101rskat\u012b\u0161anas gait\u0101 eksperti piepras\u012bja veikt t\u0101l\u0101ku izp\u0113ti attiec\u012bb\u0101 uz aizsardz\u012bbas zon\u0101 eso\u0161o \u0113ku turpm\u0101k\u0101 pielietojuma un saglab\u0101\u0161anas pas\u0101kumiem, k\u0101 ar\u012b iepl\u0101not saglab\u0101\u0161anas darbiem nepiecie\u0161am\u0101s invest\u012bcijas (Melluma 2015, 171). Tas tika v\u0113lreiz apstiprin\u0101ts 1977. gad\u0101 izdotajos b\u016bvnoteikumos, kuri ietver detaliz\u0113tas pras\u012bbas, nosakot, ka pils\u0113tas centr\u0101 jaunce\u013camie dz\u012bvojamie nami nedr\u012bkst b\u016bt augst\u0101ki par diviem st\u0101viem, un s\u012bk\u0101k uzskaitot vadl\u012bnijas fas\u0101d\u0113m, jumtiem un durv\u012bm \u2013 gan attiec\u012bb\u0101 uz to materi\u0101lu, gan dizainu (Melluma 2015, 172). T\u0101d\u0113j\u0101di padomju laik\u0101 turpin\u0101j\u0101s Kuld\u012bgas vecpils\u0113tas \u0113ku ilgtsp\u0113j\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161ana.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Situ\u0101cija pieminek\u013cu aizsardz\u012bbas jom\u0101 main\u012bj\u0101s 20.\u00a0gadsimta 80.\u00a0gados, kad tika uzs\u0101kta R\u012bgas restaur\u0101cija un palielin\u0101j\u0101s pieminek\u013cu aizsardz\u012bbai pie\u0161\u0137irtais finans\u0113jums. \u0160aj\u0101 laik\u0101 past\u0101v\u0113ja divas pieejas restaur\u0101cijas centieniem. Viena pieeja bija saglab\u0101t tikai visnoz\u012bm\u012bg\u0101k\u0101s \u0113kas un visu p\u0101r\u0113jo nojaukt, lai taup\u012btu naudu. Otra pieeja bija veicin\u0101t dzi\u013c\u0101ku izp\u0113ti, lai nov\u0113rstu v\u0113sturiski noz\u012bm\u012bgu arhitekt\u016bras objektu nojauk\u0161anu (Mintaurs 2017, 162 f.). Latvijas Padomju Soci\u0101listiskaj\u0101 Republik\u0101 tika izstr\u0101d\u0101ta virkne pils\u0113tpl\u0101no\u0161anas dokumentu atbilsto\u0161i Padomju Savien\u012bb\u0101 sp\u0113k\u0101 eso\u0161ajiem b\u016bvnormat\u012bviem un noteikumiem (Melluma 2015, 142). \u0160ie pl\u0101ni tika regul\u0101ri p\u0101rskat\u012bti, un gadu gait\u0101 tajos tika likts arvien liel\u0101ks uzsvars uz mantojuma aizsardz\u012bbu. 1989. gad\u0101 \u0161ie normat\u012bvi ietv\u0113ra pras\u012bbu noteikt zonas kult\u016bras pieminek\u013cu aizsardz\u012bbai, ainavas saglab\u0101\u0161anai, k\u0101 ar\u012b b\u016bvniec\u012bbas regul\u0113\u0161anai (turpat, 145).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><span style=\"font-size: 14pt;\"><strong>Kuld\u012bga atjaunotaj\u0101 Latvijas Republik\u0101<\/strong><\/span><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Latvij\u0101 visu padomju okup\u0101cijas laiku turpin\u0101j\u0101s nacion\u0101la pretest\u012bba okup\u0101cijas re\u017e\u012bmam. Ar\u012b trimd\u0101 dz\u012bvojo\u0161ie latvie\u0161i akt\u012bvi cent\u0101s veicin\u0101t Latvijas Republikas atjauno\u0161anu, ta\u010du realit\u0101t\u0113 politiskas p\u0101rmai\u0146as Baltijas valst\u012bs nebija iesp\u0113jamas bez nopietn\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m