{"id":15,"date":"2020-05-17T14:04:54","date_gmt":"2020-05-17T14:04:54","guid":{"rendered":"http:\/\/127.0.0.1:81\/wordpress\/?page_id=15"},"modified":"2023-07-06T06:58:21","modified_gmt":"2023-07-06T06:58:21","slug":"iss-unesco-pieteikums","status":"publish","type":"page","link":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/iss-unesco-pieteikums\/","title":{"rendered":"UNESCO pieteikuma \u012bss kopsavilkums"},"content":{"rendered":"\t\t
\n\t\t\t\t\t\t
\n\t\t\t\t\t\t
\n\t\t\t\t\t
\n\t\t\t
\n\t\t\t\t\t\t
\n\t\t\t\t
\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t

Kuld\u012bgas vecpils\u0113ta atrodas Latvijas rietumos Ventas un Alek\u0161up\u012btes satek\u0101 Kurzemes centr\u0101laj\u0101 da\u013c\u0101, aptuveni 150 kilometrus uz rietumiem no R\u012bgas. V\u0113stures dokumentos pirmoreiz piemin\u0113ta 1242. gad\u0101, Kuld\u012bga bijusi Hanzas savien\u012bbas sast\u0101v\u0101 jau kop\u0161 1368. gada. Pils\u0113ta gadsimtiem ilgi atradusies tirdzniec\u012bbas ce\u013cu krustcel\u0113s, un m\u016bsdien\u0101s taj\u0101 ir vair\u0101k nek\u0101 10 000 iedz\u012bvot\u0101ju.<\/p>

Kuld\u012bgas v\u0113sturiskais centrs, kas ir saglab\u0101ts \u0101rk\u0101rt\u012bgi lab\u0101 st\u0101vokl\u012b, ir br\u012bni\u0161\u0137\u012bgs atg\u0101din\u0101jums par Kurzemes uzplaukumu un tirdzniec\u012bbas att\u012bst\u012bbu 16., 17. un 18. gadsimt\u0101, kad pils\u0113tu pazina k\u0101 Goldingenu. Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma vasa\u013cvalsts Polijas-Lietuvas \u016bnijas vald\u012bjum\u0101, kas tr\u012bsst\u016bra form\u0101 500 km att\u0101lum\u0101 uz austrumiem plet\u0101s no Baltijas j\u016bras piekrastes l\u012bdz Daugavai, robe\u017eoj\u0101s ar Lietuvas Lielk\u0146azisti, Po\u013cu Livoniju, Zviedrijas Karalisti un v\u0113l\u0101k Krievijas Imp\u0113riju. Kurzeme p\u0101rvald\u012bja \u0161o svar\u012bgo Baltijas da\u013cu no 1561. gada l\u012bdz 1795. gadam un atst\u0101ja savu mantojumu pla\u0161\u0101k\u0101 \u0123eopolitisk\u0101 apgabal\u0101.<\/p>

Kuld\u012bga (Goldingena) bija Kurzemes pirm\u0101 valdnieka hercoga Gotharda Ketlera galven\u0101 dz\u012bvesvieta un administrat\u012bvais centrs kop\u0161 1561.\u00a0gada. Gotharda Ketlera mantinieku l\u012bdzvald\u012b\u0161anas laik\u0101 Goldingena bija hercoga Vilhelma Ketlera, kam 1596. gad\u0101 tika pie\u0161\u0137irta vara p\u0101r Kurzemi un kur\u0161 vald\u012bja l\u012bdz 1616. gadam, valdnieka rezidence un administrat\u012bvais centrs. 1613. gada uzskait\u0113 tika dokument\u0113ts, ka Kuld\u012bg\u0101 ir 175 \u0113kas. Papildus tradicion\u0101laj\u0101m gu\u013cb\u016bv\u0113m Kuld\u012bg\u0101 bija ar\u012b \u0137ie\u0123e\u013cu \u0113kas, koka konstrukcijas \u0113kas, kas bie\u017ei vien bija dekorat\u012bvi apmestas un kr\u0101sotas, k\u0101 ar\u012b ar koka pane\u013ciem ap\u0161\u016btas \u0113kas \u2013 gan dz\u012bvojam\u0101s, gan pal\u012bg\u0113kas. Kuld\u012bgas arhitekt\u016bra uzplauka, pateicoties bag\u0101t\u012bgajai ce\u013cojo\u0161o amatnieku apmai\u0146ai no cit\u0101m Hanzas pils\u0113t\u0101m un centriem ap Baltijas j\u016bru, k\u0101 ar\u012b no Krievijas, kas joproj\u0101m ir redzams pils\u0113tas arhitekt\u016bras stil\u0101, amatniec\u012bb\u0101 un rot\u0101jumos.<\/p>\t\t\t\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<\/section>\n\t\t\t\t