vispirms vis\u0101 Padomju Savien\u012bb\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">\u0160\u0101das p\u0101rmai\u0146as Padomju Savien\u012bb\u0101 s\u0101ka risin\u0101ties 1985. gad\u0101, kad par Padomju Savien\u012bbas Komunistisk\u0101s partijas Centr\u0101l\u0101s komitejas (PSKP CK) \u0123ener\u0101lsekret\u0101ru k\u013cuva Mihails Gorba\u010dovs. Vi\u0146\u0161 m\u0113\u0123in\u0101ja risin\u0101t kritiski samilzu\u0161\u0101s PSRS iek\u0161\u0113j\u0101s probl\u0113mas, mainot atsevi\u0161\u0137as ideolo\u0123isk\u0101s nost\u0101dnes un politisk\u0101s sist\u0113mas elementus: 1987.\u00a0gad\u0101 tika pasludin\u0101ta jauna Padomju Savien\u012bbas att\u012bst\u012bbas programma, kura k\u013cuva paz\u012bstama ar t\u0101s divus galvenos principus apz\u012bm\u0113jo\u0161iem krievu valodas v\u0101rdiem \u201cperestroika\u201d un \u201cglasnostj\u201d.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">P\u0113c jauno principu pasludin\u0101\u0161anas Baltijas valst\u012bs strauji izveidoj\u0101s pat vair\u0101ki desmiti organiz\u0101ciju, no kur\u0101m vair\u0101kas at\u013c\u0101v\u0101s l\u012bdz tam neiesp\u0113jamo \u2013 izteikt kritiku pret padomju re\u017e\u012bmu. Tas izpaud\u0101s 1988.\u00a0gada 1. \u20132.\u00a0j\u016bnij\u0101 notiku\u0161aj\u0101 Latvija PSR rado\u0161o savien\u012bbu pl\u0113num\u0101 R\u012bg\u0101, kur l\u012bdz tam nepieredz\u0113t\u0101 veid\u0101 tika diskut\u0113ts par Latvijas un latvie\u0161u tautas probl\u0113m\u0101m.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Pl\u0113numa aktiviz\u0113to ideju ietekm\u0113 1988.\u00a0gada vasar\u0101 tika nodibin\u0101ta Latvijas Nacion\u0101l\u0101 neatkar\u012bbas kust\u012bba (LNNK) un nedaudz v\u0113l\u0101k \u2013 ruden\u012b Latvijas Tautas fronte (LTF). LTF izv\u0113rt\u0101s par masu sabiedriski politisku organiz\u0101ciju, kura vispirms par savu m\u0113r\u0137i izvirz\u012bja Latvijas k\u0101 demokr\u0101tiskas un tiesiskas valsts izveido\u0161anu PSRS sast\u0101v\u0101, bet sav\u0101 otraj\u0101 kongres\u0101 1989. \u00a0gada ruden\u012b par darb\u012bbas m\u0113r\u0137i deklar\u0113ja piln\u012bgu neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu. Otra liel\u0101k\u0101 kust\u012bba \u2013 LNNK \u2013 bija deklar\u0113jusi m\u0113r\u0137i atjaunot neatkar\u012bbu jau 1989. gada pavasar\u012b. Visp\u0101r\u0113jo demokratiz\u0101cijas procesu ietekm\u0113 1988.\u00a0gada ruden\u012b Latvij\u0101 tika at\u013cauta l\u012bdz tam aizliegt\u0101 Latvijas Republikas simbolikas lieto\u0161ana.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">1990. gada 18. mart\u0101 notiku\u0161aj\u0101s Latvijas PSR Augst\u0101k\u0101s Padomes (AP) v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s LTF start\u0113ja ar m\u0113r\u0137i \u201cneatkar\u012bga Latvijas valsts, kas turpina un att\u012bsta Latvijas Republikas demokr\u0101tisk\u0101s un parlament\u0101r\u0101s trad\u012bcijas\u201d un p\u0101rliecino\u0161i uzvar\u0113ja, ieg\u016bstot