\n\t\t\t\t\t\t
\n\t\t\t\t\t
\n\t\t\t
\n\t\t\t\t\t\t
\n\t\t\t\t
\n\t\t\t\t\t\t\t
\n\t\t\t
<\/div>\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<\/section>\n\t\t\t\t
\n\t\t\t\t\t\t
\n\t\t\t\t\t
\n\t\t\t
\n\t\t\t\t\t\t
\n\t\t\t\t
\n\t\t\t\t\t\t\t\t\t

\u012apa\u0161as noz\u012bmes univers\u0101l\u0101s v\u0113rt\u012bbas pamatojums: <\/strong>(vietas\u00a0v\u0113rt\u012bbu\u00a0provizoriska\u00a0identifik\u0101cija,\u00a0kas\u00a0pamato ierakst\u012b\u0161anu\u00a0Pasaules\u00a0mantojuma\u00a0sarakst\u0101)<\/span><\/p>

Kuld\u012bga\u00a0vecpils\u0113ta\u00a0(Goldingena)\u00a0ir\u00a0vislab\u0101k\u00a0saglab\u0101t\u0101\u00a0un\u00a0p\u0113d\u0113j\u0101\u00a0atlikus\u012b\u00a0pils\u0113tvides\u00a0liec\u012bba, kas atspogu\u013cojas ielu\u00a0un zemes gabalu\u00a0pl\u0101nojum\u0101 ar b\u016btiskiem saglab\u0101tiem arhitekt\u016bras rakstura un infrastrukt\u016bras elementiem no Kurzemes un Zemgales hercogistes laikiem.<\/p>

B\u016bdama viena no maz\u0101kaj\u0101m Eiropas valst\u012bm, kas piedal\u012bj\u0101s aizj\u016bru teritoriju koloniz\u0113\u0161an\u0101, Kurzeme un t\u0101s svar\u012bg\u0101kais pils\u0113tvides centrs Kuld\u012bga (Goldingena) liecina par tirdzniec\u012bbas ce\u013ciem Baltij\u0101 un \u0101rpus t\u0101s no 16. gadsimta beig\u0101m l\u012bdz 18. gadsimtam. Turkl\u0101t Kuld\u012bga ir p\u0113d\u0113j\u0101 saglab\u0101t\u0101 pils\u0113tvides liec\u012bba par hercogistes arhitekt\u016bru, l\u012bdz ar to sniedzot unik\u0101lu inform\u0101ciju par hercogistes pils\u0113t\u0101m, darb\u012bbas nozar\u0113m, amatniec\u012bbu, trad\u012bcij\u0101m un cilv\u0113kiem.<\/p>

Atbilsto\u0161ie krit\u0113riji:<\/strong><\/p>

Kuld\u012bga (Goldingena) sniedz unik\u0101lu liec\u012bbu par Kurzemes un Zemgales hercogisti un t\u0101s uzplaukuma laikmetu, starptautiskaj\u0101m tirdzniec\u012bbas attiec\u012bb\u0101m un kult\u016bras apmai\u0146u, gan k\u0101 pirm\u0101 valdnieka rezidence, gan administrat\u012bvais centrs. Kuld\u012bga ir saglab\u0101jusi ne vien pils\u0113tas pl\u0101nojumu, bet ar\u012b t\u0113lu un iev\u0113rojamu arhitektonisko veidolu, kura pirms\u0101kumi mekl\u0113jami galvenok\u0101rt 17. un 18. gadsimt\u0101. Ar to, ka pils\u0113t\u0101 da\u013c\u0113ji vai piln\u012bb\u0101 ir saglab\u0101jies l\u012bdz pat tr\u012bs ceturtda\u013c\u0101m m\u016bra arhitekt\u016bras, kas tapusi l\u012bdz 19. gadsimtam,\u00a0 Kuld\u012bga ir lab\u0101k\u0101 un p\u0113d\u0113j\u0101 atlikus\u012b Kurzemes laikmeta pils\u0113tvides liec\u012bba.<\/p>