nepilnas divas tre\u0161da\u013cas visu deput\u0101tu mand\u0101tu. Vair\u0101kums balsu Augst\u0101kaj\u0101 Padom\u0113 \u013c\u0101va \u0161o m\u0113r\u0137i s\u0101kt \u012bstenot un jau 1990. gada 4. maij\u0101 AP pie\u0146\u0113ma deklar\u0101ciju \u201cPar Latvijas Republikas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu\u201d. 4. maija deklar\u0101cija noteica p\u0101rejas periodu pak\u0101peniskai neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas \u012bsteno\u0161anai, kura laik\u0101 Latvijas Republikas Satversmes darb\u012bba tika atjaunota da\u013c\u0113ji un augst\u0101k\u0101 vara pieder\u0113ja Augst\u0101kajai Padomei. Latvij\u0101 p\u0101rejas period\u0101 turpin\u0101ja darboties ar\u012b PSRS tie\u0161i pak\u013cautas instit\u016bcijas (VDK, prokurat\u016bra, milit\u0101r\u0101s un milicijas strukt\u016bras u. c.).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Situ\u0101cija Baltijas valst\u012bs bija nestabila un \u012bpa\u0161i saasin\u0101j\u0101s 1991.\u00a0gada janv\u0101r\u012b. 13.\u00a0janv\u0101r\u012b Vi\u013c\u0146\u0101 PSRS milit\u0101r\u0101s strukt\u016bras m\u0113\u0123in\u0101ja atjaunot padomju varu Lietuv\u0101, uzbr\u016bkot neapbru\u0146otiem demonstrantiem. G\u0101ja boj\u0101 13\u00a0civiliedz\u012bvot\u0101ji. P\u0113c asi\u0146ainajiem notikumiem Vi\u013c\u0146\u0101 bija skaidrs, ka l\u012bdz\u012bga Latvijas neatkar\u012bbas pretinieku r\u012bc\u012bba iesp\u0113jama ar\u012b \u0161eit. T\u0101p\u0113c 13.\u00a0janv\u0101r\u012b ap sabiedriski un valstiski svar\u012bg\u0101kaj\u0101m \u0113k\u0101m R\u012bg\u0101 tika izveidotas barik\u0101des. Tika atvesti betona bloki un ba\u013c\u0137i, ar lauksaimniec\u012bbas tehniku un kravas ma\u0161\u012bn\u0101m tika blo\u0137\u0113ta piek\u013cuve \u0113k\u0101m. Kuld\u012bg\u0101 \u0161\u0101di noz\u012bm\u012bgi objekti bija pasts un raidstacija. \u012apa\u0161i noz\u012bm\u012bga bija Kuld\u012bgas raidstacija (bez R\u012bgas un Kuld\u012bgas raidstacijas bija v\u0113l tikai Valmier\u0101, Cesvain\u0113, Daugavpil\u012b, Liep\u0101j\u0101 un R\u0113zekn\u0113), kura gatavoj\u0101s p\u0101r\u0146emt raid\u012b\u0161anu, ja tiktu ie\u0146emts Latvijas Radio R\u012bg\u0101. Kuld\u012bgas raidstacijas raid\u012bjumi par notieko\u0161o Latvij\u0101 b\u016btu dzirdami ar\u012b Zviedrij\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">1991. gada 19. august\u0101 Maskav\u0101 konservat\u012bvi noska\u0146oti komunistisk\u0101s partijas un armijas vado\u0161ie darbinieki m\u0113\u0123in\u0101ja p\u0101r\u0146emt varu, lai aptur\u0113tu M. Gorba\u010dova aizs\u0101ktos PSRS demokratiz\u0101cijas un struktur\u0101l\u0101s p\u0101rveides procesus. Tom\u0113r apv\u0113rsuma \u012bstenot\u0101ji sask\u0101r\u0101s ar iev\u0113rojamu opoz\u012bciju un nesp\u0113ja piln\u012bb\u0101 p\u0101r\u0146emt varu. Pu\u010ds ilga tr\u012bs dienas \u2013 no 19. l\u012bdz 21. augustam. Ar\u012b Latvij\u0101 padomju milicijas specvien\u012bbas \u0161aj\u0101s dien\u0101s m\u0113\u0123in\u0101ja p\u0101r\u0146emt varu, tostarp ie\u0146emot Latvijas Telev\u012bziju un citas valsts un sabiedrisk\u0101s \u0113kas. T\u0101 k\u0101 likum\u012bgas varas PSRS uz to br\u012bdi nebija, 21. august\u0101 Latvijas Augst\u0101k\u0101 Padome pie\u0146\u0113ma Konstitucion\u0101lo likumu \u201cPar Latvijas Republikas valstisko statusu\u201d, kur\u0101 noteica, ka 1990. gada 4. maij\u0101 deklar\u0113tais p\u0101rejas periods ir beidzies un Latvij\u0101 piln\u0101 apjom\u0101 ir atjaunota 1922. gada Satversmes darb\u012bba, jo t\u0101l\u0101kas sarunas ar PSRS varas un p\u0101rvaldes iest\u0101d\u0113m par neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu vairs nav iesp\u0113jamas. Dr\u012bz p\u0113c likuma pie\u0146em\u0161anas k\u013cuva zin\u0101ms, ka pu\u010ds Maskav\u0101 ir beidzies neveiksm\u012bgi. Bet Latvijas Republikas neatkar\u012bba bija atjaunota.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Starptautiska atz\u012b\u0161ana no citu valstu puses bija kritiski svar\u012bga atjaunot\u0101s neatkar\u012bbas nostiprin\u0101\u0161anai. Pirm\u0101 valsts, kas atzina Latvijas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu, bija Islande \u2013 22.\u00a0august\u0101, tai sekoja D\u0101nija un Eiropas kopienas valstis, 24.\u00a0august\u0101 \u2013 Krievijas PFSR un septembra s\u0101kum\u0101 \u2013 ASV. Kop\u0161 Konstitucion\u0101l\u0101 likuma pie\u0146em\u0161anas l\u012bdz 1991.\u00a0gada beig\u0101m Latvijas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu un valstisko neatkar\u012bbu atzina kopum\u0101 93\u00a0valstis. PSRS form\u0101li beidza past\u0101v\u0113t 1991.\u00a0gada 26.\u00a0decembr\u012b.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">L\u012bdz ar neatkar\u012bbas atjauno\u0161anu un Latvijas Republikas proklam\u0113\u0161anu 1991.\u00a0gad\u0101 pieminek\u013cu aizsardz\u012bba s\u0101ka ieg\u016bt arvien liel\u0101ku noz\u012bmi. 1992.\u00a0gad\u0101, pie\u0146emot \u201cLikumu par kult\u016bras pieminek\u013cu aizsardz\u012bbu\u201d, Latvija k\u013cuva par pirmo postpadomju valsti, kur\u0101 st\u0101j\u0101s sp\u0113k\u0101 ar mantojumu saist\u012bta likumdo\u0161ana (Dambis 2018, 22). \u0160obr\u012bd \u0161is likums ir galvenais dokuments Latvijas mantojuma aizsardz\u012bbas jom\u0101, un 5.\u00a0noda\u013c\u0101 tas tiks apl\u016bkots detaliz\u0113t\u0101k l\u012bdz ar citiem Latvijas likumdo\u0161anas aktiem kult\u016bras mantojuma lauk\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Jau no pa\u0161iem pirms\u0101kumiem republika tiec\u0101s orient\u0113ties uz lab\u0101ko Eiropas praksi mantojuma aizsardz\u012bb\u0101 (Dambis 2018, 22). Latvija ir sadarbojusies ar daudz\u0101m Eiropas valst\u012bm un kop\u0161 \u0161\u012bs t\u016bksto\u0161gades s\u0101kuma ir organiz\u0113jusi konferences un semin\u0101rus mantojuma ekspertu apm\u0101c\u012b\u0161anai (Dambis 2018, 22 ff.). \u012apa\u0161i cie\u0161a sadarb\u012bba ir izv\u0113rsusies ar Skandin\u0101vijas valst\u012bm. Kuld\u012bgas r\u0101tsnama restaur\u0101cijas kontekst\u0101 notika sadarb\u012bba ar Norv\u0113\u0123ijas Kult\u016bras mantojuma direkciju, un ar\u012b Zviedrijas Nacion\u0101l\u0101 mantojuma p\u0101rvaldei ir b\u016btiska loma Latvijas mantojuma ekspert\u012bzes att\u012bst\u012bb\u0101 (turpat).