Kuld\u012bgas v\u0113sturiskais centrs ir taust\u0101ms apliecin\u0101jums mazas valsts, kas aizst\u0101v sevas ties\u012bbas citu daudz liel\u0101ku varu starp\u0101 t\u0101 laika starptautiskaj\u0101 m\u0113rog\u0101, dz\u012bvei. \u0145emot v\u0113r\u0101 \u0161o \u012bpa\u0161o lomu, Kuld\u012bga sniedz spilgtas liec\u012bbas par Kurzemes tirdzniec\u012bbas un amatniec\u012bbas apmai\u0146u, starpkult\u016bru saskarsm\u0113m un materi\u0101l\u0101, k\u0101 ar\u012b nemateri\u0101l\u0101 kult\u016bras mantojuma trad\u012bcij\u0101m, ko Kuld\u012bgas iedz\u012bvot\u0101ji joproj\u0101m paz\u012bst un godina \u0161odien.<\/p>

Integrit\u0101te:<\/strong><\/p>

Kuld\u012bgas vecpils\u0113ta ietver viduslaiku pilskalna plato un viduslaiku ciematu Kalnamiestu, apvienojot tos pla\u0161\u0101k\u0101 pils\u0113tvid\u0113, kas veidojusies laik\u0101 no 16. l\u012bdz 18. gadsimtam un v\u0113l\u0101k papla\u0161in\u0101jusies, liel\u0101koties \u0101rpus v\u0113sturisk\u0101\u00a0 centra, 19. un t\u0101l\u0101k 20.\u00a0gadsimt\u0101. Pied\u0101v\u0101t\u0101 teritorija aptver pils\u0113tas papla\u0161in\u0101\u0161anos l\u012bdz 19. gadsimtam un t\u0101s noz\u012bm\u012bgo atra\u0161an\u0101s vietu dab\u0101. Vieta \u0161obr\u012bd liel\u0101koties saglab\u0101ta atbilsto\u0161i 18. un 19. gadsimta st\u0101voklim. L\u012bdz ar to t\u0101 ietver piln\u012bgu Kurzemes v\u0113sturisko mantojumu, kas saglab\u0101ts l\u012bdz pat m\u016bsdien\u0101m un it \u012bpa\u0161i redzams neizmain\u012bt\u0101 pils\u0113tvides pl\u0101nojum\u0101, arhitekt\u016bras liec\u012bb\u0101s un ainav\u0101.<\/p>

Lai gan pla\u0161i ugunsgr\u0113ki 1615. un 1669. gad\u0101 izn\u012bcin\u0101ja noteiktas Kuld\u012bgas vietas, dz\u012bvojam\u0101s m\u0101jas tika uzceltas no jauna, un liel\u0101k\u0101 da\u013ca Kuld\u012bgas arhitekt\u016bras mantojuma, kas joproj\u0101m sniedz liec\u012bbu par Kuld\u012bgas k\u0101 iev\u0113rojamas Kurzemes un Zemgales hercogistes pils\u0113tas\u00a0 noz\u012bmi, rad\u012bta \u0161ajos akt\u012bvajos laika periodos. V\u0113l\u0101kajos gados m\u0101ju pame\u0161ana p\u0113c Liel\u0101 m\u0113ra un atsevi\u0161\u0137iem ugunsgr\u0113kiem rad\u012bja vajadz\u012bbu celt vair\u0101kas 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta m\u0101jas, kur\u0101s tika saglab\u0101ta iepriek\u0161\u0113jo namu forma, apm\u0113rs, stils un dekorat\u012bv\u0101s l\u012bnijas. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no cit\u0101m Kurzemes pils\u0113t\u0101m Kuld\u012bga izdz\u012bvoja 20. gadsimta lielajos karos, liel\u0101 m\u0113r\u0101 necie\u0161ot nek\u0101dus zaud\u0113jumus, un modern\u0101s pils\u0113tb\u016bvniec\u012bbas tendences tiku\u0161as iedz\u012bvin\u0101tas t\u0101lu \u0101rpus t\u0101s v\u0113sturisk\u0101 centra.<\/p>