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">1995. gad\u0101 \u2013 \u010detrus gadus p\u0113c neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas \u2013 Latvija ratific\u0113ja UNESCO Pasaules mantojuma konvenciju. 1997. gad\u0101 Pasaules mantojuma sarakst\u0101 k\u0101 pirm\u0101 mantojuma vieta no Latvijas tika ierakst\u012bts R\u012bgas v\u0113sturiskais centrs. 1998. gad\u0101 mantojuma jomas profesion\u0101\u013ci s\u0101ka sadarb\u012bbu ar pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013ciem, lai rad\u012btu pla\u0161\u0101ku interesi par mantojuma aizsardz\u012bbas jomu. S\u0101kot ar 2000. gadu, tr\u012bs gadus p\u0113c k\u0101rtas telev\u012bzij\u0101, radio un laikrakstos katru ned\u0113\u013cu tika zi\u0146ots par pieminek\u013cu aizsardz\u012bbu (Dambis 2018, 46). Lai gan kop\u0161 21. gadsimta s\u0101kuma visp\u0101r\u0113j\u0101 situ\u0101cija mantojuma aizsardz\u012bbas jom\u0101 ir iev\u0113rojami uzlabojusies, 2009. gada kr\u012bze ietekm\u0113ja mantojuma aizsardz\u012bbu Latvij\u0101, drastiski samazinoties tai atv\u0113l\u0113tajam bud\u017eetam (Dambis 2018, 26). 2014. gad\u0101 izstr\u0101d\u0101taj\u0101s Kult\u016bras politikas vadl\u012bnij\u0101s \u201cRado\u0161\u0101 Latvija 2014\u20132020\u201d pazi\u0146ots, ka ekonomisk\u0101 kr\u012bze ir p\u0101rvar\u0113ta, un pied\u0101v\u0101tas strat\u0113\u0123ijas, lai no jauna stiprin\u0101tu kult\u016bras sektoru (Ministru kabinets 2014, 9).<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-849\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/40att_Kuldiga_zeme-28-of-1-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"2560\" height=\"1710\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/40att_Kuldiga_zeme-28-of-1-scaled.jpg 2560w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/40att_Kuldiga_zeme-28-of-1-300x200.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/40att_Kuldiga_zeme-28-of-1-768x513.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/40att_Kuldiga_zeme-28-of-1-1536x1026.jpg 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/40att_Kuldiga_zeme-28-of-1-2048x1368.jpg 2048w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/40att_Kuldiga_zeme-28-of-1-18x12.jpg 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/40att_Kuldiga_zeme-28-of-1-599x400.jpg 599w\" sizes=\"(max-width: 2560px) 100vw, 2560px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kop\u0161 2008.\u00a0gada, kad Kuld\u012bgas pa\u0161vald\u012bb\u0101 darbu uzs\u0101ka vair\u0101ki \u0161aj\u0101 jom\u0101 kompetenti speci\u0101listi, ir sekm\u012bgi \u012bstenoti vair\u0101ku vecpils\u0113tas \u0113ku gl\u0101b\u0161anas un konserv\u0101cijas darbi. 2010. gad\u0101 ar iev\u0113rojamu Eiropas Ekonomisk\u0101s zonas un Norv\u0113\u0123ijas finan\u0161u instrumentu atbalstu tika dibin\u0101ts Kuld\u012bgas Restaur\u0101cijas centrs. Laik\u0101 l\u012bdz 2018.\u00a0gadam tas ir \u012bstenojis vair\u0101kas noz\u012bm\u012bgas koka \u0113ku un to da\u013cu konserv\u0101cijas programmas, piesaistot finans\u0113jumu gan no valsts, gan starptautiskajiem fondiem. 2018.\u00a0gad\u0101, kad pa\u0161vald\u012bba restaur\u0101cijas centra vajadz\u012bb\u0101m Kuld\u012bgas vecpils\u0113t\u0101 atjaunoja veselu \u0113ku, t\u0101 darb\u012bba sasniedza jaunu l\u012bmeni, papla\u0161inoties centra darba kapacit\u0101tei. \u0160aj\u0101 \u0113k\u0101 atrodas labi izpl\u0101nota un apr\u012bkota darbn\u012bca \u0113ku koka da\u013cu restaur\u0113\u0161anai, k\u0101 ar\u012b kr\u0101so\u0161anas noda\u013ca, m\u016bsdien\u012bgs izgl\u012bt\u012bbas centrs un biroja telpas centra speci\u0101listiem. Noz\u012bm\u012bga centra darb\u012bbas joma ir finans\u0113juma piesaist\u012b\u0161ana \u012bpa\u0161i v\u0113rt\u012bgu arhitektonisko da\u013cu un elementu konserv\u0101cijai, kas \u013cauj centr\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161ajiem un ar to saist\u012btajiem amatniekiem veikt restaur\u0101cijas darbus pareiz\u0101 un m\u016bsdien\u012bg\u0101 veid\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Kuld\u012bgas Restaur\u0101cijas centrs nodro\u0161ina kontaktus starp Kuld\u012bgas vecpils\u0113tas iedz\u012bvot\u0101jiem, \u0113ku \u012bpa\u0161niekiem, viet\u0113jiem uz\u0146\u0113m\u0113jiem, b\u016bvniekiem, arhitektiem un amatniekiem attiec\u012bb\u0101 uz jaut\u0101jumiem, kas saist\u012bti ar v\u0113sturisko \u0113ku apsaimnieko\u0161anu, atjauno\u0161anu un restaur\u0101ciju. Organiz\u0113jot izgl\u012btojo\u0161as nodarb\u012bbas pieaugu\u0161ajiem, centrs izskaidro tradicion\u0101lo b\u016bvniec\u012bbas pa\u0146\u0113mienu pielieto\u0161anas noz\u012bm\u012bgumu \u0113ku ilgtsp\u0113j\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161an\u0101 un sekm\u0113 tradicion\u0101lo b\u016bvmateri\u0101lu izmanto\u0161anu. Centra speci\u0101listi restaur\u0113 unik\u0101lus koka \u0113ku elementus, kas kalpo k\u0101 izcili paraugi vecpils\u0113tas vid\u0113, un piesaista finans\u0113jumu \u0161o \u0113ku da\u013cu gl\u0101b\u0161anai, k\u0101 ar\u012b konsult\u0113 un sniedz padomus amatniekiem restaur\u0101cijas proces\u0101. Darbo\u0161an\u0101s vienlaikus gan viet\u0113j\u0101, gan starptautiskaj\u0101 l\u012bmen\u012b akt\u012bvi sekm\u0113 nomin\u0113t\u0101 \u012bpa\u0161uma identit\u0101tes izj\u016btu cilv\u0113kos, kuri apzin\u0101s pieder\u012bbu Kuld\u012bgas vecpils\u0113tai. 4.\u00a0noda\u013c\u0101 \u201cSaglab\u0101t\u012bbas st\u0101voklis\u201d restaur\u0101cijas centrs ir aprakst\u012bts s\u012bk\u0101k.