Lai gan var\u0113tu uzskat\u012bt, ka pils\u0113tdvide nav piln\u012bb\u0101 saglab\u0101jusies, jo Kurzemes valdnieku m\u0101jvietu, Kuld\u012bgas pili, Liel\u0101 Zieme\u013cu kara laik\u0101 (1700-1721) izn\u012bcin\u0101ja zviedri un no t\u0101s kop\u0161 t\u0101 laika saglab\u0101ju\u0161\u0101s tikai drupas k\u0101 arheolo\u0123iskas atliekas, t\u0101s izn\u012bcin\u0101\u0161anas dokumenti paties\u012bb\u0101 liecina par gr\u016bt\u012bb\u0101m, ar kur\u0101m sask\u0101r\u0101s Kurzemes valdnieki. Turkl\u0101t Kurzemes valdnieki tikai izmantoja iepriek\u0161 celtu Livonijas orde\u0146a viduslaiku pili, kas nekad nesimboliz\u0113ja Kurzemi un t\u0101s arhitekt\u016bras valodu.<\/p>

Pateicoties stingram juridiskajam liegumam v\u0113sturiskaj\u0101 pils\u0113t\u0101 un labi uztur\u0113tai pils\u0113tvides konserv\u0101cijas zonai, teritorija nesaskaras ar lieliem draudiem, kas var\u0113tu negat\u012bvi ietekm\u0113t vecpils\u0113tu n\u0101kotn\u0113.<\/p>

Autentiskums:<\/strong><\/p>

Kuld\u012bgas pils\u0113tvides un arhitekt\u016bras mantojums ir labi saglab\u0101ts gan materi\u0101lu, gan dizaina un izpild\u012bjuma zi\u0146\u0101 un turpina funkcion\u0113t viet\u0113j\u0101 kopien\u0101 gan m\u0101jvietu, gan pal\u012bg\u0113ku, gan komercplat\u012bbu vajadz\u012bb\u0101m. Vecpils\u0113ta saglab\u0101jusi autentiskumu ar\u012b apk\u0101rt\u0113j\u0101s vides un vietas zi\u0146\u0101, jo saglab\u0101ts ir ne vien pils\u0113tas pl\u0101nojums un apjoms, bet ar\u012b kop\u0113j\u0101 pils\u0113tvides ainava, it \u012bpa\u0161i skatoties no Ventas otra krasta.<\/p>

Nemit\u012bgs valsts atbalsts kop\u0161 1978. gada l\u012bdz ar stingri p\u0101rvald\u012btu pils\u0113tvides konserv\u0101cijas zonu, ko aizsarg\u0101 pils\u0113tvides konserv\u0101cijas pl\u0101ns, integr\u0113jot programmisku pieeju konserv\u0101cijas un uztur\u0113\u0161anas darbiem, pal\u012bdz\u0113jis saglab\u0101t v\u0113sturisko t\u0113lu un rad\u012bt izsmalcin\u0101tu konserv\u0101cijas rezult\u0101tu atbilsto\u0161i augst\u0101kajiem starptautiskajiem standartiem. 2010. gad\u0101 ofici\u0101li dibin\u0101tais restaur\u0101cijas centrs k\u013cuvis par sp\u0113c\u012bgu kopienas atbalstu pien\u0101c\u012bgai priv\u0101t\u012bpa\u0161umu saglab\u0101\u0161anai.<\/p>

Kuld\u012bgas iedz\u012bvot\u0101ji labi apzin\u0101s un lepojas par savu v\u0113sturi un mantojumu no Kurzemes hercogistes un citiem laika periodiem un v\u0113las \u0161o mantojumu nodot n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m. Iedz\u012bvot\u0101ji akt\u012bvi turpina piekopt noteiktas amatniec\u012bbas trad\u012bcijas, kuru pirms\u0101kumi mekl\u0113jami hercogistes laikos, un iesaist\u0101s gan arhitekt\u016bras, gan nemateri\u0101lo kult\u016bras trad\u012bciju uztur\u0113\u0161an\u0101, tostarp m\u0113\u0123inot pan\u0101kt Kuld\u012bgas mantojuma atz\u012b\u0161anu da\u017e\u0101dos starptautiskos l\u012bme\u0146os. Eiropas kult\u016bras mantojuma z\u012bme, kas Kuld\u012bgai pie\u0161\u0137irta 2008. gad\u0101, \u012bpa\u0161i uzteic Kuld\u012bgas vecpils\u0113tas un apk\u0101rt\u0113j\u0101s vides augstos autentiskuma standartus. L\u012bdz ar to var apstiprin\u0101t, ka Kuld\u012bga saglab\u0101 autentiskumu saska\u0146\u0101 ar augst\u0101kajiem standartiem.<\/p>