<\/p>\n<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-850\" src=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/41att_DSC_0004-scaled.jpg\" alt=\"\" width=\"2560\" height=\"1708\" srcset=\"https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/41att_DSC_0004-scaled.jpg 2560w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/41att_DSC_0004-300x200.jpg 300w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/41att_DSC_0004-768x512.jpg 768w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/41att_DSC_0004-1536x1025.jpg 1536w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/41att_DSC_0004-2048x1367.jpg 2048w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/41att_DSC_0004-18x12.jpg 18w, https:\/\/unesco.kuldiga.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/07\/41att_DSC_0004-599x400.jpg 599w\" sizes=\"(max-width: 2560px) 100vw, 2560px\" \/><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\"><em>B\u016bvgaldniec\u012bbas elementu restaur\u0101cija balst\u012bta deta\u013cu r\u016bp\u012bg\u0101 izp\u0113t\u0113. Kuld\u012bgas novada pa\u0161vald\u012bbas arh\u012bva foto, 2019.<\/em><\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">2014. gad\u0101 detaliz\u0113t\u0101k tika iez\u012bm\u0113ta valsts noz\u012bmes pils\u0113tb\u016bvniec\u012bbas pieminek\u013ca \u201cKuld\u012bgas v\u0113sturiskais centrs\u201d teritorija, iek\u013caujot taj\u0101 ar\u012b Ventas kreisaj\u0101 krast\u0101 eso\u0161o pils\u0113tas da\u013cu, \u012bpa\u0161i Ventspils, Liep\u0101jas un Jelgavas ielas. Piemineklis ietver Kuld\u012bgas telpisko vidi ar pils\u0113tpl\u0101nojumu, k\u0101 ar\u012b arhitekt\u016bras elementus. Ir noteikts, ka Kuld\u012bgas kontekst\u0101 saglab\u0101jamaj\u0101s v\u0113rt\u012bb\u0101s j\u0101iek\u013cauj \u201cpils\u0113tpl\u0101nojuma strukt\u016bra, telpiskais pl\u0101nojums, ainava un m\u0113rogs, panor\u0101mas un silueti, za\u013c\u0101s zonas, laukumu strukt\u016bra un kvart\u0101lu telpiskais pl\u0101nojums, \u0113ku sen\u0101s b\u016bvkonstrukcijas kult\u016brsl\u0101n\u012b, rakstur\u012bgais reljefs un \u016bde\u0146i\u201d (P\u0101rvald\u012bbas pl\u0101ns 2020).<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Da\u017e\u0101do mantojuma aizsardz\u012bbas meh\u0101nismu mijiedarb\u012bbas rezult\u0101t\u0101 mantojuma vieta Kuld\u012bga \/ Goldingena Kurzem\u0113 ir saglab\u0101ta izcil\u0101 st\u0101vokl\u012b atbilsto\u0161i augst\u0101kajiem starptautiskajiem standartiem. K\u0101 detaliz\u0113ti izkl\u0101st\u012bts 3.\u00a0noda\u013c\u0101, mantojuma vieta satur autentiskus elementus, kam piem\u012bt pils\u0113tb\u016bvniec\u012bbas, arhitektoniskais, ainaviskais un est\u0113tiskais noz\u012bm\u012bgums, tiem visiem kop\u0101 veidojot v\u0113st\u012bjumu par Kurzemes-Zemgales hercogisti. Visos iepriek\u0161 min\u0113tajos pils\u0113tas rajonos atrodami visu galveno kategoriju atrib\u016bti, kas p\u0101rliecino\u0161i ilustr\u0113 pils\u0113tvides da\u017e\u0101do att\u012bst\u012bbas posmu mantojumu hercogistes politisk\u0101s un ekonomisk\u0101s izaugsmes kontekst\u0101. \u0160obr\u012bd Kuld\u012bg\u0101 ir 90\u00a0valsts aizsardz\u012bb\u0101 eso\u0161i pieminek\u013ci, tostarp arheolo\u0123iskie, arhitekt\u016bras