Sal\u012bdzin\u0101jums ar cit\u0101m l\u012bdz\u012bg\u0101m viet\u0101m:<\/strong><\/p>

Kuld\u012bgai (Goldingenai)<\/em> piem\u012bt bag\u0101t\u012bgs arhitekt\u016bras atrib\u016btu sajaukums, sniedzot liec\u012bbas par Kurzemes un Zemgales hercogistes unik\u0101lo lomu starptautiskaj\u0101s (tirdzniec\u012bbas) attiec\u012bb\u0101s un kult\u016bras apmai\u0146\u0101 no 16. l\u012bdz 18. gadsimtam. Neskatoties uz to, ka t\u0101 bija Polijas un Lietuvas \u016bnijas vasa\u013cvalsts, tai izdev\u0101s ieg\u016bt relat\u012bvu politisko neatkar\u012bbu, r\u012bkojoties ar suverenit\u0101ti, kas t\u0101lu p\u0101rsniedz citu re\u0123ion\u0101lo lielvaru suverenit\u0101ti, un izveidojot diplom\u0101tisk\u0101s un tirdzniec\u012bbas attiec\u012bbas ar daudz\u0101m liel\u0101kaj\u0101m Eiropas valst\u012bm un Krieviju. Atrodoties vid\u016b starp pret\u0113j\u0101m lielvar\u0101m \u2013 Zviedriju, Poliju-Lietuvu un Krieviju, t\u0101 izc\u0113l\u0101s savas politisk\u0101s neitralit\u0101tes un agr\u012bn\u0101s liber\u0101l\u0101s politikas d\u0113\u013c, darbojoties gan k\u0101 buferzona, gan starpnieks un patv\u0113rums.<\/p>

Starptautisk\u0101 m\u0113rog\u0101 vien\u012bg\u0101 hercogiste, kas ir sal\u012bdzin\u0101ma ar t\u0101s politisk\u0101s un ekonomisk\u0101s neatkar\u012bbas pak\u0101pi, k\u0101 ar\u012b starptautisko atz\u012b\u0161anu, ir Pr\u016bsijas hercogiste, kuras izcil\u012bba ir vair\u0101kk\u0101rt atz\u012bta ar t\u0101s arhitekt\u016bras liec\u012bb\u0101m Pasaules mantojuma sarakst\u0101. Muzeju sala <\/em>Berl\u012bn\u0113, Potsdamas un Berl\u012bnes pilis un parki<\/em> un Augustusburgas un Falkenlustas pie Br\u012bles pilis<\/em> visas apliecina Pr\u016bsijas lielos sasniegumus gan arhitekt\u016bras, gan zin\u0101tnes un intelektu\u0101laj\u0101 l\u012bmen\u012b.<\/p>

Tom\u0113r attiec\u012bb\u0101 uz tirdzniec\u012bbas attiec\u012bb\u0101m, diplom\u0101tiju un kolonij\u0101m Kurzeme bija daudz att\u012bst\u012bt\u0101ka par Pr\u016bsiju. T\u0101pat ar\u012b hercogistes reli\u0123isk\u0101 un etnisk\u0101 ieciet\u012bbas politika, k\u0101 ar\u012b ekonomisk\u0101 un politisk\u0101 neitralit\u0101te starp pret\u0113j\u0101m lielvar\u0101m tolaik bija t\u0101lredz\u012bga. Tom\u0113r Kurzeme un t\u0101s fizisk\u0101s liec\u012bbas Pasaules mantojuma sarakst\u0101 pagaid\u0101m nav atz\u012btas. Lai gan bijus\u012b Kurzemes kolonija Gambij\u0101 ir ierakst\u012bta k\u0101 da\u013ca no Pasaules mantojuma vietas Kunta Kinteha sala un saist\u012bt\u0101s teritorijas<\/em>, t\u0101s \u012bpa\u0161as noz\u012bmes univers\u0101l\u0101 v\u0113rt\u012bba neizriet no t\u0101s lomas saist\u012bb\u0101 ar Kurzemi. Ne Gambija, ne hercogistes otr\u0101 sen\u0101 koloni\u0101l\u0101 teritorija Tob\u0101go, kas abas atspogu\u013co Kurzemes imperi\u0101l\u0101s aktivit\u0101tes, nesp\u0113tu vispus\u012bgi p\u0101rst\u0101v\u0113t Kurzemes mantojumu. L\u012bdz ar to tikai m\u016bsdienu Latvijas teritorija var liecin\u0101t par \u0161o p\u0101rsteidzo\u0161o periodu, kas attiecas uz pasaules v\u0113sturi un kam nepiecie\u0161ama sal\u012bdzino\u0161a anal\u012bze galvenok\u0101rt valsts l\u012bmen\u012b.<\/p>

Kopum\u0101 \u013coti maz v\u0113sturiska pils\u0113tvides materi\u0101la no \u0161\u012b laika perioda ir saglab\u0101jies da\u017e\u0101do konfliktu un karu, kas gadsimtiem ilgi notika Kurzemes teritorij\u0101, posto\u0161\u0101s ietekmes rezult\u0101t\u0101. \u0145emot v\u0113r\u0101 t\u0101s \u0123eopolitisko atra\u0161an\u0101s vietu, esot buferzonai starp pret\u0113j\u0101m lielvar\u0101m, Kurzeme k\u013cuva par daudzu karu, piem\u0113ram, Polijas-Zviedrijas kara (1655-1660) un Liel\u0101 Zieme\u013cu kara (1700-1721) norises vietu. Visbeidzot, Otrais pasaules kar\u0161 izn\u012bcin\u0101ja liel\u0101ko da\u013cu no t\u0101, kas bija palicis, kad 1944. gad\u0101 Jelgavas re\u0123ion\u0101 uz trim m\u0113ne\u0161iem atrad\u0101s v\u0101cu un padomju karasp\u0113ku frontes l\u012bnija. Da\u017e\u0101do karu p\u0113das papildus citiem konfliktiem un izlaup\u012bjumiem \u0101rk\u0101rt\u012bgi samazina daudzu Latvijas pils\u0113tu sp\u0113ju autentiski demonstr\u0113t hercogistes \u012bpa\u0161as noz\u012bmes univers\u0101lo v\u0113rt\u012bbu.<\/p>

Vis\u0101 valst\u012b visb\u016btisk\u0101s saglab\u0101t\u0101s liec\u012bbas par laiku no 16. l\u012bdz 18. gadsimtam ir attiec\u012bg\u0101s bazn\u012bcas, daudzas no kur\u0101m kop\u0161 t\u0101 laika ir p\u0101rveidotas. Attiec\u012bb\u0101 uz pil\u012bm t\u0101s, kas ir paliku\u0161as, ir vai nu \u013coti main\u012btas, vai drup\u0101s, ieskaitot Ventspils, Bauskas un Aizputes pilis. T\u0101 k\u0101 Kurzemes pilis bija Livonijas orde\u0146a laika pilis un l\u012bdz ar to nep\u0101rst\u0101v Kurzemes arhitekt\u016bru, vair\u0101kas pilis tika uzceltas 18. gadsimt\u0101 p\u0113c hercogu r\u012bkojuma. Diem\u017e\u0113l Jelgavas pils bija piln\u012bb\u0101 j\u0101rekonstru\u0113 20.\u00a0gadsimta piecdesmitajos gados p\u0113c t\u0101s nodeg\u0161anas. Rund\u0101les pils, lab\u0101k\u0101 atlikus\u012b liec\u012bba par hercogu pil\u012bm, dokument\u0113 p\u0101rveidojumus hercoga Ernsta Johana B\u012brona trimdas laik\u0101 18.\u00a0gadsimta vid\u016b, un diem\u017e\u0113l ar\u012b to sk\u0101ra Pirmais pasaules kar\u0161. Iz\u0146emot Kuld\u012bgu, past\u0101v nedaudzas \u2013 parasti maz\u0101kas \u2013 pils\u0113tas, kur\u0101s joproj\u0101m redzamas autentiskas pils\u0113tvides strukt\u016bras no hercogistes perioda (piem\u0113ram, Kandava, Talsi un Bauska). Liep\u0101jas un Ventspils ostas pils\u0113t\u0101s ir tirdzniec\u012bbas un uzglab\u0101\u0161anas \u0113ku atliekas, kam da\u017ek\u0101rt tom\u0113r tr\u016bkst autentiskuma v\u0113l\u0101ku izmai\u0146u d\u0113\u013c. Dz\u012bvojamo \u0113ku atliekas var atrast t\u0101d\u0101s pils\u0113t\u0101s k\u0101 Bauska, Jelgava, Liep\u0101ja, Kandava, Talsi un Ventspils, vislab\u0101k saglab\u0101t\u0101s ir Bausk\u0101, kur 2012.\/2013. gad\u0101 veiktais \u0113ku apsekojums par\u0101d\u012bja, ka 23 \u0113kas no hercogistes perioda v\u0113l past\u0101v; ap 15 no t\u0101m ir diezgan autentiskas. Kuld\u012bg\u0101 v\u0113l \u0161odien var atrast vair\u0101k nek\u0101 70% pirms 19. gadsimta b\u016bv\u0113to \u0113ku m\u016bra konstrukciju.<\/p>