un pils\u0113tb\u016bvniec\u012bbas pieminek\u013ci. To vid\u016b ir \u201cKuld\u012bgas pils\u0113tas v\u0113sturiskais centrs\u201d, kur\u0161 k\u0101 pils\u0113tb\u016bvniec\u012bbas piemineklis ir re\u0123istr\u0113ts valsts aizsarg\u0101jamo pieminek\u013cu sarakst\u0101 ar numuru 7435, k\u0101 ar\u012b arheolo\u0123iskais piemineklis \u201cKuld\u012bgas senpils\u0113ta\u201d. Atsevi\u0161\u0137as pils\u0113tb\u016bvniec\u012bbas pieminek\u013ca da\u013cas atrodas \u0101rpus nomin\u0113t\u0101s mantojuma vietas (un iek\u013caujas t\u0101 buferzon\u0101), savuk\u0101rt aptuveni 90% arheolo\u0123isk\u0101 pieminek\u013ca atrodas nomin\u0113t\u0101s\u00a0 mantojuma vietas robe\u017e\u0101s. T\u0101tad uz \u0161aj\u0101 nomin\u0101cij\u0101 prezent\u0113to mantojuma vietu jau attiecas vair\u0101ki likumi un ierobe\u017eojumi.<\/p>\n<p style=\"text-align: justify;\">Virkne pie\u0161\u0137irto apbalvojumu apliecina atzin\u012bbu par Kuld\u012bgas mantojuma aizsardz\u012bbas kontekst\u0101 paveikto izcilo darbu. 1973.\u00a0gad\u0101 izstr\u0101d\u0101tais pils\u0113tas \u0123ener\u0101lpl\u0101nojums, kur\u0101 tika iek\u013cautas rekomend\u0101cijas stingri pietur\u0113ties pie arhitekt\u016bras trad\u012bcij\u0101m, tika nomin\u0113ts Latvijas PSR Ministru kabineta balvai (Melluma 2015, 172). 2008.\u00a0gad\u0101 Kuld\u012bga sa\u0146\u0113ma presti\u017eo Eiropas mantojuma z\u012bmi, kas apliecina t\u0101s v\u0113rt\u012bbu Eiropas l\u012bmen\u012b. 2013. gad\u0101 Kuld\u012bgas Restaur\u0101cijas centram par t\u0101 pas\u0101kumu programmu tika pie\u0161\u0137irta Europa Nostra balva IV kategorij\u0101.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>\ufeff\ufeff Kuld\u012bgas liec\u012bbas par Kurzemes-Zemgales hercogisti (kopsavilkums) Kuld\u012bga (Goldingen) pirmo reizi rakstos min\u0113ta 1242.\u00a0gad\u0101. Tom\u0113r uz \u0161o nomin\u0101ciju visvair\u0101k attiecin\u0101m\u0101 pils\u0113tas v\u0113sture aizs\u0101kas 16.\u00a0gadsimta nogal\u0113, l\u012bdz ar Kurzemes- Zemgales hercogistes dibin\u0101\u0161anu. Kuld\u012bgas v\u0113sturiskais centrs ir p\u0101rliecino\u0161s atg\u0101din\u0101jums par hercogistes izaugsmes un tirdzniec\u012bbas periodu, kas aptv\u0113ra 16., 17. un 18.\u00a0gadsimtus, kad &hellip;<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":15,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"footnotes":""},"class_list":["post-312","page","type-page","status-publish","hentry"],"_links":{"self":[{"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/312","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=312"}],"version-history":[{"count":29,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/312\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":951,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/312\/revisions\/951"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/15"}],"wp:attachment":[{"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=312"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}