Visbeidzot, Kuld\u012bga ne vienm\u0113r izce\u013cas ar to, ka t\u0101 v\u0113sturiski bija svar\u012bg\u0101ka par cit\u0101m Kurzemes pils\u0113t\u0101m, bet gan ar t\u0101s priek\u0161z\u012bm\u012bgo konserv\u0101cijas pak\u0101pi un piln\u012bgumu, kas atspogu\u013co laikus, kad maz\u0101 Kurzemes un Zemgales hercogiste piedal\u012bj\u0101s starptautiskaj\u0101 tirdzniec\u012bb\u0101 ar sp\u0113c\u012bg\u0101kaj\u0101m Eiropas n\u0101cij\u0101m. Kuld\u012bga ir p\u0113d\u0113jais un vien\u012bgais lielais administrat\u012bvais centrs un Kurzemes valdnieka rezidence, kas izdz\u012bvojis l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m un l\u012bdz ar to sniedz liec\u012bbu par \u0161o laikmetu t\u0101, k\u0101 neviena cita pils\u0113ta to nesp\u0113j. \u0145emot v\u0113r\u0101 aprakst\u012bt\u0101s teritorijas intens\u012bvo kara v\u0113sturi, ir p\u0101rsteidzo\u0161i, ka pils\u0113t\u0101 iesp\u0113jams saglab\u0101t tik iev\u0113rojamu daudzumu t\u0101s v\u0113sturisk\u0101 pils\u0113tvides rakstura. Kuld\u012bg\u0101 redz\u0113tajam autentiskumam un integrit\u0101tei re\u0123ion\u0101 nav l\u012bdzv\u0113rt\u012bga. T\u0101p\u0113c tika konstat\u0113ts, ka Kuld\u012bga (Goldingena) ir vien\u012bg\u0101 vieta, kas var reprezent\u0113t formul\u0113to \u012bpa\u0161as noz\u012bmes univers\u0101lo v\u0113rt\u012bbu k\u0101 liec\u012bbu par Kurzemes un Zemgales hercogistes v\u0113sturisko periodu.<\/p>\t\t\t\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<\/div>\n\t\t\t\t\t<\/div>\n\t\t<\/section>\n\t\t\t\t<\/div>\n\t\t","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Kuld\u012bgas vecpils\u0113ta atrodas Latvijas rietumos Ventas un Alek\u0161up\u012btes satek\u0101 Kurzemes centr\u0101laj\u0101 da\u013c\u0101, aptuveni 150 kilometrus uz rietumiem no R\u012bgas. V\u0113stures dokumentos pirmoreiz piemin\u0113ta 1242. gad\u0101, Kuld\u012bga bijusi Hanzas savien\u012bbas sast\u0101v\u0101 jau kop\u0161 1368. gada. Pils\u0113ta gadsimtiem ilgi atradusies tirdzniec\u012bbas ce\u013cu krustcel\u0113s, un m\u016bsdien\u0101s taj\u0101 ir vair\u0101k nek\u0101 10 000 iedz\u012bvot\u0101ju. …<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":1,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"footnotes":""},"class_list":["post-15","page","type-page","status-publish","hentry"],"_links":{"self":[{"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/15","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=15"}],"version-history":[{"count":21,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/15\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":769,"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/15\/revisions\/769"}],"wp:attachment":[{"href":"http:\/\/unesco.kuldiga.lv\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=15"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}